Cepelīni - nepēti, bet pagaršo

Cepta mežacūka, puse aļņa vai sivēna - ar tādiem itin parastiem ēdieniem cienājušies kunigaiši, karotāji un pat vienkārši ieroču nesēji. Taču šie mani «atklājumi» nevarēja būtiski ietekmēt to, ko uzskata par tradicionālu lietuviešu virtuvi. Mūsdienās vieni no iecienītākajiem lietuviešu ēdieniem ir gatavoti no kartupeļiem. Kartupeļi uz Lietuvu atceļoja XVII gadsimtā, taču populāri kļuva tikai XIX gadsimta otrajā pusē un kļuva par neatņemamu lauksaimniecības un tradicionālās virtuves daļu. Katra kārtīga lietuviešu saimniece prot cept kartupeļu pankūkas, rīvētu kartupeļu sacepumu - kuģeli, kā arī pagatavot vēdarus (tā sauc ar sarīvētu kartupeļu masu pildītas cūkas zarnas, ko cep cepeškrāsnī), klimpas, ko dēvē par švilpiķiem, un, protams, cepelīnus. Īpaši populārs zemnieku ēdiens vēl šobaltdien ir vienkārši vārīti kartupeļi ar pienu, rūgušpienu, sviestu vai tradicionālo mērci - kastini, ko pagatavo no mazliet sviesta un saldā krējuma ar sāli, pipariem un sīpoliem. Lai gan Lietuva nav liela zeme, dažādos tās novados cieņā ir atšķirīgi ēdieni. Vispārtikušākie allaž bijuši Dienvidrietumlietuvas iedzīvotāji jeb suvalkieši, kas ēduši daudz kūpinātas gaļas un iemācījuši visai Lietuvai vārīt cepelīnus. Dienvidaustrumu Lietuvā dzīvojošie dzūki lasījuši sēnes un pratuši dažnedažādos veidos sagatavot griķu putraimus, savukārt piejūras iedzīvotāji zvejojuši un reizēm, kā apgalvo etnogrāfi, no bada pat vārnas ēduši. Vai nu tā, vai citādi, bet bez gaļas ēdieniem, it īpaši bez cūkgaļas, nevarējis iztikt neviens. Trūcīgākie zemnieki cūku kāvuši reizi gadā, turīgākie - rudenī un pavasarī. Līdz pat šai dienai saglabājušās cūku bēru tradīcijas - tad vāra zupu no svaigām asinīm, gatavo asins desas, ēd ceptas cūkas smadzenes ar garšvielām. Dažviet gaļu mēdza sālīt, citviet - kūpināt. Par īpašu gardumu tiek uzskatīts skilandis jeb kuņģa desa, pie kuras tiek, apstrādātā cūkas kuņģī iepildot sakapātu gaļu, to visu piespiežot ar dēlīšiem un žāvējot. Neizbēgami lietuviešu ēdienu gatavošanas tradīcijas ietekmējušas kaimiņu tautas, dažas receptes ir pārņemtas no Lietuvā ienākušiem sveštautiešiem. Tā radušies ar kāpostiem un gaļu pildīti pīrāgi, pildīti putni, dažādas zupas. No neatminamiem laikiem lietuvieši bijuši slaveni medalus darītāji, arī iesala alus un, protams, kvasa brūvētāji. Par iecienītu var nosaukt arī bērzu un kļavu sulu, kuru mēdza dzert gan svaigu, gan arī paraudzētu. Tradicionāli lauku saldēdieni ir saldi, skābi, cieti, mīksti, ar ķimenēm un citām garšvielām gardināti lietuviešu biezpiena sieri. Tos var ēst ar medu, ievārījumu vai vienus pašus. Vēl šodien lietuviešu kāzās dienā pēc pirmās kāzu nakts jaunajai sievai jācienā viesi ar cieti sietu balto sieru. Šī paraža simbolizē ne vien karsto kāzu nakti, bet arī jaunās ģimenes stiprumu, auglīgumu un saskaņu. Īpaši izmeklētus un retus lietuviešu ēdienus Viļņā var nogaršot Ritos smukle (Ritas krodziņā). Ar nacionālo virtuvi slavenas arī Marceliukes kletis (Marceļukes klēts), Amatininku užeiga (Amatnieku iebraucamā vieta), Žemaičiai (Žemaiši). Protams, slavenos lietuviešu cepelīnus var atrast arī daudzu citu restorānu un kafejnīcu ēdienkartēs. Nerunājot jau par mammas vai vecmāmiņas gatavotām pusdienām nedēļas nogalē. Dažs labs svešinieks gan var pabrīnīties par treknajiem un tik tiešām ne pašiem veselīgākajiem lietuviešu ēdieniem. Taču garšas un paražu dēļ var atmest ar roku jebkādiem ieteikumiem, ko un ar ko jāēd. Vienkārši pagatavojiet populārāko lietuviešu ēdienu un sapratīsiet - kādēļ. Cepelīnus Rīgā var nobaudīt: Kafejnīcā Cepelīni Čaka ielā 51. Cepelīni ar gaļu - Ls 1 par diviem. Restorānā Zeppelin GmbH Šķūņu ielā 4. Veģetārie cepelīni - Ls 1,40, cepelīni ar gaļu - Ls 2,40 par vienu. Lietuviešu ēdieni Cepelīni 1 kg zaļu kartupeļu, 3-4 vārīti kartupeļi, sāls. Nomizotus kartupeļus sarīvē un nospiež sulu. Šķidrumu neizlej, bet gan pagaida, līdz nostājas ciete. Tad šķidrumu nolej, bet cieti pievieno sarīvētajiem kartupeļiem. Vārītos kartupeļus samaļ. Zaļos, vārītos kartupeļus un cieti samaisa, pieber sāli un labi izmīca. Ņem aptuveni pa 80 g mīklas, saplacina, uzliek pildījumu, malas labi aizlipina, izveido garenus kukulīšus un liek verdošā ūdenī. Vāra aptuveni 20-25 minūtes, uzmanīgi pamaisot. Pildījums 300 g cūkgaļas, 100 g liellopa gaļas, 1 karote krējuma, majorāns, pipari, sāls, sīpoli u.c. garšvielas. Gaļu samaļ vai ļoti smalki sakapā, pieliek krējumu, pieber garšvielas. Visu samaisa. Pildījumu var gatavot arī no sēnēm vai biezpiena. Ar gaļu pildītus cepelīnus tradicionāli ēd ar sacepta speķa, kausēta sviesta vai krējuma mērci. Dzērveņu kvass 1 kg dzērveņu, 800 g cukura, 40 g rauga, 10 litru ūdens. Dzērvenes pārlasa, noplaucē ar verdošu ūdeni, saber katlā un vāra aptuveni 10 min. Pēc tam nokāš, ogas saberž, vairākas reizes noskalo ar novārījumu un nokāš, pieber cukuru un atdzesē, pieliek cukurā ieberztu raugu. Kad ierūgst, salej pudelēs, aizkorķē un tur aukstā telpā. Pēc 2-3 dienām kvass ir gatavs dzeršanai.