Dators kaitē veselībai?

Diezgan raksturīga ir attieksme: galvenais, ka dators neko ļaunu neizstaro, pārējais - pareizs novietojums, attālums, apgaismojums, krēsls tādi nieki vien ir. Noslēpumainais starojums Kopš datori 60., 70.gados kļuva par neaizstājamu cilvēku darba rīku, pētīta arī to ietekme uz veselību. Rezultāti liecina, ka elektromagnētiskā lauka starojuma intensitāte veselībai ir nekaitīga, tomēr drošības nosacījumi jāievēro. Lai gan ilgu laiku šis starojums tika uzskatīts par iespējamu iemeslu priekšlaicīgām dzemdībām, pierādījumi tam ir nepārliecinoši. Zinātnieki uzskata, ka drīzāk to varētu izraisīt sēdošais darbs. Tas gan tiesa - jo dators ilgāk lietots, jo tā radītais elektromagnētiskais starojums lielāks, tādēļ jālieto aizsardzības filtru. Tie nav nepieciešami datoriem, kas ražoti pēc 1994.gada. Vairākumam sūdzības par veselību Pēdējos gados pastiprināti tiek pētīta datoru saistība ar redzes traucējumiem un skeleta un muskuļu sistēmas daļu pārslodzi. Pētījumi Zviedrijā atklāj, ka datoru lietotāju vidū visbiežākās ir sūdzības par sāpēm sprandā (50%) un mugurkaula jostas daļā (40%). Vācu mediķi liecina, ka apmēram 50% no cietušajiem sūdzas par redzes traucējumiem. Ziemeļamerikā 80% biroju darbinieku sūdzas par sāpēm muskuļos, acu spriedzi un nogurumu. Šie traucējumi ir tieši saistīti ar nepilnībām darba vietas iekārtojumā un darba ritma ievērošanā. Latvijā Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku un studentu veiktais pētījums kādā iestādē, kur 50 jaunas sievietes 8-10 stundas diennaktī strādā ar datoriem, liecina: nav nevienas darbinieces, kam nebūtu specifisku sūdzību par pašsajūtas un veselības traucējumiem. Nepareizs darbs ar datoru rada: redzes pārpūli; atsevišķu skeleta un muskuļu sistēmas daļu pārslodzi; paaugstināts nogurumu. Sīkas sūdzības rodas jau visai drīz, sākot intensīvi strādāt ar datoru. Lielāki veselības traucējumi parādās vidēji pēc piecu un vairāk gadu darba. Datori un redze - strīdu krustpunktā Kaitīgākais datoru nodarījums - redzes bojāšana. Visskarbākā attieksme šai ziņā valda Vācijā, kur uzskatīta, ka darbs ar datoru jebkurā gadījumā ir kaitīgs redzei. Citu valstu speciālisti uzsver, ka redzi bojā tikai nepareizi organizēts darbs. Austrālijā veikto pētījumu rezultāti mierina: darbs ar datoru nerada hroniskas redzes izmaiņas. Tomēr pēc Pasaules veselības organizācijas atzinuma datoroperatoriem visbiežāk rodas ātri progresējoša tuvredzība. Izplatītākās sūdzības ir ātrs redzes nogurums, acu asarošana, graušana, redzes dubultošanās, galvassāpes, sāpes pakausī. Par galveno redzes pasliktināšanās iemeslu uzskata ilgstošu skatiena fokusēšanu vienā punktā un retāku acu mirkšķināšanu (nesaspringtā stāvoklī cilvēks acis mirkšķina vidēji 22 reizes minūtē, strādājot ar datoru - tikai 7), kas veicina acis sargājošās gļotādas ātrāku izžūšanu. Uz redzi nelabvēlīgi iedarbojas arī gaismas atstarojums no ekrāna un palielinātais putekļu daudzums gaisā, jo tos pastiprināti pievelk datora radītais elektrostatiskais lauks, bet putekļi veicina acu apsārtumu un iekaisumu. Lielāks redzes pasliktināšanās risks ir cilvēkiem ar brillēm - viņiem īpaši ieteicams regulāri pārbaudīt redzi pie ārsta. Turklāt ekrāna atstarojums maina acu zīlīšu parasto fokusējumu, tādēļ, strādājot ar datoru, nepieciešams lietot citas brilles tāpat kā ikdienā. Muguras sāpes Varētu šķist, ka sēžot cilvēka