Cilvēka labākais draugs - cūka

Īpašais mājdzīvnieks sver ap 130 kg - aptuveni vienu trešdaļu no krietni uzbarota sugas brāļa. Taču citādi tā ir cūka kā cūka, kas urkšķ un smaržo ne pārāk labi. Tomēr šī miniatūrā cūka piesaistījusi zinātnieku uzmanību tāpēc, ka tās izmēri ir salīdzinoši līdzīgi pieaugušam cilvēkam. Bet tas nozīmē, ka arī lopiņa iekšējie orgāni, kā sirds vai nieres, ir proporcionāli līdzīgi. Tieši šī iemesla dēļ cūkas arī atzītas par cerīgākajām trans-plantātu «fabrikām». Pašlaik aptuveni 20 pētniecības iestādes visā pasaulē mēģina atrast ceļus, kā cūku orgānus piemērot slimiem cilvēkiem. Zinātnieku mērķis ir «cilvēciskot» cūku orgānus ar klonēšanas un gēnu modificēšanas palīdzību. Līdz šim pētnieki jau implantējuši dažus cūku orgānus pavi-āniem. Rezultāti vēl nav pārliecinoši. Tomēr zinātniskais izaicinājums ir liels un, ja viss veiksies raiti, tuvāko piecu gadu laikā pētnieki cer transplantēt cūkas orgānu cilvēkam. Skumjie mēģinājumi Ideja par dzīvnieku orgānu transplantēšanu mediķus intriģējusi jau vismaz gadsimtu. Visslavenākais pacients ir kāds 12 dienu vecs zīdainis, kuram 1984.gadā tika transplantēta paviāna sirds. Tomēr līdzīgi citām šāda veida uzdrīkstēšanām šis palīdzības mēģinājums bija nesekmīgs - mazulis pēc 20 dienām nomira, jo viņa organisma imūnsistēma nepieņēma svešo sirdi. Šo mēģinājumu var uzskatīt par diezgan nežēlīgu, ja zina, cik tālu gēnu manipulēšanas un imunoloģijas zinības ir attīstījušās šodien - daudzas farmācijas firmas un akadēmiskas laboratorijas sacenšas par to, lai ksenotransplantācija kļūtu par medicīnisku realitāti (termins cēlies no grieķu vārda «xenos», kas nozīmē «svešs»). Ja šādu transplantācijas metodi tiešām izdotos pilnveidot līdz drošai medicīniskai procedūrai, tiktu radīta neierobežota orgānu «banka». Protams, ka viskārāk uz to gaida transplantācijas speciālisti, kuri šobrīd daudziem sirdzējiem nespēj palīdzēt donoru orgāna trūkuma dēļ. Radniecība var būt bīstama «Varbūt no malas tas neizskatās loģiski, tomēr lielākā daļa speciālistu uzskata, ka tieši cūkas ir piemērotākie donori,» ziņu aģentūrai Associated Press skaidro Džūlija Grīnšteina, amerikāņu firmas Immerge BioTherapeutics prezidente. Šī firma nodibināta tikai šogad, lai meklētu risinājumu cūku orgānu piemērošanai cilvēkiem. Cūkām priekšroku dod vairākums ksenotransplantācijas speciālistu, lai gan ir arī tādi, kas pēta aitu un govju orgānu piemērotību. Neapšaubāmi - dzīvnieku pasaulē atrodami cilvēkiem arī daudz tuvāki radinieki, kuru audi būtu mazāk atšķirīgi. Piemēram, šimpanzes orgāni, iespējams, spētu «iedzīvoties» cilvēka tikai ar imūnsistēmu regulējošu medikamentu palīdzību. Tomēr visi zina, ka šis dzīvnieks ir apdraudēts, tālab reti kurš uzskatītu, ka šimpanžu orgānu izmantošana ir ētiska. Savukārt paviānu it kā netrūkst, taču viņi ir par mazu, lai līdzinātos pieauguša cilvēka augumam. Turklāt pastāv reālas bažas, ka radniecīgu sugu