Cik maksāt par augstāko izglītību?

Maksas vai bezmaksas izglītība? Ziemeļvalstīs valsts finansētajās augstskolās par izglītības iegūšanu nav jāmaksā, Dienai stāstīja Ziemeļvalstu informācijas biroja izglītības projektu vadītāja Inga Gailīte. Studentiem jāmaksā tikai par reģistrēšanos augstskolā. Gan Ziemeļvalstīs, gan Vācijā, kā pārliecinājusies I.Gailīte, augstskolās studenti tiek uzņemti pēc atestātu izvērtēšanas. Jauniešiem, kuriem ir darba pieredze izvēlētajā specialitātē, tiekot piedāvāti dažādi atvieglojumi. Studentiem tiekot piešķirtas arī stipendijas, un, ja ar to nepietiek, studenti varot ņemt valsts kredītus. Toties ASV tikai ceturtā daļa augstskolu finansējuma nāk no valsts budžeta, lielāko daļu augstskolu ienākumu veidojot studiju maksa, ko maksā visi, Dienai pastāstīja ASV informācijas dienesta izglītības un kultūras speciālists Ilmārs Mežs. Studiju maksa augstskolās ir ļoti atšķirīga - no 5000 līdz 20 000 ASV dolāru. Vienotu normatīvu studiju maksas noteikšanā neesot. «Studiju maksu nosaka katra augstskola pati,» Dienai stāstīja I.Mežs. «Tā ir atkarīga no studiju programmas izmaksām, augstskolas prestiža un izvēlēto mācību priekšmetu skaita.» Pēc I.Meža teiktā, studentiem esot iespējas uzzināt, kā tiek izmantota viņu maksātā nauda. Viņi drīkstot zināt pat to, cik katrs pasniedzējs nopelna. «Ļoti ceru, ka arī Latvijā kādreiz tā būs,» Dienai teica I.Mežs. Pašam I.Mežam šī ASV izglītības sistēma šķiet gana laba, jo kredītu dēļ, kas tiek piedāvāti studentiem, iegūt augstāko izglītību varot ikviens. Tādēļ, pēc I.Meža pārliecības, arī Latvijā būtu labi, ja par studijām tiktu maksāta kaut simboliska summa. «Manuprāt, maksa veidotu nopietnāku attieksmi pret studijām un dotu tiesības studentiem no pasniedzējiem prasīt lielāku atdevi,» ir pārliecināts I.Mežs. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta finansu un kreditēšanas nodaļas vadītājs Jānis Ķirsons Dienai pauda uzskatu, ka Latvijai šāda maksas augstākā izglītība nebūtu pielāgojama, jo valstij jārūpējas par intelektuālo potenciālu. B.Rivža Dienai teica, ka studiju maksas daļai studentu būšot jāmaksā tikai tik ilgi, kamēr valsts nespēj pilnībā finansēt augstāko izglītību. Neapmierina studiju maksu atšķirība Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts augstāko izglītību finansē tikai daļēji, jo studenti, kuri nav izturējuši augstskolas iestājeksāmenu konkursu uz katrā specialitātē valsts noteikto vietu skaitu, par studijām maksā paši. Kā Dienai teica aptaujātie studenti, kas par savām studijām maksā, pašreizējā augstskolu finansēšanas sistēma neapmierina viņus vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, studentiem, lai gan viņi par studijām ir samaksājuši, nav iespēju izvēlēties labākos pasniedzējus un nereti jāsamierinās ar mūsdienu prasībām neatbilstošu lekciju kursu. Otrkārt, studentiem trūkst informācijas, kā tiek izmantota viņu nauda. Ne vienmēr studentiem tiekot izskaidrots, kādēļ vienas augstskolas dažādās fakultātēs ar līdzīgām studiju programmām ir krasi atšķirīgas studiju maksas. Pēc IZM datiem, astoņpadsmit valsts augstskolu vidū visaugstākā studiju maksa ir Mūzikas akadēmijā (Ls 1397), Jūras akadēmijā (Ls 1250) un Medicīnas akadēmijā (Ls 1015). Kā Dienai pastāstīja Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš, viņa vadītajā augstskolā no tā dēvētajiem ārpusbudžeta studentiem tiek prasīta gandrīz tikpat liela studiju maksa, cik par studentiem maksā valsts, tas ir, Ls 900. 