Ģeniālais, globāli ienesīgais bizness sākās 1886.gadā - aptiekārs Džons Pembertons Atlantā Džordžijas štatā savā pagalmā eksperimentēja un radīja maisījumu, kurš būtu jauns tonizējošs līdzeklis. To nosaukt par kokakolu ierosināja viņa grāmatvedis Frenks Robinsons, jo dzēriens saturēja kokas lapu ekstraktu un kofeīnu, kas iegūts no kolas rieksta. Tā tika izgudrots jauns tonizējošs līdzeklis. Tā kā grāmatvedim bija labs rokraksts, viņš arī uzrakstīja šo nosaukumu kaligrāfiski plūstošā rakstā, un tā radās visā pasaulē labi pazīstamais logo. Tajā pašā gadā jauno atspirdzinošo dzērienu pirmo reizi pārdeva lielākajā Atlantas aptiekā kā negāzētu dzērienu par pieciem centiem. Kā liecina fakti, pirmajā gadā tika pārdotas kādas deviņas porcijas dienā, kas ienesa Pembertonam aptuveni 50 dolārus (tā kā ražošanas izmaksas bija 70 dolāri, viņš cieta zaudējumus). Aptiekārs pārdeva daļu jaunās kompānijas savam kolēģim Asam Kendleram, kurš pēc Pembertona nāves kļuva par vienīgo īpašnieku. Vēlāk kokakola tika gatavota ar gāzētu ūdeni, un XIX gs. 90. gadu beigās Coca-Cola Company sava dzēriena unikālo sastāvdaļu sīrupu sāka pārdot neatkarīgām kompānijām atšķaidīšanai, pildīšanai pudelēs un pārdošanai ar Coca-Cola nosaukumu. Pēc šāda principa uzņēmums darbojas arī šodien. Straujā kokakolas popularitātes augšana XIX gadsimta beigās, iespējams, skaidrojama ar faktu, kurš mūsdienās netiek diez ko plaši analizēts - līdz 1903.gadam tās sastāvā ietilpa viena četrsimtā daļa kokaīna no kokas lapām, jo tolaik vēl nebija atklāta šīs vielas narkotiskā iedarbība un tā tika uzskatīta par kofeīnam līdzīgu viegli uzmundrinošu, bet citādi nevainīgu vielu. 1915.gadā pirmo reizi kokakola tika pārdota tagad jau leģendārajā kontūrpudelē un reklamēta visur, kur vien iespējams - Coca-Cola bija viens no pirmajiem reklāmdevējiem radio 30.gados un televīzijā 50.gados. Coca-Cola ir pirmā kompānija, kas 1978.gadā sāka pildīt savus ražojumus plastmasas pudelēs, kuras ir arī pārstrādājamas. 1985.gadā Coca-Cola Company paziņoja, ka mainīs dzēriena sastāvu - lēmuma pieņemšanas pamatā bija tirgus pētījumi, kokakolas tirgus daļas samazināšanās un testi, kuros cilvēki bija liecinājuši, ka jaunais variants garšo labāk. Amerikāņu patērētājiem šis paziņojums bija šoks - viņi negribēja atteikties no pierastās garšas. Kāds atvaļināts Gaisa spēku virsnieks vēstulē kompānijai rakstīja, ka testamentā norādījis, lai viņu pēc nāves kremē un pelnus glabā kokakolas bundžā, bet tagad viņš šo lēmumu mainīšot (varbūt pat izvēlēsies savus pelnus glabāt Pepsi bundžā). Dažus mēnešus vēlāk tirgū atgriezās arī tradicionālā versija, un sašutušie amerikāņi nomierinājās. Globālās veiksmes pamatā ir agresīvā reklāmas politikā - Coca-Cola ne tikai sponsorē olimpiskās spēles, bet katram laikam atrod piemērotu, uzrunājošu reklāmas tēlu, kas padara Coca-Cola patērēšanu par neizbēgamu personības veidošanas sastāvdaļu. «Slāpes nepazīst gadalaikus» (1922), «Pauze, kas atspirdzina» (1936), «Kur ir Coke, tur ir viesmīlība» (1948), «Tā ir īsta manta» (1970), «Paņem Coke un pasmaidi» (1979), «Vienmēr Coca-Cola» (1993) - daži no reklāmas saukļiem, kas veicinājuši brūnā dzēriena pārdošanu XX gadsimtā. Tomēr mūsdienās, kā jau ar daudziem tradicionāli mīlētiem produktiem, arī ar kokakolu notiek būtiskas pārmaiņas - prasības pret dzīves kvalitāti aug un pat Diet Coke nākotni apdraud veselīga dzīvesveida piekritēju argumenti.
Coca-Cola
Pat Diet Coke nākotni apdraud veselīga dzīvesveida piekritēju argumenti Ražotāji apgalvo, ka Coca-Cola ir pasaulē vispopulārākā preču zīme - to pazīst 94% pasaules iedzīvotāju. Izklausās iespaidīgi, un vismaz kāda daļa patiesības šajā apgalvojumā noteikti ir. Aukstā kara laikā Coca-Cola bija viens no tabu - aizliegtā kapitālisma un ideoloģiskā ienaidnieka ASV simbols, tagad - ikdienišķa zīme, kas atgādina, ka viss ir kārtībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.