Cik noslēpumains, neizzināts ir vēzis?

Izšķirošā šajā gadījumā gan ir šķietami niecīgā piebilde: laikus atklātu, t.i., ļaundabīgo audzēju pirmajā vai otrajā stadijā. Un te nu cilvēku instinktīvajām bailēm no vēža var rast pamatojumu kā bailēm no nezināmā, viltīgā, ļaunā. Jo, kā teic onkologi, - vēzis atnāk klusēdams. Kamēr tas vēl mazs un uzvarams, tas rāmi perinās un necenšas sevi atklāt ar sāpēm vai citām sliktām sajūtām. Bet atklājams tas ir. Bieži vien pat ar aci saredzams vai sataustāms, taču atkal paradokss - cilvēks nespēj noticēt, ka tāds mazs, nesāpīgs sacietējums vai bumbulītis var būt ļauns vēzis, un atstāj to bez ievērības. Otrs izskaidrojums cilvēku bailēm no vēža ir meklējams tā noslēpumainībā, neizzinātībā. Joprojām zinātnei nav īsti skaidri visi šīs slimības rašanās cēloņi, tomēr pasaulē arvien vairāk sāk runāt par iespējamību vēzi atvairīt, zinot vismaz dažas kopsakarības. Vides un dzīvesveida ietekme Dažādās iedzīvotāju populācijās ir atšķirīgs saslimstības līmenis ar dažādu formu ļaundabīgiem audzējiem, kas noteiktos apstākļos laika gaitā mainās. Piemēram, lielas migrantu grupas iemanto to saslimstības līmeni, kāds raksturīgs attiecīgajā zemē. Dažreiz tas notiek jau pēc nedaudz gadu desmitiem (kā to liecina ieceļotāji Austrālijā, kas ar ādas vēzi sāk slimot tikpat bieži kā vietējie iedzīvotāji - Austrālija pasaulē ir rekordiste ādas ļaundabīgo audzēju ziņā), dažreiz - nomainoties paaudzei (piemēram, uz ASV emigrējušo japāņu sieviešu saslimstība ar krūts vēzi kļūst tikpat liela kā amerikāņu sievietēm, kaut Japānā tā ir salīdzinoši zemāka). Vēl vairāk - arī individuālas grupas vienā sabiedrībā (piemēram, septītās dienas adventisti, mormoņi vai melnādainie iedzīvotāji Amerikā) slimo ar atšķirīgiem ļaundabīgiem audzējiem un saslimstības līmenis ir dažāds. Tas vedina domāt, ka 80-90% gadījumu ļaundabīgā saslimstība ir cieši saistīta ne tikai ar apkārtējo vidi, bet arī ar dzīvesveidu, sociālajām, ēšanas un kultūras tradīcijām, tika uzsvērts šovasar Budapeštā Alberta Šveicera Humanitāro zinātņu institūta rīkotajā konferencē par veselības veicināšanu un slimību novēršanu. Cilvēki baidās no vēža, bet nebaidās smēķēt Vislielākais un nopietnākais no mūsdienās zināmajiem un pārliecinoši pierādītajiem vēža izraisītājiem ir smēķēšana. 25-30% visu ļaundabīgo audzēju attīstība ir saistīta ar tabakas dūmiem. 1990.gadā Eiropas Savienības valstīs vienu ceturtdaļu no miljons nāves gadījumiem vidējā vecuma cilvēkiem (no 35 līdz 69 gadiem) pilnīgi noteikti ir izraisījusi smēķēšana: 219 000 vīriešu un 31 900 sieviešu. Austrumeiropas un bijušās Padomju Savienības valstīs šie skaitļi ir vēl lielāki: 441 000 vīriešu un 42 100 sieviešu nāves cēlonis ir bijusi smēķēšana. Ap 90% visu plaušu vēža gadījumu attīstās smēķēšanas rezultātā, un pēdējos desmit gadus plaušu vēzis ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs pasaulē - tas veido 14% no visām onkoloģiskajām slimībām, bet atsevišķi vīriešiem pat 25%. Pierādīts, ka smēķēšana veicina audzēju attīstību arī citos orgānos, piemēram, barības vadā, mutē, rīklē, aizkuņģa dziedzerī, urīnpūslī. Diemžēl risks ir augsts arī pasīvajiem smēķētājiem, kas spiesti elpot cigarešu dūmus. Eiropā vien ap deviņi miljoni bērnu ir pasīvie smēķētāji, jo smēķējošie vecāki dara to bērnu klātbūtnē. Absurdākais paradokss: vislielākais un nopietnākais no šobrīd skaidri zināmajiem vēža izraisītājiem teorētiski ir pilnībā kontrolējams un novēršams, bet praksē to īstenot neizdodas. Cilvēki paniski baidās no vēža, bet nebaidās