Civilizācijas slimība - nierakmeņi

Katram nierakmenim ir tendence palielināties, un tas var radīt nopietnas komplikācijas, kuras var novest pie darbspēju zuduma un pat pie letāla iznākuma. Būtu vēlams šo slimību ārstēt jau laikus, un ārstēšanai jābūt mērķtiecīgai un profesionālai. Pat Hipokrāta zvēresta oriģinālajā tekstā esot iekļauts solījums ārstam, kas nav kompetents, nenodarboties ar dažādu organismā radušos akmeņu likvidēšanu, bet sūtīt šādus pacientus pie speciālista, šajā gadījumā - urologa. Latvija pieder Rietumeiropas reģionam, kur saslimstība ar nierakmeņiem ir augsta, taču precīzas statistikas par slimnieku daudzumu nav. Zināms vienīgi tas, ka 1995.gadā Latvijā aptuveni uz katriem 100 000 iedzīvotājiem ir bijuši 69 nierakmeņu slimnieki. Akmens izkustas - rodas sāpes Visi šie simptomi cēlušies, akmenim izkustoties no vietas, radot urīnceļu aizsprostojumu un urīna atteces traucējumus. Sāpes nav atkarīgas no akmens lieluma. Asās sāpes var pāriet pastāvīgās, velkošās, bet var arī neatkārtoties vai atkārtoties pēc ilga laika. Sajūtot jebkuras sāpes vēderā, būtu jāgriežas pie ārsta un jānoskaidro to iemesls, saka klīnikas Linezers urologs Armands Bāliņš, piezīmējot, ka arī ārsti nereti grēko, neizmeklēdami pacientu, bet tikai sacīdami, ka nieru sāpes ir radījis mazs akmentiņš, kas ir «izskrējis» ārā. Var būt reizes, kad jauni nierakmeņi pēc tam tiešām neveidojas, taču nereti šī patoloģija atkārtojas vairākkārt. Nierakmeņu izmērs ir ļoti dažāds - sākot no smilšu graudiņa lieluma līdz 6-7 centimetriem diametrā. Arī nierakmeņu sastāvs var būt dažāds. Visizplatītākie ir kalciju saturoši akmeņi, fosfātu akmeņi, urīnskābes akmeņi, ļoti reti satopami ir cistīna un infekciozie akmeņi. Riska vecums - pēc 30 gadiem Nav īsti zināms, kuru dzimumu nierakmeņi piemeklē vairāk: ja A.Bāliņa pieredze rāda, ka ar sūdzībām par nierakmeņiem līdzīgā daudzumā griežas gan sievietes, gan vīrieši, tad P.Stradiņa klīniskās slimnīcas urologs Egils Vjaters, kas strādā arī ARS poliklīnikā, apgalvo, ka vīriešu un sieviešu attiecība viņa praksē esot 3:1. Ar šo kaiti sirgst arī bērni, taču visbiežāk tā piemeklē cilvēkus, kas ir vecāki par 30 gadiem. Fosfātu akmeņi visbiežāk veidojas, ja sācies iekaisuma process, piemēram, pēc iepriekšējās nierakmeņu likvidēšanas palikuši līdz galam neizārstēti iekaisumi. Kalciju saturošie akmeņi rodas vielmaiņas traucējumu dēļ, taču tie bieži vien izveidojas arī pēc lūzumiem, kad organisms, lai sadziedētu kaulu, asinīs palielina kalcija līmeni, un arī urīnā pieaug šīs vielas īpatsvars. Ir vēl kāds blakusapstāklis - parasti cilvēki, kas ir «piesieti» pie gultas un nevar paši aiziet uz tualeti, cenšas arī maz dzert. Galvenās ārstēšanas metodes Līdz 80.gadu sākumam, kad tika izdarīts viens no pasaulē lielākajiem atklājumiem medicīnā - iespēja saskaldīt akmeni organisma iekšpusē, veicot tā saukto distances litotripsiju - arī Latvijā nierakmeņus izņēma, atverot nieri vai urīnizvadkanālu, vai centās izvadīt, liekot slimniekiem dzert milzīgus šķidruma daudzumus, kā arī medikamentus. Slimniekiem ieteica nodarboties ar fizkultūru, braukt uz minerālūdeņu kūrortiem. Viens otrs izmantoja arī vecu vācu akmeņu izdzīšanas recepti: sēžot karstā vannā, izdzēra trīs litrus alus - karsta vanna atslābināja muskulatūru, noņēma sāpes, bet alus veicināja akmeņu izskalošanu. Ieviešot litotripsiju, radās iespēja, vaļēji neoperējot un mēnešiem nedzerot minerālūdeņus, saskaldīt 95-98% akmeņu. Ar šīs metodes palīdzību var ārstēt pacientus, kuriem citādi nevarētu palīdzēt - piemēram, slimniekus, kam jau ir bijušas urīnceļu operācijas. Distances litotripsiju veic, ar īpašas aparatūras raidītām elektromagnētiskajām svārstībām aptuveni stundas laikā sašķaidot nierakmeni smiltīs, kuras slimnieks trīs mēnešu laikā kopā ar urīnu izvada no organisma. Litotripsija