izmantošana var būt riskanta - pērtiķi var nēsāt vīrusus, kas nekaitē viņiem pašiem, bet spēj nonāvēt cilvēku. Labākais piemērs ir AIDS - spēcīgākā teorija par tā rašanos skaidro, ka slimību izraisošais vīruss reiz «pārlēcis» no šimpanzēm uz cilvēkiem. Galu galā izrādās, ka cūkas, kuru evolūcijas ceļi no cilvēka šķīrās pirms 50-100 tūkstoš gadiem, tomēr ir vispiemērotākās donoru orgānu radīšanai. Protams, cūkām ir savi mikrobi, un zinātnieki pret to attiecas ļoti nopietni. Viņus iedrošina tas, ka sugas ir ļoti atšķirīgas, tālab arī vīrusu «pārlēkšanas» iespējas ir niecīgas. Tomēr lielākais cūku trumpis ir tas, ka to orgāni ir neticami līdzīgi cilvēku orgāniem. Piemēram, to sirds ķermenī novietota gandrīz identiski cilvēkiem. Tā pukst 95-115 reižu minūtē, mums - 60-100 reižu. Arī cūkas nieres, plaušas, aizkuņģa dziedzeris un pat aknas izskatās līdzīgas cilvēku orgāniem. Cīņa ar viltīgo cukuru Daļa pētnieku strādā ar tipiskām cūkām, kuras spēj sasniegt pat 450 kg svaru. Saskaņā ar viņu teoriju, orgāns pārtrauc augt tad, kad tas ir gana liels, lai uzturētu cilvēku pie dzīvības. Viņi paskaidro, ka eksperimentos pārliecinājušies: transplantējot jaunas žurkas sirdi pelei, tā neizaug līdz žurkas lieluma orgānam. Protams, pagaidām neviens nezina, vai arī jaunas cūkas sirds ar laiku tomēr nepāraugtu cilvēka sirdi. Masačūsetsas štata galvenās slimnīcas ķirurgs un imunologs Deivids Sakss aizstāv teoriju par miniatūru cūku radīšanu. Pats mediķis pie tā strādā jau 30 gadu. Viņš savulaik sāka eksperimentēt ar divām neliela izmēra cūku šķirnēm. Tāpat kā citi šajā pētījumu lauciņā, D.Sakss cīnās pret lielāko ksenotransplantācijas trūkumu - svešu orgānu atgrūšanu. Ja cilvēkam tiktu pārstādīta parastas cūkas sirds, organisms dažu stundu laikā spētu iznīcināt tās asinsvadus. Tā ir hiperakūta atgrūšana, jo cūkas šūnas ir klātas ar cukuru, ko dēvē par alpha-gal. Tas ir katrai radībai: no baktērijas līdz pat Jaunās pasaules pērtiķiem. Savukārt Vecās pasaules primātiem un cilvēkiem tā nav. Tā rezultātā cilvēka asinīs esošās antivielas sāk uzbrukumu šim cukuram, līdzko tas parādās cilvēka organismā. «Izskatās tā, ka svešais orgāns būtu kāds mikrobs, kas nekavējoties jāiznīcina,» skaidro Džefrijs Plats no Maijo klīnikas. Viens no risinājumiem ir censties ar medikamentiem samazināt imūnsistēmas agresivitāti. Savukārt otrs - ģenētiski pārveidot cūkas tā, lai viņām cukuru ražojošie gēni būtu neaktīvi. Tiesa gan, atbrīvošanas no alpha-gal var radīt citus sarežģījumus - piemēram, rodas papildu gēni, kas kavē asins recēšanu. Tālab zinātniekiem vēl daudz lielu uzdevumu priekšā, lai piemērotu cūku orgānus cilvēkiem. D.Sakss ir pārliecināts, ka tas nav nekas neiespējams. «Esmu viens no pirmajiem, kas atzīst - līdzko tiksim galā ar katru no šīm problēmām, aiz stūra mūs var gaidīt vēl kāda. Pagaidām gan nevienu tādu neredzu - tas ir vienīgais, ko varu pateikt. Un tas mani saviļņo,» saka D.Sakss.