Cer apturēt polarizāciju

Dominē divas grupas 2001.gadā no kopējā pārdoto kravas auto skaita 47,9% bija mazo kravas furgoniņu ar kopējo masu līdz 3,5 tonnām, 40,6% lielo sedlvilcēju (virs 16 tonnām), bet pārējos segmentos ierindojamie kravas automobiļi veidoja tikai 11,5%. Neskatoties uz valsts saimniecībā pēdējo piecu gadu laikā notikušajām izmaiņām, līdzīgu ainu statistika rāda arī 2006.gadā. Lai arī kravas automobiļu pārdošanas kopējais apjoms pa šiem gadiem ir gandrīz trīskāršojies, sadalījums pa segmentiem ir ieguvis vēl izteiktāku polarizāciju - mazie furgoni aizņem 53,0% tirgus, smagsvari 41,9%, bet vidusposmam, kas aptver veselas trīs kravas automobiļu grupas, atlicis vairs tikai 5,1%. Mazai valstij mazas kravas "Mazā valstī iekšzemes pārvadājumiem ir nepieciešamas mazākas mašīnas, jo attālumi ir nelieli un arī kravas ir salīdzinoši nelielas," tā situāciju kravas auto tirgū skaidro Renault automobiļu tirgotāja Euro Auto kravas automobiļu pārdevējs Juris Adijāns. Latvija atrodas tranzītceļu krustpunktā un tādēļ arī lielo kravas vilcēju noiets ir loģisks, viņš uzskata. Turklāt jāņem vērā, ka vairākās Latvijai nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs, kā, piemēram, būvniecībā, mežizstrādē un kokrūpniecībā, arī iekšzemes pārvadājumos tiek izmantoti lielkravas automobiļi. Savukārt tā sauktajam piegādes transportam, kas apkalpo iekšējā tirgus pārtikas un citu preču tirdzniecības tīklus, dažāda profila servisu sniedzošos uzņēmumus, pasta piegādēs un citur lielākoties izmanto automobiļus ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām. Pēc J.Adijāna domām, pašreizējais iekšzemes kravu apjoms ir pārāk mazs, lai būtu rentabli vairāk izmantot, piemēram, kravas automobiļus ar pilnu masu no 7,5 līdz 12 tonnām. Jāņem vērā, ka lielākiem automobiļiem ir arī attiecīgi lielāka ikgadējā transporta nodeva, obligātā apdrošināšana un lielākas ekspluatācijas izmaksas. Var samazināt cenu Savukārt Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš paredz, ka tuvākajos gados kravas automobiļu tirgus struktūrai vajadzētu mainīties. "Mazkravas auto ar masu līdz 3,5 tonnām nesamērīgi lielais noiets attiecībā pret nākamo segmentu kravas automobiļiem, manuprāt, norāda uz vāji organizētām iekšzemes piegādēm," viņš saka. "Sakārtojoties piegāžu jeb loģistikas sistēmai, mazo furgoniņu vietā vajadzētu stāties lielākiem automobiļiem, tādējādi samazinot vienas kravas vienības piegādes cenu. Domāju, ka lielāko tirdzniecības tīklu īpašnieki jau līdz šai atziņai jau ir nonākuši, bet pārējiem tas vēl ir priekšā." Lielkravas automobiļu labs noiets esot likumsakarīgs, jo starptautisko pārvadājumu apjomam ir tendence pieaugt. V.Trēziņš apgalvo, ka Latvijas pārvadātāji starptautisko pārvadājumu tirgū ir cieņā, taču konkurētspējīgi ir tikai tie uzņēmumi, kas iegādājas modernu tehniku ar ekonomiskiem un mūsdienu ekoloģiskajām prasībām atbilstošiem dzinējiem. Tranzītu caur Latviju vēl vairāk veicinās paredzamā pievienošanās Šengenas līgumam. Taču V.Trēziņš atgādina, ka tranzītvalsts priekšrocības var arī zaudēt, ja tuvākajā laikā netiks sakārtota ar mūsu austrumu robežas šķērsošanu saistītā infrastruktūra. "Lai no Eiropas Savienības nokļūtu Krievijā, mūsu priekšrocība salīdzinājumā ar Lietuvu ir tā, ka mums jāšķērso tikai viena robeža. Situācija, kāda izveidojās robežpārejas punktos ar Krieviju pagājušā gada rudenī, ir nenormāla. Ja mēs problēmas neatrisināsim, kaimiņvalstis centīsies to izmantot," atzīmē V. Trēziņš. Attīstīs vidējos segmentus Pie vidējas kravnesības transporta attīstības nopietnāk ir ķēries viens no lielajiem kravas automobiļu ražotājiem Volvo Truck Corporation, līdztekus atjaunotajam smagākā svara vilcējam Volvo FH laižot pārdošanā arī jaunus FL un FE sērijas daudzfunkcionālus automobiļus. Līdz ar to šajā virzienā aktivitātes sagaidāmas no Volvo Truck Latvia, apstiprināja tirdzniecības daļas pārstāvis Ivars Dumarans. "Ņemot vērā koncerna jauno biznesa koncepciju, kas vērsta uz lokālā un reģionālā transporta attīstību, un cerot uz tālāku pacēlumu Latvijas ekonomikā, kam, mūsuprāt, jābūt saistītam ar iekšzemes piegāžu procesa pārstrukturēšanos un straujāku biznesa aktivizēšanos vairākās progresējošās nozarēs, Volvo Truck Latvia gatavo uzņēmējiem interesantus piedāvājumus," klāsta I.Dumarans. Pēc viņa teiktā izriet, ka vidējas kravnesības automobiļu noietu veicinās loģistikas lietu sakārtošanās, tomēr nepieciešama iekšzemes kravu apjoma palielināšanās kopumā. Vienlaikus I.Dumarans min, ka ir vairākas nozares, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, kur pašlaik faktiski neizmantotā kravas auto segmenta mašīnām jau tagad ir potenciāls. Skaidrs, ka pieprasījuma izmaiņu gadījumā arī pārējie kravas automobiļu tirgotāji iesaistīsies vidējas kravnesības automobiļu tirgus daļas apguvē, jo gan jau pieminētajiem Renault, gan DAF, MAN un citu kravas automobiļu marku tirgotājiem ir ko piedāvāt līdz šim nīkuļojošajos kravas automobiļu segmentos, kas aptver automobiļus ar pilnu masu virs 3,5 tonnām un līdz 16 tonnām. Jāpiebilst, ka vispārējos vilcienos līdzīga situācija kravas automobiļu tirgū ir arī kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā. *** UZZIŅAI Pārdošanas apjomi Jaunu kravas automobiļu pārdošanas apjomi Baltijas valstīs 2001 2003 2005 2006 Lietuva 1274 1336 2685 3342 Latvija 1695 1732 2868 4651 Igaunija 2023 2982 3722 5372 Jaunu kravas automobiļu pārdošana Latvijā (pa segmentiem) 2001 2003 2005 2006 līdz 3,5 tonnām 811 972 1689 2465 3,5 - 7,5 tonnas 109 115 119 148 7,5 - 12 tonnas 61 35 65 67 12 - 16 tonnas 25 5 18 22 virs 16 tonnām 689 605 977 1949