neatstāj nopietnu iespaidu uz organismu, komplikāciju iespēja ir ļoti maza, un pēc 2-3 dienām cilvēks atgūst darbaspējas. Vēl pastāv arī kontatktlitotripsija, kurai ir divi veidi: 1) urotreskopija: akmenim caur dabīgajiem urīnceļiem piekļūst ar instrumentu - uretroskopu - un redzes kontrolē to saskalda vai izvelk ārā ar cilpu; 2) perkutānā litotripsija: cauri ādai uz nieri izveido mazu caurumiņu, pa kuru ievada nefroskopu un saskalda akmeni ar citu instrumentu - kontaktlitotriptoru. Nieres atvēršanas operācija vajadzīga tad, ja akmens ir vai nu ļoti liels, ar atzariem - tā sauktais koraļļakmens, vai arī tam apkārt ir izteikts iekaisums, kā arī gadījumos, ja urīnceļos ir sašaurinājumi, caur kuriem nevarēs iziet akmeņu šķembas. Latvijā pašlaik vaļēji operē vēl aptuveni 15% gadījumu, jo ir ļoti daudz ielaistu, komplicētu nierakmeņu slimnieku. Nereti akmeņi ir tik lieli, ka teorētiski tos var saskaldīt, bet tam ir vajadzīgs tāds seansu skaits un līdzekļu patēriņš, ko Latvijas apstākļos daudzi pacienti nevar samaksāt. Tikai ar medikamentu un diētas palīdzību akmeņus ārstē tad, ja šie svešķermeņi ir mazi un atrodas tādā vietā, kas ir grūti pieejama vai traumatiska. Protams, katrs gadījums ir individuāls, un arī pašlaik, kā paskaidroja E.Vjaters, ja slimniekam ir mierīgs dzīvesveids, ir iespējams izvadīt sīkus akmentiņus, dzerot daudz šķidruma (aptuveni 12 glāzes dienā), bet šķīstošus akmeņus - arī ar medikamentu palīdzību. Gadījumos, kad akmens jau nokļuvis urīnizvadkanālā, ūdensterapija gan var dot pretējo efektu. Ārstēšanas iespējas un profilakse Nierakmeņi tiks diagnosticēti jau laikus, ja katrs cilvēks, īpaši tas, kurš sasniedzis 35 gadu vecumu, vienu reizi gadā tiks izmeklēts ar ultraskaņu. Vizīte pie urologa gan nav iespējama visās ārstniecības iestādēs. Specializētas uroloģiskas nodaļas ir vairākās Rīgas slimnīcās: P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā, klīnikā Linezers, Rīgas pilsētas 1.klīniskajā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā, Rīgas pilsētas 7.klīniskajā slimnīcā Gaiļezers, dzelzceļa slimnīcā Biķernieki un Latvijas Jūras medicīnas centrā, kā arī medicīnas sabiedrībā ARS, Valmieras, Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Rēzeknes, Jēkabpils rajonu centrālajās slimnīcās. Arī Jelgavas un Smiltenes slimnīcā strādā urologi, taču citos rajonos to nav. Jo lielāka ārstniecības iestāde un lielāks darba apjoms, jo kvalitatīvāka palīdzība. Latvijā distances litotriptori ir pieejami vairākās slimnīcās: Rīgas 1.slimnīcā, ARS, Linezerā, Jūras medicīnas centrā, kā arī Liepājas, Ventspils, Daugavpils, Kuldīgas un Valmieras slimnīcās. Kontaktlitotripsija ir pieejama P.Stradiņa slimnīcā, Linezerā un Jūras medicīnas centrā. Vaļējas operācijas tiek veiktas arī citur, taču jārēķinās, ka pēc vaļējas operācijas stacionārā būs jāpavada 2 nedēļas, darba spējas atjaunosies pēc 2 mēnešiem, bet pēc akmeņu skaldīšanas slimnīcā būs jānoguļ ne vairāk kā 1-2 dienas. Arī litotriptori ir ļoti dažādi: Rīgas 1.slimnīcā - krievu instrumentārijs, ar kuru, iespējams, būs vajadzīgi vairāki seansi, taču katrs seanss izmaksās lētāk nekā ARS poliklīnikā un Linezerā, kur mediķi strādā ar ārzemju instrumentiem. 1.slimnīcas un ARS litotriptoriem mērķēšanas sistēma ir rentgenoloģiska, bet Linezerā lietotajam aparātam (šo litotriptoru arī rajonu slimnīcām izīrē SIA MLS Medical) - gan rentgenoloģiska, gan ultrasonogrāfiska. Rīgas 1.slimnīcā un Linezerā šī procedūra notiek stacionāri, ARS - pamatā ambulatori. Stacionāra ārstēšana apdrošinātiem slimniekiem var būt par brīvu, taču dažās slimnīcās tā var maksāt līdz Ls 2,60 par dienu, savukārt neapdrošinātiem slimniekiem - līdz Ls 3,60 par dienu. Distances litotripsijas izmaksas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kas var uzrādīt urologa norīkojumu, sedz slimokase.