muskulatūra nav noslogota, taču, lai uzturētu ķermeņa pozu sēdus, noturētu galvu un rokas, muskulatūra veic statisku slodzi. Muskuļos samazinās asins plūsma, un vielmaiņas galaprodukti uzkrājas audos, pamazām deģenerējoties. Pat vismazākais bojājums kādā no muguras struktūrām var izjaukt smalki veidoto līdzsvaru. Visbiežāk sāpes rodas kakla un muguras lejasdaļā. Nepareiza poza, sevišķi ilgstoša sēdēšana saliekušamies uz priekšu rada patoloģisku mugurkaulāja izliekumu. Lai to novērstu, nepieciešams 5-15 minūšu darba pārtraukums ik pēc 45 minūtēm, bet pēc darba - regulāras sportiskas aktivitātes. «Peles slimība» Peli aktīvi izmantojot vairāk nekā 10 stundas nedēļā, var rasties tā dēvētā peles slimība, kas izpaužas ar nogurdināmību rokas muskulatūrā un asām, dedzinošām sāpēm, tirpšanu, kam var pievienoties sāpes plecu muskulatūrā. Šī slimība apdraud datordizainerus, kas intensīvi izmanto peli zīmēšanā. Savukārt aktīvi strādājot ar tastatūru - rakstot, straujās pirkstu un plaukstu kustības ar laiku var radīt muskuļu cīpslu sabiezēšanu, kas, nospiežot nervus un asinsvadus, attīsta Karpālā kanāla sindromu. Simptomi - nespēks plaukstās un apakšdelmā, pirkstu tirpšana, samazināts pirkstu jutīgums, kā rezultātā grūtības var sagādāt lappuses pāršķiršana, karotītes satveršana, blūzes aizpogāšana. Vēlāk var pievienoties sāpes un trīce. Tomēr šīs ir slimības, kas parasti rodas pēc vairāku gadu ilgstoša vienveidīga darba. Datoratkarība Stresu un nogurumu darbā ar datoru veicina arī ķermeņa augšējās daļas un redzes sasprindzinājums, kas palielinās līdz ar nostrādāto stundu skaitu. Nemitīga jaunas informācijas pārstrāde var radīt psiholoģisku pārslodzi, izpaužoties kā emocionāls izsīkums, profesionāls cinisms un pastāvīgs nogurums. Pārāk intensīvs darbs ar datoru var nomākt vēlmi ieskatīties un piedalīties apkārtējās pasaules norisēs. Psihologi brīdina, ka ilgstoša kontaktēšanās tikai ar datoru var draudēt ar «datoratkarību», cilvēkam kļūstot nesabiedriskam, partneri atrodot tikai datorā. Tomēr datoram nenoliedzami ir arī pozitīva ietekme uz cilvēka prātu. Programmēšana attīsta atmiņu un strukturālo domāšanu. Ieteikumi Datoru novietojums Dators jānovieto 900 leņķī pret logu, lai dabīgais apgaismojums kristu no sāniem, vēlams - no kreisās puses. Dators pie loga kalpo arī redzes noguruma profilaksei, jo, jūtot diskomfortu, var skatīties tālumā un atslābināt redzi. Cilvēki mēdz iedomāties, ka dators elektromagnētisko starojumu raida no ekrāna, patiesībā - no aizmugures, tādēļ tam jāatrodas vismaz pusotra metra attālumā no pretimsēdošā cilvēka. Šā iemesla dēļ datoru nedrīkst novietot arī tieši pie sienas, bet sākot no metra atstatuma. Attālumam starp diviem blakus novietotiem datoriem jābūt ne mazākam par 1,2 metriem, bet no viena ekrāna līdz otra aizmugurei - ne mazākam par 2 metriem. Lai izvairītos no atspulgiem ekrānā, datoru nevajadzētu novietot tieši zem griestu lampas. Ja atspīdumu ekrānā nevar novērst, jālieto speciāli ekrāna filtri. Darba vietas iekārtojums Speciālistiem, kas ar datoru veic radošu darbu vai strādā ar lielu garīgo sasprindzinājumu un lielu koncentrēšanās nepieciešamību, darba vietas vēlams izolēt ar 1,5-2 m augstām starpsienām. Krēslam jābūt ar roku atbalstiem un atzveltni, vēlams, regulējamiem, kas piemērota muguras izliekumam, nevis taisnai. Ļoti izplatīta kļūda - pārāk mazi galdi. Strādājot ar datoru, galda