Dāmas uzvar

Tur bija rakstīts: skolotāja, tūristu gide, teātra vadītāja un kultūras padomniece Ziemeļu padomē. Politiskie konkurenti izdevīgos mirkļos mēdza vēl piebilst - šķirtene. Draugu un kolēģu mudināta, viņa nolēma kandidēt uz Islandes prezidentes amatu. Vispārējās vēlēšanās Finnbogadoutira apsteidza trīs kandidātus vīriešus, 1980.gadā kļūstot gan par pirmo prezidenti sievieti Eiropā, gan par pasaulē pirmo demokrātiski ievēlēto prezidenti sievieti. Itin viegli viņa tika pārvēlēta nākamajās trīs prezidenta vēlēšanās, iegūstot vēl vienu titulu - viņa ir sieviete, kas pasaulē visilgāk ir ieņēmusi valsts augstāko amatu, ja neņem vērā monarhus. Kad 1996.gadā Finnbogadoutira paziņoja, ka vairs nekandidēs (nu jau piekto reizi), daudzi islandieši bija dusmīgi. Viņi vēl aizvien vēlējās redzēt Finnbogadoutiru valsts vadītājas amatā, jo uzskatīja viņu par lieliskāko Islandes sūtni pasaulē. Savu pilnvaru laikā Finnbogadoutirai bija izdevies veicināt valsts starptautisko popularitāti, kas bija jūtams arī ievērojamā eksporta pieaugumā. Pašlaik 69 gadus vecā kundze ir Hārvarda universitātē veidotās Pasaules sieviešu līderu padomes līdzpriekšsēdētāja. Un itin aizņemta. SestDienas mēģinājumi intervēt Finnbogadoutiru bija lemti neveiksmei. Viņas birojā Islandē labprāt tika nosaukts bijušās prezidentes tālruņa numurs, taču ar piebildi - diez vai jums izdosies viņu notvert. Vispirms viņu telefoniski nācās medīt Vīnē, tad Kopenhāgenā. Neveiksmīgi. Šķiet, ka tagad viņa jau ir kur citur. Sabiedrisko rosīšanos, aģitējot par sieviešu aktīvāku iesaistīšanos politikā, Finnbogadoutira turpina jau kādus 25 gadus. «1975.gada oktobrī, kad Islandē pirmoreiz nolēma atzīmēt Sieviešu dienu, sievietes nolēma, ka tā būs brīvdiena, cenšoties pierādīt, ka arī viņas ir sabiedrības balsts. Todien iestrēga visa sabiedrība. Drīz pēc tam ikvienam bija skaidrs, ka nākamajās prezidenta vēlēšanās ir jākandidē arī sievietei. Mani aicināja sākt kampaņu, un par pārsteigumu es arī uzvarēju. Un biju lepna par saviem tautiešiem, ka viņiem pietika dūšas,» teikusi Finnbogadoutira sieviešu līderu konferencē pērn Hārvardā. EIROPAS PIRMĀS Vaira Vīķe-Freiberga ir piektā prezidente sieviete Eiropā. Pirms viņas ir bijusi V.Finnbogadoutira Islandē (1980-1996), Agata Barbara Maltā (1982-1987) un Mērija Robinsone Īrijā (1990-1997). Pašlaik V.Vīķes-Freibergas vienīgā kolēģe ir īriete Mērija Makelīsa, kas prezidentes amatu ieņem kopš 1997.gada novembra. Kopš Otrā pasaules kara Eiropā par augstākajiem valsts amatiem cīnījies ievērojams pulciņš daiļā dzimuma pārstāvju - 44 prezidenta amata kandidātes. Tā liecina spāņu statistiķa Roberto Sarates savāktie dati, kas publiskoti internetā. Vācijā sievietes neveiksmīgi kandidējušas piecas reizes, Itālijā - sešas, Austrijā - četras, Somijā un Īrijā - trīs. Tikpat daudz arī Moldovā (visas trīs kandidātes1996.gada vēlēšanās). Igaunijā bijušas divas neveiksminieces - bijusī