Cēsīs atjaunots Uzvaras piemineklis

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieminekli nodēvēja par «skaistu piemiņas balvu Latvijai un cēsniekiem, kā apliecinājumu patriotiskajām domām, kas vieno paaudzes un vairo cieņu pret mūsu tautas vēsturi». «Cēsu kaujās Latvijas karavīri gāja kopā ar igauņiem. Tas radīja pavērsienu Latvijas un Baltijas atbrīvošanās kaujās un bruģēja Latvijas un Igaunijas neatkarības un demokrātijas ceļu,» uzsvēra G.Ulmanis. Viņš atzīmēja, ka, tuvojoties XXI gadsimtam, redzam, ka drošība un stabilitāte ir garantējama tikai kopīgiem spēkiem. Atbildes uzrunā Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi savukārt atzina: «Svarīgi nav tas, kurš kuram palīdz, bet gan princips - palīdzēt cits citam.» Kā atzīmēja viesis, lai gan latviešus un igauņus šķir etniskā valodas barjera, abu tautu vēsture ir bijusi ļoti cieši saistīta. Tās kopīgi cēlušās gan kultūras atmodai pagājušā gadsimta vidū, gan vienoti stāvējušas pretī pārkrievošanas vilnim. Kopīgi dzimusi arī ideja par brīvību un neatkarību. Diena jau rakstīja, ka atmodas sākumā vietējie tautfrontieši bija iecerējuši šā pieminekļa atjaunošanu, taču pamatakmens tam tika ielikts tikai šovasar 22.jūnijā. «Nu parāds ir nolīdzināts,» ceremonijā izteicās Uzvaras pieminekļa atjaunošanas komitejas priekšsēdētājs Kārlis Tomsons. Pirmais monuments tapa 1924.gadā, bet 1951.gadā to nopostīja padomju okupācijas vara. 1922.gadā igauņu karavīru biedrība ierosināja celt kopīgu pieminekli brīvības kaujās kritušo latviešu un igauņu karavīru piemiņai. Tā pamatos ir iemūrēta kapsula ar 504 igauņu un vairāk nekā 100 bojāgājušo latviešu karavīru vārdiem.