virsmai jābūt tik lielai, lai ērti varētu izvietot datoru, tastatūru, peli un darba materiālus un elkoņus. Darba vietas higiēna Datora ekrāns un apkārtējās virsmas ik dienas jāpārslauka ar speciālām antistatiskām salvetēm . Tas mazina elektrostatisko lauku un putekļu koncentrāciju, kas kairina acis, ādu un elpceļus. Telpā ar datoru, jo īpaši, ja to ir vairāki, neveselīgs ir mīkstais grīdas segums. Ieteicama grīda, ko var uzkopt ar mitru drānu. Datora attēla kvalitāte Ieteicamāki ir datori ar plakanu, nevis sfērisku ekrānu. Jābūt iespējai brīvi mainīt attēla spožumu, kontrastu un ekrāna slīpumu. Tā var uzlabot kursora redzamību, atvieglojot darbu ar peli un samazinot redzes saspringumu. Attēlam jābūt bez neskaidrām, izplūdušām malām, tas nedrīkst ņirbēt un mirgot. Speciālisti uzskata, ka vismazāk redzi bojā melnbaltais ekrāns, taču paši datorlietotāji priekšroku dod krāsu datoriem, turklāt monitorus noregulējot tā, lai tie sniegtu visspilgtāko krāsu gammu. Pirms sākt strādāt ar datoru, ieteicams pārbaudīt redzi pie ārsta un turpmāk to darīt reizi gadā. Latvijas likumdošana nosaka, ka cilvēkiem, kas strādā ar datoru ilgāk nekā 4 stundas dienā, šīs vizītes jāapmaksā darba devējam. Darbam jāmijas ar atslodzi * Intensīvi strādājot ar datoru, ik pēc 45 minūtēm nepieciešams 5-15 minūšu pārtraukums, vēlams staigājot. * Ieteicams apgūt speciālus vingrojumus plaukstu, muguras muskulatūrai un «acu aerobiku». * Peles vietā jāiemācās izmantot taustiņus. * Speciālisti iesaka dažus darba materiālus neturēt pa tvērienam, bet citā telpas vietā, lai būtu nepieciešamība regulāri izkustēties. * Atpūtas laikā nevajadzētu veikt darbu, kas prasa redzes kontroli, piemēram, lasīt. Naivi būtu atslēgties no darba ar datoru, spēlējot datorspēlītes. Materiāls sagatavots, izmantojot Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta direktores profesores Maijas Eglītes, Aroda un vides medicīnas katedras asistentes Ilzes Jēkabsones un fizioterapeites Endijas Atavas pieredzi, pētījumus un zināšanas. Darba nosacījumi, strādājot ar datoru Attālumam no taustiņu apakšējās rindas līdz galda malai jābūt 10 cm. Attālumam starp acīm un ekrānu jābūt 45-75 cm. Pirmajai teksta rindai jāatrodas zem acu līmeņa. Ja galda augstums nav regulējams, attālumam no grīdas līdz tastatūras vidējās rindas taustiņiem jābūt 60-75 cm. Elkoņu saliekuma leņķim jāveido nedaudz vairāk nekā 900. Attālumam no ceļgaliem līdz tastatūrai jābūt cik iespējams mazam. Ja pēdas neatrodas uz grīdas, jālieto paliktnis. Veselības traucējumi un to iemesli Sāpes kakla rajonā Ekrāns atrodas par augstu vai par tālu no redzes līnijas. Krēsls pārāk tuvu datoram. Nepareiza darba poza - galva pārāk noliekta uz priekšu, mugura saliekta. Sāpes plecu rajonā Sasprindzināti pleci datorrakstīšanas laikā. Pele atrodas par tālu uz sāniem. Sāpes jostas rajonā Ilgstoša sēdēšana vienā pozā. Pārāk augsts krēsls. Sāpes elkoņa locītavās Galds atrodas par augstu. Pele novietota tālu uz sāniem. Tirpoņa un samazināta Straujas pirkstu kustības pirkstu jutība, nespēks uz augšu un leju. plaukstās un Sasprindzinājums, strādājot ar peli. apakšdelmā, sāpes Acu asarošana, Lasāmais materiāls novietots sasprindzinājums, pārāk tālu vai tuvu. sausuma, graušanas Netīrs ekrāns. sajūta acīs Nenoregulēts ekrāna kontrasts. Pārlieku spilgts vai nepietiekams apgaismojums. Atstarojums no ekrāna. Mazs mitruma daudzums telpā.