politieslodzītā Lagle Pareka 1992.gada vēlēšanās palika ceturtā ar 4,3% balsu, Sīri Ovīra 1996.gadā izkrita pēc pirmās vēlēšanu kārtas, jo bija tikai piektā. Latvijā bijušas trīs neveiksminieces. Ilga Kreituse 1996.gadā piekāpās Guntim Ulmanim. Savukārt šā gada 17.jūnijā prezidenta vēlēšanu pirmo balsojumu varonīgi izturēja Vaira Paegle. Tomēr viņai nodoto balsu bija par maz. Otrajā balsojumā tikai deviņas balsis Saeimā saņēmusī Ingrīda Ūdre ar norādi New!* pagaidām noslēdz Sarates veidoto Eiropas neveiksmīgo prezidenta amata kandidāšu sarakstu. VEIKSMĪGĀS UN NEVEIKSMĪGĀS AMERIKĀNIETES Pēdējos piecdesmit gados visas prezidenta amata kandidātes ASV arī vajājušas neveiksmes. 11 reizes tās cīnījušās par vietu Baltajā namā. Tiesa, ne reizi sievietes nav tikušas izvirzītas par kandidātēm no divām lielpartijām - republikāņiem vai demokrātiem. Pašlaik, gaidot 2000.gada ASV prezidenta vēlēšanas, ir sarosījusies Elizabete Doula - 1996.gada vēlēšanās zaudējušā Boba Doula dzīvesbiedre. Pēdējos astoņus gadus viņa vadīja ASV Sarkano Krustu, pirms tam divreiz bijusi ietekmīgos posteņos valdībā. Taču maz ticams, ka viņas Republikāņu partija būs Doulai labvēlīga. Visticamāk, tā oficiāli prezidenta amatam izvirzīs bijušā prezidenta Džordža Buša dēlu Džordžu Bušu jaunāko. Tomēr ir amerikānietes, kam veicas. Pašlaik augstāko posteni Eiropas pundurvalstī Sanmarīno ieņem Amerikā dzimusī Roza Dzaferāni. Gajanas prezidente ir ASV dzimusī Dženeta Džedžena. 1943.gadā viņa apprecējās ar Čediju Džedženu, kas ar laiku kļuva par populāru vietējo indiāņu etnisko grupu līderi un 1992.gadā tika ievēlēts par prezidentu. Pēc vīra nāves 1997.gadā Dženeta nolēma pati cīnīties par Gajanas augstākās amatpersonas vietu un uzvarēja. PĀRSTEIGUMI ĀZIJĀ Zīmīgi, ka nekad sieviete nav ieņēmusi augstāko demokrātiski vēlēto valsts vadītājas amatu nevienā no pasaules lielvalstīm. Izņēmums ir vienīgi Kanāda, kur 1993.gadā uz dažiem mēnešiem premjere bija Kima Kempbela, un Lielbritānija ar savu dzelzs lēdiju Mārgaretu Tečeri premjeres amatā no 1979. līdz 1990.gadam. Lielāka uzticība daiļajam dzimumam līdz šim bijusi jaunattīstības valstīs, it sevišķi Āzijā. Tur vai ikkatras sievietes līderes dzīvesstāsts ir gards kumoss biogrāfiem. Viena no slavenākajām ir Indijas premjere Indira Gandija, kas vadījusi valsti no 1966.līdz 1977.gadam un no 1980. līdz 1984.gadam. Viņas politisko karjeru un arī dzīvi aprāva veiksmīgs sikhu ekstrēmistu atentāts. Līdzīgā uzbrukumā septiņus gadus vēlāk tika nogalināts viņas dēls un politiskais mantinieks Radživs. Vecākais dēls Sandžejs gāja bojā aviokatastrofā 1980.gadā. Bez I.Gandijas vēl tikai vienai valsts vadītājai dzīvību atņēmuši teroristi - gadu pēc stāšanās amatā Āfrikas valsts Ruandas premjeri Agati Uvilingijimanu nogalināja bruņoti kaujinieki. Tas notika 1994.gadā. SLEPKAVĪBA UN APVĒRSUMI Filipīnietei Korasonai Akino (66) pieder tituls - pirmā sieviete prezidente Āzijā. Šo pienākumu