Ir viegli saprast, kāpēc pēc grāmatu ekranizācijas kino veikali piedāvā literāros oriģinālus, tā tas notiek visā pasaulē. Grūtāk saprast, kāpēc grāmatnīcu uzmanību piesaista teksti, kas tikko pārtulkoti latviešu valodā, bet varbūt tiešām ir cilvēki, kas, viļoties tulkojumā, grib lasīt grāmatu oriģinālā. Man nekad nav bijis skaidrs, kāda jēga iepirkt, piemēram, franču valodā tulkotus angļu tekstus. Franču valodu no tiem diez vai ir vēlams mācīties, un cik šeit ir tādu, kas Dikensu vai Kristi var lasīt tikai franciski? Nesen ievēroju, ka Rozes grāmatnīcas plauktos regulāri parādās Čārlzam Darvinam un evolūcijai veltītas teorijas, kas daudznozīmīgi noliktas līdzās okulto zināšanu izdevumiem. Mani ieintriģēja tas, ka pēdējā laikā regulāri tiek iepirktas Ričarda Dokinsa (Richard Dawkins) grāmatas. Man tas bija patīkams pārsteigums, jo ļoti šaubos, vai Dokinss Latvijā ir īpaši zināms un populārs. Vai Rozes grāmatnīcā strādā kāds biologs? Vai varbūt Pingvīns sūta grāmatas kubikmetros un piesviež arī Dokinsu? Bet patiesībā viņa grāmatas ir uzmanības vērtas. Dokinss kļuva pazīstams septiņdesmito gadu otrajā pusē, kad viņš izdeva savu pirmo populārzinātnisko grāmatu Egoistiskais gēns (The Selfish Gene, 1976.g. un 2.izd. 1989.g.). Tās pamattēze ir tāda, ka dabiskās atlases procesā konkurē nevis sugas vai indivīdi, bet gēni. "Mēs esam izdzīvošanas mašīnas - roboti, kas ieprogrammēti tā, lai nodrošinātu egoistisku molekulu, gēnu, izdzīvošanu." Ideja nebija gluži oriģināla, tomēr Dokinss tai pievērsa plašākas publikas, tai skaitā filosofu uzmanību. Līdz ar šo grāmatu Dokinss kļuva par publisku figūru un līdzās profesionāla biologa darbam pastāvīgi nodarbojās ar dabaszinātņu, darvinisma un ateisma popularizēšanu. Būdams vissenākās Oksfordas koledžas, kas paradoksālā kārtā saucas Jaunā koledža, pasniedzējs, viņš ieņem arī Oksfordas universitātes zinātnes sabiedriskās izpratnes profesora amatu (nosaukums visās valodās skan diezgan eksotiski un ir radīts tieši viņam). Pēc analoģijas ar Tomasu Haksliju (Oldesa Hakslija vectēvu), kurš tika saukts par Darvina buldogu, Dokinss tiek dēvēts par Darvina rotveileru. Abi divi publiski ir aizstāvējuši darvinismu. Nedaudz eksotiskāk viņš iesaistījies pirms pāris gadiem dibinātajā "gaišo" jeb bright kustībā, kuras mērķis ir nevis cīnīties pret reliģiju, bet popularizēt naturālistisko pasaules skatījumu. Ģenētika kā tāda patiesībā ir ļoti kontroversiāla teorija. Problēma nav viss DNS struktūra, bet implikācijas, kas varbūt izriet no ģenētikas pieņēmumiem. Septiņdesmito gadu "Darvina kari" zinātnieku aprindās par to, cik lielā mērā cilvēku uzvedība ir iedzimta un izskaidrojama ar būtībā fizikāliem procesiem, skāra arī Dokinsu. Piemēram, Marija Midžlija (Mary Midgley), kuras grāmatas arī pēkšņi ir Latvijā nopērkamas, kritizēja Dokinsu par aizraušanos ar redukcionismu, lai gan aicināja lasītājus saskatīt līdzību starp cilvēku un dzīvnieku. Tomēr šķiet, ka Dokinss galu galā ne tik daudz aizstāv visas cilvēka dzīves redukciju uz ķīmiju, cik vēršas pret ideju, ka cilvēks varētu būt veidots pēc kāda sākotnēja plāna. "Pulksteņmeistars", kas cilvēku radījis, strādā lēni, pamazām un ir akls. (Blind Watchmaker, 1986, 3. izd., 2006.
Darvina rotveilers
Princips, pēc kura mūsu grāmatnīcas iepērk literatūru
svešvalodās, man vienmēr licies nedaudz noslēpumains. Savā ziņā tas
padara grāmatnīcu apmeklējumus interesantus, līdzīgus loterijai, jo
tu nekad nezini, kas tur varētu būt uzradies. Es pieņemu, ka ir
vairāki faktori, kas nosaka, kāpēc tiek iepirktas vienas grāmatas,
bet citas ne, tā ka, ja mani tas ļoti interesētu, varētu izpētīt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.