ņemt rokā cigareti. Alkohols, saule un vēzis Daudzkārt mazāka nekā tabakai saistība ar ļaundabīgo audzēju ir alkoholam. Liels tā patēriņš palielina risku saslimt ar aknu vēzi, taču daudz bīstamāks ir alkohols apvienojumā ar cigaretēm - tiek veicināta mutes, balsenes un barības vada vēža attīstība. Ādas vēzis pamatā ir balto cilvēku slimība. Ādas ļaundabīgo audzēju arvien kāpjošs pieaugums pēdējos 60 gados ir realitāte. Pastāv sakarība starp intensīvu saules staru iedarbību un ādas vēzi - melanomu. Pērmērīga sauļošanās vai atrašanās saulē bez aizsargājoša apģērba rada ādas bojājumus, kas var izraisīt ādas vēzi. Daudz vairāk apdraudēti nekā pamatiedzīvotāji zemēs ar augstu ādas vēža saslimstību (Austrālija) ir ieceļotāji no reģioniem, kur šis līmenis ir zems (piemēram, Eiropa). Vēzi izraisošie vīrusi Pēdējos gados zinātnieki nākuši pie atzinuma, ka katru gadu vismaz 850 tūkstoši no jauniem vēža saslimšanas gadījumiem pasaulē ir cieši saistīti ar inficēšanos - audzēju attīstību ir veicinājuši vai pat izraisījuši vīrusi. Tas sastāda apmēram 11% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem. Ir skaidri pierādīts, ka cilvēka papilomvīruss (inficēšanās notiek dzimumkontaktu ceļā) ievērojami palielina risku saslimt ar dzemdes vēzi sievietēm, Epšteina-Barra vīruss (pilienveida infekcija) ar aizdeguna vēzi, B hepatīta vīruss (galvenais inficēšanās ceļš - intravenozais) ar aknu vēzi, HIV ar Kapoši sarkomu (reta ādas vēža forma) un limfomu (asins vēža forma). Svarīga vēža profilaksē ir hronisku slimību ārstēšana un labdabīgu audzēju izoperēšana, jo, atstātas bez ievērības, ar laiku šīs slimības var pāriet ļaundabīgā stadijā. Uzturprodukti un vēzis Neskaitāmi pētījumi pasaulē veikti, lai noskaidrotu, cik lielā mērā vēža rašanos ietekmē pārtikā lietotais uzturs. Pēdējās atziņas liecina, ka pastiprināta tauku un arī sarkanās gaļas lietošana paaugstina risku saslimt ar resnās zarnas vēzi un, iespējams, arī ar vīriešu prostatas priekšdziedzera ļaundabīgo audzēju. Taukiem bagāts uzturs rada aptaukošanos, kas savukārt var veicināt žultspūšļa, krūts un resnās zarnas vēža attīstību. Lielos daudzumos lietoti sālīti un žāvēti produkti var izraisīt barības vada un kuņģa vēzi. Savukārt pastiprināta augļu un dārzeņu lietošana uzturā mazina risku saslimt ar vairāku veidu ļaundabīgajiem audzējiem, piemēram, plaušu, mutes, aizkuņģa dziedzera, balsenes, barības vada, kuņģa un asins vēzi. No dārzeņiem sevišķi ieteicami ir kāpostu dzimtas dārzeņi - parastie galviņkāposti, puķkāposti, Briseles vai virziņkāposti, kas veiksmīgi spēj pasargāt no kuņģa un resnās zarnas vēža attīstības. Nozīmīgs vēža profilaksē ir vitamīns C, tādēļ ieteicami ir to saturošie produkti - upenes, cidonijas, zemenes, tomāti, apelsīni, kivi, saldie pipari u.c. Savukārt vitamīnu A saturoši produkti, piemēram, burkāni, aprikozes var pasargāt no barības vada un plaušu vēža. Arī rupjšķiedrainai barībai ir nozīme vēža profilaksē. Augļi, dārzeņi, rupja maluma maize, kviešu un kliju produkti, kartupeļi un rīsi ievērojami spēj aizkavēt vēža rašanos resnajā zarnā. Uzturā lietotie pārtikas produkti neietekmē vienīgi no hormoniem atkarīgos ļaundabīgos audzējus, tādus kā prostatas priekšdziedzera, krūts, olnīcu un dzemdes endometrija vēzi. Pasaulē joprojām turpinās detalizēti pētījumi par ļaundabīgo šūnu attīstības nobremzēšanu ar diētas palīdzību, kas galvenokārt balstās uz zema tauku satura produktu lietošanu un pastiprinātu augļu, dārzeņu un šķiedrvielu izmantošanu uzturā. Zināms arī, ka ļaundabīgo audzēju