Valsts prezidents V. Zatlers ievadrunā atzīmēja, ka gan Rīga, gan Latvija var būt tīra, zaļa, dinamiska un gudra – katra īpašā veidā un savstarpēji nekontrastējot, bet viena otru papildinot. "Savas vērtības mums pašiem ir jānovērtē, jāapzinās un jāpastāsta pasaulei. Katrs cilvēks nosaka mūsu valsts pievilcību un es gribētu, lai mēs paši šo vidi veidotu,” uzsvēra prezidents.
Savukārt Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš norādīja, ka nav
iemesla
veidot sacensību starp Rīgu un Latviju, jo gan Rīgai, gan Latvijai ir ko
teikt.
"Viss ir atkarīgs no komunikācijas, kā pasniedzam sevi ārvalstīs
tūristiem,
investoriem, potenciālajiem biznesa partneriem,”teica O. Kalniņš.
Paneļdiskusijā par Latvijas tūrisma tēlu Tūrisma attīstības valsts aģentūras Konsultatīvās padomes loceklis Aldis Kušķis norādīja, ka prioritārais uzdevums ir panākt, lai tūrists no Rīgas dotos arī uz citām Latvijas vietām: „Latvija ir vieta, kurā tūristam atbraucot ir iespēja mainīt savu dzīves tempu, lai izbaudītu nesteidzīgu, niansētu atpūtu, kas ļautu iegūt jaunu pieredzi, rast harmoniju un atklāt patiesās vērtības”.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts P. Strautiņš uzskata, ka jārunā par tiem Latvijas tēla aspektiem, kas ir visnozīmīgākie un ar kuriem var nopelnīt vairāk naudas – mašīnbūvi, elektroniku, moderniem koksnes produktiem. Viņš uzsvēra, ka pretnostatījumu starp tehnoloģijām un dzīves stila ekonomiku nevajadzētu pārspīlēt. Lai gan Latvijā metāla industrijai un mašīnbūvei ir lielākais eksporta apjoms, cilvēki to nepieņem par organisku valsts tēla sastāvdaļu. „Latvijai un Rīgai šis ir labs brīdis veidot industriālu tēlu, jo šobrīd esam pasaulē ieguvuši atpazīstamību un radījuši pārsteigumu, jo neesam sabrukuši,” domā P. Strautiņš.