Baltajā Adventes laikā ir aizgājis Dieva dots ārsts, talantīgs, gudrs, pārsteidzoši iejūtīgs un sirsnīgs cilvēks – ginekologs Aldis Gailis. Ārsts, kurš atdeva sevi visu, degot par katru topošo māmiņu, par katru bērniņu, vienmēr palīdzot un sniedzot padomu. Ārsts, kurš patiesi dzīvoja ar misiju - palīdzēt.
Daudzas jo daudzas topošās māmiņa uzskatīja, ka vismaz reizi grūtniecības laikā ir jānokļūst pie daktera Gaiļa uz ultrasonogrāfiju. Lai no viņa dzirdētu katrai topošajai māmiņai vissvarīgākos vārdus, ka tiešām viss ir kārtībā. Lai saņemtu uzmundrinājumu, ka nav nemaz tik slikti un vēl ir iespējams, ka viss būs kārtībā. Vai... lai gūtu apstiprinājumu, ka tiešām neko vairs nevar darīt... Viņa, dr.Gaiļa vārds, nereti bija kā pēdējā instance. Dakteris glāba vēl nedzimušās dzīvībiņas pat tad, kad kāds cits jau bija pateicis, ka vairs nekas nav līdzams. Viņš ar ultrasonoskopijas aparāta palīdzību redzēja vairāk un labāk par citiem kolēģiem. Tāpēc māmiņas uzskatīja, ka viņš dara brīnumus!
Piekritīsiet, ka sajūtas, kas pārņem vecākus, kad tiek izglābts viņu vēl nedzimušais, bet lolotais bērniņš nav ne ar ko salīdzināmas. Tās ir neaprakstāmas un tādas deva dakteris Gailis. Nenoliedzami daudzi to izmantoja, jo katram gribējās talantīgā ārsta uzmanību kaut uz minūti – tā bija kā svētība. Un viņš nepaguris centās katrai sievieti un pārim visu izskaidrot, palīdzēt, arī nomierināt. Dr.Gailis nebaidījās no sarežģītām situācijām. Viņš tās risināja.
Izlaist caur sevi katras sievietes un pāra problēmas vai sāpes, katras mazās dzīvībiņas veiksmes un neveiksmes... Un tā dienu no dienas, stundu no stundas. Darīt to nenogurstoši un nereti arī spēt paziņot visļaunāko, ko citi nav spējuši – pateikt mātei un tēvam, ka viņas lolotais un gaidītais bērniņš nepiedzims... emocionālam un jūtīgam cilvēkam tas nav tikai darbs...
Lielākais viņa pretinieks bija laiks. Laiks, kura vienmēr bija par maz, lai visu, ko dr.Gailis zināja un saskatīja aparātā, izstāstītu. Laiks, kura bija par maz, lai palīdzētu visām tām daudzajām sievietēm, kuras vēlējās saņemt no viņa ne tikai konsultācijas, bet arī reālu palīdzību dzemdībās. Laiks, kura trūka, lai atpūstos, lai atgūtos no šī emocionāli piesātinātā un fiziski grūtā darba.
Savā īsajā, bet spožajā ārsta mūžā dakteris Gailis ir izglābis ļoti daudzus, bet nekad nav lielījies ar sasniegumiem. Latvijas ginekoloģijā viņa vārds atstājis spēcīgu nospiedumu. Ārsts, kurš atdeva sevi visu, 42 gadu vecumā sadega, dodot gaismu citiem.
Pagājušajā gadā dr.Gailis saņēma apbalvojumu Latvijas Lepnums. Par savu darbu. Par to, ka pirmais Latvijā veica sarežģītu medicīnisku manipulāciju vēl nedzimušam bērniņam, kura ļāva viņam ne tikai piedzimt, bet arī dzīvot...
Šajās dienās daudzas Latvijas māmiņas, tēti un ģimenes atkal un atkal caur asarām atkārto šos vārdus kā mantru – ja toreiz nebūtu daktera Gaiļa, mūsu bērniņa arī nebūtu...
Dārgais Aldi, paldies Tev! Šodien tūkstoši pateicības vārdu meklē ceļu pie Tevis, bet mēmi sastingst uz lūpām. Paldies, ka Tu nekad neatteici, palīdzēji, glābi... Sirds sažņaudzas sāpēs un asaras mēmi rit pār vaigiem. Kāpēc? Kāpēc tā bija jānotiek? Tu taču vēl biji tik jauns! Tu varētu vēl tik daudz paveikt! Tev taču tik daudz kas bija priekšā! Kāpēc tik negaidīti?! Un atbilde ir tikai viena – arī Dievam pie sevis vajag labos, tīros un baltos cilvēkus ... un tas dod ticību un cerību, ka Tu arvien vēl esi un būsi kopā ar mums - kā Sargeņģelis.
Atcerēsimies dakteri Aldi Gaili ar milzīgu pateicību, dziļu cieņu un patiesu lepnumu!
Ugis Gruntmanis
Skumjā
kukainis