Ja pieaudzis cilvēks apēd kaut vienu vidēji lielu bālo mušmiri, viņu nekas vairs nespēs glābt. Mazās mušmires ir vēl indīgākas. Cepot vai vārot sēnes inde nezūd, tāpat ir ar nedaudz mazāk indīgajām sarkanajām mušmirēm. Šīs sēnes daudz spēcīgākās devās satur muskarīnu un falloidīnu indi. Visas sēnes satur šos toksīnus, kas palīdz cīņai pret tārpiem, bet bālajai un sarkanajai mušmirei to ir visvairāk. Latvijas Infektoloģijas centra intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Māra Zālīte pastāstīja, ka, ārstējot saindēšanos ar sēnēm, parasti ir divi varianti: 1) saindēšanās ar muskarinindēm (sarkanā mušmire, raganbeka) un 2) saindēšanās ar falloidīnindēm (bālā, zaļā mušmire). «Ir zināma atšķirība simptomatikā,» viņa stāsta, «muskarīnu inžu iedarbība atklājas ātrāk. Pēc ēšanas pirmie simptomi var parādīties jau pēc dažām minūtēm vai pirmo divu stundu laikā. Jo spēcīgāka indes koncentrācija, jo ātrāka organisma reakcija. Muskarīnindes ierosinātajām izmaiņām raksturīga acu asarošana, siekalošanās, pastiprināta svīšana, sašaurinātas acu zīlītes, var būt galvas reiboņi, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Tā ir diezgan plaša simptomātika, kas var būt raksturīga arī citos saindēšanās gadījumos, bet šeit iespējami arī apziņas traucējumi un bezsamaņa. Ja laikus pamana nelaimi un sniedz palīdzību, slimnieks ļoti ātri var atlabt. Ja palīdzība novēlota, dzīvību glābt bieži vien nav iespējams. Falloidīnindes iedarbojas lēnāk, pirmie saindēšanās simptomi var parādīties pēc sešām līdz 24 stundām. Šajā gadījumā var būt mazāk izteiktas pazīmes, kas saistītas ar gremošanas trakta darbības traucējumiem, - iespējams, ka slimajam nebūs vemšanas vai caurejas. Taču varētu būt urinācijas traucējumi, samazināta urīna izdale līdz pat pilnīgam tās pārtraukumam. Sakarā ar aknu bojājumu var parādīties acu un ādas dzelte. Šīs indes vēlākā slimības gaitā aptuveni no piektās līdz astotajai dienai izraisa mirstību - pat 50% gadījumu.» Daktere Zālīte uzsvēra - ja arī pēc zināmu it kā nekaitīgu sēņu baudīšanas rodas kādas problēmas ar veselību, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Otra problēma sākas rudenī ar sēņu un dārzeņu konservēšanu. Botulisms ir anaeroba infekcija, kuras ierosinātājs vairojas bezgaisa apstākļos. Botulisms bojā centrālo nervu sistēmu. Ierosinātājs ir bacilis clostridium botulinum, kas izdala ļoti spēcīgus toksīnus. Šie toksīni uzkrājas uzturlīdzekļos un ir ļoti izturīgi pret dažādām apstrādēm. Barības vielās tie var saglabāties ļoti ilgi (konservos 6-8 mēnešus un ilgāk). Infekcijas ierosinātājs nokļūst augsnē no putnu, dzīvnieku un cilvēku zarnu trakta. Zemē tas saglabājas ilgi un tad ar inficētajām augsnes daļiņām, piemēram, sēnēm, nokļūst ēdienā. Ar aci nevar saskatīt, vai sēnes ir inficētas, tiklīdz tās nonāk bezgaisa traukā - burciņā ar vāku - botulisma baciļi «zied un zeļ». Mājas apstākļos, karsējot burciņas, clostridium botulinum neiznīkst, jo sporas aiziet bojā tikai pie 120oC. Lai izvairītos no šīs bīstamās slimības, kas var paralizēt un nosmacēt cilvēku, nav jāatsakās no sēņu ēšanas vispār, bet ziemai sēnes vēlams gatavot pēc sentēvu metodes - tās sālīt vai arī marinēt ar ļoti spēcīgu marinādi. Ārste ieteica mājas apstākļos konservus vispār netaisīt, jo pilnīgas garantijas neesot pat tad, ja dārzeņi novākti savā dārzā, kārtīgi noskaloti un notīrīti. «Novērtējiet konservbundžas, - vienalga, mājās vai rūpnīcā ražotas, - ja vāciņi uzpūtušies vai piepūtušās pašas bundžiņas, var gandrīz droši galvot, ka tur vairojas clostridium botulinum. Atverot trauku, produkts var izskatīties mazliet irdenāks, ar netīkamu smaku, bet iespējams arī, ka nav mainījies ne izskats, ne smarža.» Saslimšana ar botulismu ir ļoti smaga. Turklāt, jo ātrāk parādās slimības pirmās pazīmes, jo tā ir smagāka. Inkubācijas periods, kad vēl nav vērojamas slimības klīniskas izpausmes, bet jau aizsākas slimības process, ilgst no dažām stundām (8-12) līdz piecām dienām. Galvenās slimības pazīmes saistītas ar centrālo nervu sistēmu - vispirms redzes traucējumi: acu priekšā it kā parādās mušiņas, migla, ir dubultošanās, nav iespējams lasīt. Vēlāk sākas elpošanas traucējumi, rīšanas grūtības, izmainās balss, tā var pazust pavisam. Toksīds darbojas uz galvas smadzenēm - īpaši uz iegareno smadzeņu daļu, kas atbild par elpošanu. Slimība var bojāt arī muguras smadzenes, izraisot muskuļu vājumu, pat paralīzi. Ja pēc sēņu baudīšanas kļūst slikti, tūlīt jāgriežas pie ārsta, varat arī konsultēties pa tālruni 7014504 ambulatorajā nodaļā. Līdz ārsta atbraukšanai var izdarīt kuņģa skalošanu ar siltu sodas šķidrumu (izdzer vismaz 10 l, izraisot vemšanu) un taisīt klizmu. Laikus sniedzot palīdzību, var glābt cilvēka dzīvību.
Briesmas sēņu un konservēšanas laikā
Lai arī šī vasara nelutina ar lieliem sēņu «lomiem», čaklākie mežā gājēji jau ar labpatiku gatavo mērces un ķeras pie konservēšanas. Tomēr, pirms kādu meža velti ielikt groziņā, der pārbaudīt, vai tā nav indīga. Saindēšanās sekas var būt letālas. Visrūpīgāk jāpēta podiņi un bērzlapes, jo tiem ļoti lī- dzīga ir arī nepieaugusi bālā jeb zaļā mušmire - indīgākā sēne Latvijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

