Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Divi Laventi

«Ja atceros savas dzīves pēdējos piecus sešus gadus, tad jāatzīst, ka neesmu bijis ne ideāls vīrs, ne tēvs - mani ir pārņēmusi banka. Ārpus tās man nekas cits neeksistē,» - tā pirms četriem gadiem teica Bankas Baltija (BB) uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents. Kopš 1995.gada, kad BB darbību pārtrauca un tika ierosināta krimināllieta, kurā Lavents ir apsūdzēts kaitniecībā, ļaunprātīgā bankas novešanā līdz bankrotam un citos finansu noziegumos, diezin vai baņķierim ir atlicis vairāk laika ģimenei - sievai Tatjanai un meitai Jūlijai.

Joprojām bankas (precīzāk - naudas) problēmas ir pāri visam. Baņķieris Lavents Pirmā atziņa ir, ka «baņķieris Lavents» banku aprindās pašlaik ir tabu. Sākot ar centrālās bankas prezidentu Repši, komercbanku vadītājiem un beidzot ar bijušajiem BB augstus amatus ieņēmušajiem darbiniekiem, kuri tagad ir neaizvietojami menedžeri citās bankās, neviens publiski runāt negrib. Neērti atzīt, ka Laventu pazinuši, sastrādājušies? Līdz ar to visas versijas par kādreiz lielākās Latvijas komercbankas uzraudzības padomes priekšnieku un kontrolētāju nebūs personificētas. Ir uzskats, ka Laventam baņķiera karjera nebija apzināta. BB tika izveidota uz citām personām piederošas C.A.S.I.O. bankas bāzes, kad tajā Aleksandra tēva Emīla Laventa vadībā ienāca tā sauktais Pārdaugavas grupējums, kuram bija vajadzīga sava banka. BB bijušie darbinieki stāsta, ka BB sākumposmā cēla Emīls, bet Aleksandrs tikai staigājis tēvam pakaļ un skatījies, kas notiek. Banka auga, kas tiek skaidrots gan ar to, ka pārdaugavieši labi pelnīja, valūtas maiņa nesa vieglus ienākumus, gan (un galvenokārt) ar pievilcīgajiem depozītu procentiem, kas uz banku atvilināja miljonus. Banka atradās izdevīgā vietā (Rīgas centrā, proti, Rīgas Modēs, un kurai bija filiāles visā Latvijā), arī reputācija BB toreiz bija gana laba (BB piecu gadu jubilejā piedalījās pat Valsts prezidents Guntis Ulmanis). Šīs naudas masas pārvaldīšanai Lavents izvēlējies nepareizu stratēģiju - paļāvās uz lata vērtības krišanos, taču notika pretējais un tas radīja zaudējumus. Neviens no aptaujātajiem neticēja, ka jau bankas dibināšanas pamatā bijusi doma savākt naudu un aizlaisties. Vairāki Laventa zinātāji izsakās, ka viņam bijusi patiesa vēlme aiziet no noziedzīgās pasaules (Lavents padomju laikā sēdēja cietumā par kontrabandu un valūtas spekulācijām) un tikai tad, kad augstie procenti latu noguldījumiem sāka radīt problēmas, BB caurumu aizlāpīšanai ieplūda netīrā nauda un tika veidota fiktīvu kredītu ķēde, kas banku sagrāva. Vairākums uzskata, ka banka tika iztukšota pēdējā brīdī, kad kļuva skaidrs - to glābt neizdosies. Ir baņķieri, kas netic, ka Laventam ir paslēpti miljoni, jo kā tādā gadījumā izskaidrot to, ka viņš nav aizmucis no Latvijas. Runājot par bankas sabrukuma iemesliem, tiek pieminēts, ka nevar vadīt banku, ja nav attiecīgas izglītības un nezini valsts valodu. Savu ietekmi varētu būt atstājusi Pārdaugavas sašķelšanās (Ļeskova grupas aiziešana no BB). Tiek draudzīgi norādīts, ka nedrīkstējis paļauties uz politiķu solījumiem. Banku cilvēki, jautāti, ko viņi BB ziedu laikos zināja par Laventu, parasti atbild, ka zinājuši viņu kā BB padomes priekšsēdētāju. Zinājuši, ka viņš bijis cietumā par valūtas tirgošanu, kas nu bija kļuvusi legāla. Ar baņķieriem kontaktējies BB prezidents Tālis Freimanis. Rūpīgs darba devējs? Bijušais BB darbinieks stāsta, ka līdz tam brīdim, kad sākās problēmas, darbinieki par Laventu zinājuši tik daudz, ka viņš ir uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kura durvju priekšā grozījusies apsardze. (Runā, ka sākotnēji BB apsargājuši vīri ar kriminālu pagātni. Nav noslēpums, ka bankā dažādos amatos strādājuši bijušie čekisti.) Par to, kam pieder un kas kontrolē banku, viņiem informācijas nav bijis. Praktiskās lietas bankā kārtojuši Freimanis un direktore Valentīna Goluško. Ja kādreiz Goluško («valdonīga un ne sevišķi gudra sieviete») bremzējusi kādu lietu, tad atbildīgais viceprezidents devies pie Laventa to paātrināt. Dienas avots saka: tas tips, kas Dienā publicētajās slepenajās sarunās atspoguļots kā Lavents, ir cits cilvēks, nekā tas, ko viņš pazinis. Lavents izrādījis rūpes par darbiniekiem. Tiek minēts, ka BB lielāko algas daļu izmaksāja, izmantojot depozītus, tā samazinot nodokļu summu un palielinot uz rokas saņemto. Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš par Slepenajām sarunām saka: «Ierakstos redzami divi atšķirīgi Laventi. Viens ir biznesmenis, kurš runā vienu valodu saskarsmē ar banku biznesa partneriem, otrs, kad viņš runā par nelegālām lietām. (..) Minūtes laikā cilvēks pārvēršas no tā, kas viņš laikam ir, par to, par ko viņš izliekas - pilnīgi cita valoda, cita diplomātija, citas uzrunas un sarunas formas.» «Citas uzrunas un sarunas formas» Laventam ir bijis gana laika apgūt. 1980.gadā nākamajam baņķierim iznāca saķeršanās ar tiesībsargājošajām institūcijām. Šo biogrāfijas posmu nenoliedz arī Lavents BB izdevumā: «Esmu dzimis 1959.gada 9.augustā. Pabeidzu Rīgas 23.vidusskolu un iestājos Fiziskās kultūras institūtā (viņam labi esot padevies teniss - aut.), taču nomācījos tikai trīs kursus, jo tiku arestēts un nokļuvu VDK rokās - mani apsūdzēja par valūtas operācijām un kontrabandu. (..) Notiesāja uz piecarpus gadiem, šī termiņa izciešanas laikā mani vēlreiz tiesāja Ukrainā, piesprieda vēl astoņus gadus, bet pēc tam spriedumu atcēla.» Knapi 20 gadus vecais Saša vadījis grupu, kas uz ārzemēm pārsūtījusi valūtu, tur iepirkusi preces un vedusi tās atpakaļ, lai pārdotu. BB izdevumā Lavents gan neatklāj, ka kopā ar viņu tika notiesāti divi citi - vēlāk ietekmīgi pārdaugavieši Vladimirs Ļeskovs un Boriss Raigorodskis. Šķiet, zonā dzimusī draudzība bija pamatā koncernam Pārdaugava, kura meitasfirmas vēlāk stāvēja pie BB šūpuļa. Laventa vārds uzpeld arī citā noziegumā - spirta kontrabandā no Nīderlandes uz Lietuvu (noziegums vēl tiek izmeklēts). Spirta darījumā bijis iesaistīts arī Viktors Balulis, kas tiek uzskatīts par t.s. Haritonova grupējuma pirmo līderi un kuru nogalināja pagājušā gada maijā Nīderlandē. Bet arī tas nav viss. Boriss Dekanidze, kas tika notiesāts ar nāves sodu par Lietuvas laikraksta Respublika žurnālista Vita Liņģa slepkavības organizēšanu, Laventu ir nosaucis par tuvu draugu. Šeit derētu atcerēties Skrastiņa teikto: «Tā dēvētā astoņkāja taustekļi ir cieši savijušies: Haritonovs-Balulis-Dekanidze-Lavents-Ļeskovs-Raigorodskis.» Omulīgs, mierīgs Tie, kas tikušies ar Laventu, piemin viņa caururbjošo skatienu. Lavents ilgi skatās virsū, ģīmis - bez emocijām, un klusējot klausās. Kādas komercbankas prezidents atceras tikšanos ar BB prezidentu Freimani. Lavents sēdējis maliņā, blenzis un klausījies. Drūma cilvēka iespaidu, kāds rodas no fotogrāfijām, viņš gan neatstājis. Pretēji pašreizējam slimīgajam izskatam savulaik viņš bijis apaļīgi omulīgs, droši vien iespaidu pastiprinājusi arī bārda, kuru noskuvis, viņš izskatījās drīzāk pēc notievējuša studenta, nevis finansu darboņa. Bijušais BB darbinieks izsakās, ka bankā strādājošie neapzinājušies, kāda situācija ir bankā, un nez vai Lavents to apzinājies. Viņš mācējis pārliecināt. Bankai brūkot, Lavents uzstājies arodbiedrības sapulcē un licis noticēt, ka Repše un valdība ir tie, kas gremdē banku. Par viņa attiecībām ar politiķiem ir atšķirīgi viedokļi. Bizness un politika tolaik nebija tik sajaukušies kā tagad. Politika bija pēcatmodas cilvēku rokās, un biznesmeņi ar politizēšanu nenodarbojās. Lavents pārstāvējis naudas pusi un uz politiķiem skatījies no augšas. Savukārt deputāts Jānis Ādamsons piekrīt Laventa kādā intervijā teiktajam: «Esmu labs paziņa faktiski vairākumam Latvijas politiķu.» Ādamsons, kas Laventu raksturo kā sarežģītu, talantīgu un nelaimīgu personību, norāda, ka no Dienā publicētajām Slepenajām sarunām prokuratūra ir izrediģējusi vietas, kur pieminēti augstos amatos sēdoši politiķi. Šo faktu noliedz gan prokuratūras, gan citu varas institūciju pārstāvji. Par Laventa labajām attiecībām ar politisko virsotni liecina kaut vai tas, ka Ādamsona ministrēšanas laikā Lavents viesojies IeM visai bieži. Ministrs centies baņķieri aizstāvēt, kā nu varējis, pat jau tajā laikā, kad bija ierosināta BB lieta. Par Laventa pašreizējo ietekmi taustāmu ziņu nav. Tiesībsargātāji nobažījušies, ka priekšvēlēšanu kampaņā cirkulē Laventa nauda. Dzirdēts, ka viņa pirksts meklējams nule notikušajā ažiotāžā ap bankām - Lavents, kā runā, esot izplatījis dažādas baumas, kas ar viņam uzticamo personu loku izplatījušās visai ātri. Jau minētajā BB avīzītē Lavents ir atklājies: «Iepriekšējā valsts iekārta mums ir nozagusi tik daudz laika, ka tagad jāstrādā ļoti intensīvi, lai mēģinātu to atgūt.» Kā rādās, arī jaunajā Latvijas valstī Laventam tik dārgais laiks vairāku gadu garumā ir pazudis. Bet varbūt sava laika zaglis ir viņš pats?

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits