Krievija līdz šim neesot mēģinājusi izpildīt nevienu no savām saistībām, par kurām tika panākta vienošanās, Čečenijas karam beidzoties. Republikas sapostītās saimniecības atjaunošanai no Maskavas neesot saņemts neviens rublis, turklāt čečeniem tagad nākoties dzīvot gandrīz vai pilnīgā blokādē. «Kāds gan var būt cilvēku noskaņojums, jo dzīve taču nav pavirzījusies uz priekšu pat par soli. Bet vajadzētu ņemt vērā, ka te atrodas trīs līdz četri simti tūkstoši apbruņotu cilvēku, kas vēlas normāli dzīvot. To Krievijai vajadzētu ielāgot. Tieši šiem cilvēkiem vajadzētu sajust, ka arī viņi ir par kaut ko atbildīgi,» stāstīja Čečenijas ārlietu ministrs. Ārlietu ministrija paredzējusi aktivizēt darbu trīs virzienos, lai paātrinātu republikas starptautisko atzīšanu. M.Udugovs teica, ka, pirmkārt, turpināsies darbs ar Krieviju, otrkārt, ar tuvējās un tālās aizrobežas valstīm, treškārt, ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO. Atšķirībā no daudzām citām tautām, kas gadu gadiem nesekmīgi cenšas panākt savas neatkarīgās valsts izveidošanu, čečeni atrodoties ievērojami labākā situācijā. Atšķirībā, piemēram, no kurdiem, kas nedzīvo vienas valsts teritorijā, turklāt nav arī savstarpēji vienoti, Čečenijai ir pilnīgi noteikta teritorija, kuru tā kontrolē, ir sava armija, valsts institūcijas, valsts robeža. Bet pats galvenais - nav neviena paša svešzemju karavīra. M.Udugovs arī sagatavojis atsevišķus vēstījumus Vācijas un Turcijas ārlietu ministriem. Šīs valstis izvēlētas tāpēc, ka 1918.gadā Vācija un Turcija atzina kalniešu republiku Kaukāzā. Tagad Čečenija esot uzskatāma par pieminētās republikas tiesisko mantinieci. Čečeni gatavojot juridiski vēsturisko bāzi valsts neatkarības atzīšanai. Tiek uzsvērts, ka savu neatkarību šī tauta zaudēja Kaukāza kara laikā pagājušajā gadsimtā, bet atguva 1996.gadā. Turklāt Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, parakstot miera līgumu ar Čečenijas prezidentu Aslanu Mashadovu, būtībā ar šo soli esot atzinis republikas juridisko un faktisko neatkarību. Uz Dienas jautājumu, kā vērtējams iespējamais dialogs ar J.Primakovu, M.Udugovs atbildēja: «To ir ļoti grūti pateikt. Domāju, ka viņi paši lāgā nesaprot, kas Krievijā īsti notiek. Tāpat ir grūti pateikt, vai cits sarunu partneris mums izrādītos vēlamāks. Bet mēs strādājam, kā tas ir pieņemts. Mēs sagatavojām Ārlietu ministrijas vadītāja vēstījumu un to oficiāli nosūtījām Krievijas ārlietu ministram.»
Čečenija aktivizē ārpolitiku
Čečenijas republikas - Ičkērijas ārlietu ministrs Movladi Udugovs nosūtījis vēstījumu Krievijas ārlietu resora vadītājam Jevgeņijam Primakovam, kurā izteikts aicinājums uzsākt starpvalstu sarunas ar mērķi nodibināt diplomātiskās attiecības. Telefonsarunā no Džohargalas M.Udugovs Dienai stāstīja, ka pastāvošajā neskaidrajā situācijā visupirms ir nepieciešamas sarunas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.