viņa pildīja no 1986. līdz 1992.gadam. Sākt politiķes karjeru piecu bērnu māte nolēma pēc vīra, opozīcijas vadošā politiķa noslepkavošanas 1983.gadā. Akino uzvarēja pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās pēc 20 gadus ilgas Ferdinanda Markosa diktatūras. Prezidentei izdevās saglabāt savu posteni līdz 1992.gadam, izturot vairākus apvērsuma mēģinājumos. Pasaules sabiedrība viņas ieguldījumu demokrātijas attīstībā novērtējusi ar ANO Sudraba medaļu, Eleonoras Rūzveltas cilvēktiesību balvu un Kanādas Starptautisko brīvības balvu. Populārais amerikāņu žurnāls Time savulaik viņu izvēlējās par Gada cilvēku. TĒVA VĀRDĀ 1988.gadā nododot premjeres zvērestu, Benazira Bhuto (46) kļuva par pirmo valsts vadītāju islāma zemē, kur tradicionāli noteicēji ir bijuši vīrieši. Benaziras tēvs bija viens no visu laiku populārākajiem Pakistānas premjeriem. Benazirai bija izdevība skoloties labās universitātēs. Taču viss pārvērtās par murgu 1974.gadā, kad valstī notika militārs apvērsums. Benaziras tēvu pakāra, bet viņu pašu un māti ieslodzīja. Cietumā un nometnēs viņa kopumā pavadīja sešus gadus. Demokrātija Pakistānā atgriezās 1988.gadā, kad varu sagrābušais ģenerālis gāja bojā mistiskā lidmašīnas avārijā. Vēlēšanās miljoniem pakistāniešu nobalsoja par Benaziras vadīto Tautas partiju, kas visiem solīja «maizi, apģērbu un pajumti». Taču visus viņas valdīšanas gadus līdzi nākuši arī apvainojumi korumpētībā. Nelikumīgos darījumos apsūdzēja gan Benaziras vīru, gan tuvākos politiskos sabiedrotos. 1996.gadā Bhuto valdība atkāpās. Gatavošanos nākamajām vēlēšanām satricināja gan Benaziras brāļa nogalināšana, gan vīra oficiāla apsūdzēšana korumpētībā. 1997.gadā Tautas partija zaudēja. Partijas biedri vainu mazāk meklēja aizdomīgos finansu darījumos, bet gan pārmeta Benazirai, ka viņas pašpārliecinātība bija pārveidojusi Tautas partiju par vienas sievietes šovu. Bhuto vīrs ir notiesāts un pašlaik izcieš sodu par kukuļņemšanu. Benazira turpina cīnīties - nesen viņa sūdzējās ANO ģenerālsekretāram, jo Pakistānas valdība nolēma pārbaudīt viņas kontus Šveices bankās. Tomēr starptautiskā sabiedrība par Bhuto vēl aizvien ir labās domās. Amerikā viņai piešķirta Starptautiskā līdera balva, izdevums The Australian Magazine viņu ierindojis pasaules 100 ietekmīgāko sieviešu saraksta pirmajā vietā. Otrā ir ASV prezidenta sieva Hilerija Klintone. IZDZĪVOJUSi TRIMDĀ Kopš 1996.gada Bangladešas premjere un aizsardzības ministre ir šeihs Hasina Vajeda. Arī viņa ir atvase valstsvīram, kas nogalināts valsts apvērsuma laikā. Tas notika 1975.gadā. Militāristi nogalināja premjeru šeihu Mudžiburu Rahmanu un viņa ģiemeni. Divas meitas palika dzīvas, jo tobrīd atradās ārzemēs. Pēc vairākiem bailēs pavadītiem gadiem Vajeda nolēma atgriezties dzimtenē un sāka cīnīties par parlamentāras demokrātijas atjaunošanu. 