attīstībā nozīmīga loma ir kaitīgām vielām, dažādām ķimikālijām, saskarei ar azbestu, pastiprinātam radioaktīvajam starojumam. Saslimstība nemitīgi pieaug Vairumu no zināmajiem faktoriem, kas ietekmē vēža attīstību, iespējams kontrolēt un mazināt to iedarbību, taču, neraugoties uz to, saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem visā pasaulē arvien palielinās. Pasaules Veselības organizācijas eksperti lēš, ka laikposmā no 1970.gada līdz 2000.gadam onkoloģiskā saslimstība pasaulē dubultosies. Ja 1975.gadā pasaulē kopumā tika diagnosticēti 5,9 miljoni jaunu vēža gadījumu, 1990.gadā - 8,4 miljoni, tad 2000.gadā prognozē 10,3 miljonus. Vīriešu vidū visizplatītākais ir plaušu vēzis, kas, apsteidzot kuņģa vēzi, desmit gadu laikā pieaudzis par 44%. Sievietēm visbiežāk sastopamais ir krūts ļaundabīgais audzējs, kura izplatība desmit gados palielinājusies par 33%. Lai arī pastāv centieni šo pieaugumu uzskatīt par relatīvu un skaidrot to ar pilnvērtīgākām diagnostikas iespējām, precīzāku vēža gadījumu uzskaiti un iedzīvotāju mūža ilguma pagarināšanos (jo sabiedrībā vairāk vecu cilvēku, jo attiecīgi vairāk ļaundabīgo audzēju, kas ir cieši ar novecošanos saistīta slimība), tomēr nākas atzīt, ka vēža gadījumu skaits visā pasaulē objektīvi palielinās. Toties attīstītajās valstīs, pilnveidojoties diagnostikas iespējām - līdz ar to agrīnai vēža konstatācijai, jau vairākus gadus arvien uzlabojas vēža ārstēšanas un izārstēšanas rezultāti, ko diemžēl nevar teikt par Austrumeiropas valstīm. «Arī Latvijā, neraugoties uz sasniegumiem diagnostikā un ārstēšanas taktikā, kopējā aina nav optimistiska, jo pieaug ielaistu jeb novēloti diagnosticētu ļaundabīgo audzēju skaits, kam nav pārāk lielu cerību uz labām izveseļošanās prognozēm,» stāsta Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ķirurgs Viesturs Krūmiņš. Bailes atklāt vēzi Ja vēža saslimstība Latvijā pēdējo desmit gadu laikā pieaugusi par 10,9%, tad mirstības rādītāji to apsteidz - tie palielinājušies par 14%, kas izskaidrojams ar pārāk vēlu sāktu ārstēšanu. Bēdīgi, ka palielinājusies pat vizuālo lokalizāciju vēžu (tādu, kuri ir viegli pieejami izmeklēšanai, piemēram, ādas, mutes dobuma, krūts, dzemdes kakla, taisnās zarnas izejas) novēlota atklāšana jau trešajā un ceturtajā stadijā. Ja 1987.gadā tādi bija 16,4% gadījumu, tad 1996.gadā - 26,9%. Dr.Krūmiņš: «Vēl varētu saprast, ka cilvēki novēloti ierodas pie ārsta, aizbildinoties ar naudas trūkumu un iespējām atbraukt, sevišķi no lauku rajoniem, taču grūti izskaidrot, kāpēc viņiem tomēr atrodas laiks un nauda, lai ilgstoši «ārstētos» pie ekstrasensiem. Turklāt vizīte pie onkologa, nepieciešamie izmeklējumi un visa ārstēšana cilvēkiem Latvijā ir par velti. Brīžiem gauži jābrīnās, uz kādām tumsonīgām izdarībām ir spējīgi cilvēki, laikam taču paniskās bailēs no onkologa un iespējamās diagnozes: vēzis. Viņi pašārstējas ar ziedēm, ko lieto veterinārijā, dzer urīnu vai liek urīna, spirta, etiķa kompreses. Diemžēl ļoti tipiska atbilde uz jautājumu, kāpēc nenācāt pie ārsta tūlīt, kad jutāt ko aizdomīgu, ir: «Es baidījos, ka man atklās vēzi.» It kā, ja neatklāj, tad vēža nav vai tas pazudīs pats no sevis! Patiesībā tā cilvēkam būtu jāuzskata par veiksmīgāko mūža dienu, kad laikus ir diagnosticēts vēzis un nekavējoties sākta tā ārstēšana. Pat ja tas vairs nav audzējs sākumstadijā un cerības uz pilnīgu izveseļošanos nav lielas, arī ielaistu vēzi ārstējot, cilvēkam var ievērojami pagarināt dzīvi un uzlabot tās kvalitāti, lai no dzīves nebūtu jāšķiras mokās.»