1250 latu studentu vietā maksājot kāda firma, kas nodarbojas ar ostu hidrobūvēm un kurai vajadzīgi speciālisti. Latvijā Jūras akadēmijas studenti mācoties tikai trīs gadus, ceturto gadu viņi studējot ārvalstīs, un finansējums studijām jāmeklē pašiem studentiem. «Latvijā nav tik daudz ostu, lai mums būtu izdevīgi ierīkot laboratorijas, veikt pētījumus, gatavot pasniedzējus,» Dienai skaidroja J.Bērziņš. Viņam ir pilnīgi pieņemama augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kurā studiju maksu katra augstskola nosaka pati. Latvijas Universitātē (LU) dažādās fakultātēs studiju maksa svārstās no Ls 100 līdz Ls 910 mācību gadā. Viszemākā studiju maksa ir Filoloģijas fakultātē (Ls 100), bet visaugstākā - Svešvalodu fakultātē (Ls 910). LU lietu pārvaldnieks Pāvels Fricbergs uzskata, ka šāda finansēšanas sistēma ir pārāk haotiska, tādēļ valstī visām augstskolām un fakultātēm vajadzīga vienota pieeja studiju maksas noteikšanai. Pēc viņa teiktā, pagaidām saskaņā ar LU Senāta apstiprināto nolikumu studiju maksu katrā fakultātē nosaka atsevišķi. Tās apjomu ierosinot fakultātes dome un apstiprinot LU rektors. Nosakot studiju maksu, tiekot ņemtas vērā studiju programmu izmaksas, taču tas nebūt neesot noteicošais. Bieži vien visu izšķirot specialitātes pieprasījums. Valsts finansējums veidojot 52% no LU ienākumiem, bet pašas augstskolas ieņēmumi, arī studiju maksas, - 35%. Kā Dienai paskaidroja J.Ķirsons, saskaņā ar Augstskolu likumu par mācību maksu students un augstskola vienojas, slēdzot divpusēju līgumu. Pēc J.Ķirsona pārliecības, studiju maksa būtu jānosaka uz visu studiju laiku vai līgumā jāvienojas, cik liels procentuāli varētu būt studiju maksas pieaugums, taču vairākas augstskolas līgumā to neieraksta. Tā varot veidoties situācija, kad pirmajā studiju gadā studentam jāmaksā Ls 100, bet ceturtajā - Ls 700. Vajadzīgi noteikumi par studiju maksu Tā kā nevienā normatīvajā aktā nav teikts, kā jānosaka studiju maksa, katra augstskola rīkojas pēc saviem ieskatiem, Dienai skaidroja J.Ķirsons. IZM sagatavojusi priekšlikumus MK noteikumos par studiju maksas noteikšanu. Taču Saeima esot noraidījusi šos priekšlikumus, jo Augstskolu likumā teikts, ka par studiju maksu vienojas students un augstskola. Vienāda studiju maksa visās valsts augstskolās varētu būt tikai tad, ja valsts būtu ar mieru segt daļu studiju maksas arī tiem studentiem, kas nestudē budžeta grupā, pārliecināts J.Ķirsons. Pēc B.Rivžas pārliecības, Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmā izveidojies haoss. Neesot pieļaujama situācija, kad katra augstskola un katra fakultāte atsevišķi nosaka studiju maksa, tādēļ vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi par studiju maksu. B.Rivža cer, ka jau ziemā AIP varēs Saeimā iesniegt priekšlikumus MK noteikumu izstrādāšanai. Nav koncepcijas par prioritātēm Cik daudz studentu katrā augstskolā drīkst studēt par valsts līdzekļiem, nosaka IZM, Dienai stāstīja IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta finansu un kreditēšanas nodaļas vadītājs J.Ķirsons. Principi, pēc kuriem tiek noteikts skaits, patlaban ir diezgan neskaidri, un, kā teica J.Ķirsons, skaidrību varētu ieviest tautsaimniecības attīstības koncepcija. Arī Jūras akadēmijas rektors J.Bērziņš pārliecināts, ka haosu augstākās izglītības finansēšanas sistēmā varētu mazināt Latvijas tautsaimnieciskās attīstības koncepcija. Pēc tās augstskolas zinātu, kādu specialitāšu studenti valstī finansējami no valsts budžeta līdzekļiem. Lai noteiktu specialitātes, kurās studējošos valstij vajadzētu finansēt, Ekonomikas un Finansu ministrija solījusi noteikt prioritārās nozares, Dienai teica B.Rivža. AIP Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālajā koncepcijā kā valstij lietderīgākas un darba tirgum atbilstošākas izvirzījusi humanitāro, sociālo zinātņu, biznesa administrācijas, amatniecības izglītības programmas. Lielākās summas, kas jāmaksā Latvijas augstskolu dienas nodaļās (Ls) 1397 Latvijas Mūzikas akadēmija 1250 Latvijas Jūras akadēmija 1015 Latvijas Medicīnas akadēmija 950 Rīgas Aeronavigācijas institūts 910 LU Svešvalodu fakultāte