1996.gadā viņas partija uzvarēja. POLITISKĀ ĢIMENE Vīra un tēva noslepkavošanu politisku motīvu dēļ piedzīvojusi arī pašreizēja Šrilankas prezidente Čandrika Kumaratunga. Viņas rezidence vairāk atgādinot cietoksni. Tuvākajās ielās ir ierobežota satiksme un policisti pārbauda ikvienu mašīnu, meklējot iespējamos nemiernieku grupējuma Tamilas tīģeri ievietotos spridzekļus. Šrilanaka ir unikāla ar to, ka divus augstākos amatus valstī ieņem sievietes. Arī premjere ir sieviete - Sirimavo Bandaranaike. Tiesa, tas nedaudz atgādina ģimenes uzņēmumu, jo Sirimavo ir Čandrikas māte. BLONDĀ TURCIETE Viena no spilgtākajām premjerēm pasaulē ir bijusī Turcijas valdības vadītaja Tansū Čillere (49). Šo amatu viņai uzticēja 1993.gadā. Solīdos Chanel kostīmiņos ģērbtā demokrātiskā blondīne patika Rietumeiropai, kuru baida islāma fundamentālistu nostiprināšanās tuvējā Āzijā. Eiropas Savienība viņas pozīcijas stiprināja, iekļaujot Turciju tās ilgi kārotajā muitas savienības līgumā. Čilleri, kas piespiedusi savu vīru pārņemt viņas uzvārdu, Turcijā dēvē par smaidošo dzelzs lēdiju. Viņai veiksmīgi izdevās ierobežot kurdu nemiernieku aktivitātes, taču pagalam neveicās ar 150% inflācijas apturēšanu. «Pārāk daudz laika viņa veltīja, cīnoties par varas saglabāšanu, nevis pievēršoties reālām ekonomiskās reformām,» uzskata pasaules 100 ietekmīgo pasaules sieviešu saraksta sastādītāji, kuri Čilleri tomēr ierindojuši 6.vietā. Čillere no premjeres amata atkāpās 1996.gadā. SKAITĻI UN KARJERAS Kopš Otra pasaules kara prezidentes amatu ieņēmušas 25 sievietes, 25 reizes sievietēm uzticēts vadīt valdību, 48 reizes - Ārlietu ministriju. Mums tuvākajās ārvalstīs premjeres amatu pildījusi Kazimira Prunskiene Lietuvā (1990-1991), Hanna Suhočka Polijā (1992-1993) un Grū Harlema Bruntlane Norvēģijā (1981, 1986-1989, 1990-1996). Bruntlanes karjera tagad turpinās, vadot Pasaules veselības organizāciju. Starptautiskā arēnā vietu izcīnījusi arī bijusī Īrijas prezidente Mērija Robinsone, kas tagad pilda ANO Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājas pienākumus. New!* - jaunums (angl.val.) Sievietes, kas pašlaik ir valsts galvas Elizabete II (73). Lielbritānijas un Ziemeļīrijas karaliene kopš 1952.gada. Beatrise (61). Nīderlandes karaliene kopš 1980.gada. Čandrika Kumaratunga (54). Šrilankas prezidente kopš 1994.gada. Mērija Makelīsa (48). Īrijas prezidente kopš 1997.gada. Dženeta Džedžena (79). Gajanas prezidente kopš 1997.gada. Dženifera Smita. Bermudu salu premjere kopš 1998.gada. Roza Dzaferāni (39). Sanmarino valsts un valdības galva kopš šā gada 1.aprīļa. Margrēte II (59). Dānijas karaliene kopš 1972.gada. Sirimavo Bandaranaike (83). Šrilankas premjere kopš 1994.gada. Hasina Vajeda (52). Bangladešas premjere kopš 1996.gada. Dženija Šiplija (47). Jaunzēlandes premjere kopš 1997.g. Rūta Dreifuse (59). Šveices Federālās padomes prezidente kopš 1998.gada. Mireja Maskoso (52). Panamas prezidente kopš šā gada 4.maija. Vaira Vīķe-Freiberga (62). Latvijas prezidente kopš šā gada 8.jūlija.