Domnieks atbalsta tēva sadarbības partnerus

Draudiņa paraksts ir uz Nīderlandes firmas Kermis vēstules, kas vēlāk nodota pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam, kas arī ir tēvzemietis. A.Draudiņš atzīmējis, ka atrakciju rīkotājiem jāgarantē šī pasākuma drošība un pilsētai no tā jāgūst ieņēmumi. Diena jau rakstīja, ka A.Draudiņa tēvam Mārtiņam Draudiņam (arī TB/LNNK) pieder 45% firmā Pasaules atrakciju parks (PAP), ar kuru Kermis slēgusi līgumu par atrakciju ierīkošanu Esplanādē. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft datu bāzē internetā redzams, ka PAP reģistrēts tikai šā gada 24.februārī, tātad neilgi pirms atrakciju ierīkošanas Esplanādē. Savukārt A.Draudiņa vadītās komitejas pārraudzībā ir Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas dārzi un parki, kas uztur kārtībā Esplanādi, un arī Rīgas domes vides aizsardzības pārvalde. Pašvaldības nolikumā teikts, ka vides komitejas kompetencē ir jautājumi par pilsētas apstādījumu, dārzu, parku un mežu apsaimniekošanu. TB/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats apstiprināja, ka gan Rīgas domnieks A.Draudiņš, gan viņa tēvs M.Draudiņš ir TB/LNNK biedri. Laikraksts Vakara Ziņas otrdien publicēja neoficiālu informāciju, ka Rīgas domes izpilddirektoram, TB/LNNK biedram A.Grīnbergam esot bijusi vienošanās ar PAP par 2000 USD pārskaitīšanu uz partijas TB/LNNK kontu. Aģentūra BNS izplatījusi ziņu, ka A.Grīnbergs apsver iespēju iesūdzēt tiesā laikraksta Vakara Ziņas žurnālistu, jo informācija: «Rīgas izpilddirektoram esot bijusi vienošanās ar uzņēmumu Pasaules atrakciju parks par 2000 dolāru pārskaitīšanu uz partijas TB/LNNK kontu,» pēc A.Grīnberga domām, neesot patiesība. TB/LNNK koordinācijas centra vadītājs Jāzeps Bernāns Dienai trešdien apliecināja, ka partija šādu ziedojumu šogad nav saņēmusi. Kā Dienu informēja atklātā sabiedriskā fonda Tēvzeme grāmatvede Aija Zalcmane, PAP nav šogad ziedojis arī fondam. Jebkādu pārskaitījumu noliedza arī M.Draudiņš. Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LC) trešdien preses konferencē teica, ka pagaidām nesaskata šajā lietā interešu konfliktu, bet Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis (TB/LNNK) Dienai teica, ka, viņaprāt, no ētiskā viedokļa neesot labi, ka atrakcijas Esplanādē apsaimniekojot firma, kurā viena daļa piederot domnieka tēvam, bet arī viņš tiešu interešu konfliktu nesaskatīja. Dienai neizdevās sazināties ar A.Draudiņu, jo viņš bija atslēdzis savu mobilo telefonu, neatsaucās uz automātiskajā atbildētājā ierakstīto aicinājumu sniegt informāciju, kā arī nebija ieradies darbavietā - Rīgas domē, jo esot slims. Savukārt M.Draudiņš noliedza jelkāda interešu konflikta iespējamību, sakot, ka no Rīgas domes puses līgumu ar holandiešu firmu noslēdzis A.Grīnbergs. Viņš nenoliedza, ka labi pazīst A.Grīnbergu un iepazīstinājis viņu ar Kermis pārstāvjiem - saviem draugiem. «Firmu PAP dibināju tikai tāpēc, lai palīdzētu saviem draugiem šeit uzstādīt atrakcijas, kādu Rīgai ļoti trūkst. Ar manu palīdzību tika izgatavotas biļetes atrakcijām, līdz ar to Kermis Latvijā var nomaksāt visus nodokļus,» uzsvēra M.Draudiņš. Viņš teica, ka valstij tiks 25% no atrakcijās gūtās tīrās peļņas. Nav skaidrības par nomu Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Karina Pētersone (LC) Dienai pastāstīja, ka sēdē atklājies tas, ka šis pasākums nav bijis saskaņots ar visām domes institūcijām, piemēram, kultūras pārvaldi. Komiteja atzinusi, ka jānosaka stingrāka kārtība, ar ko ir jāsaskaņo dažādu pasākumu rīkošana. Diena uzzināja, ka A.Grīnbergs pagājušā gada 7.oktobrī ir parakstījis sadarbības līgumu ar Kermis, kas vēlējusies atrakcijas ierīkot pilsētas centrā. Kā zināms, agrāk atrakciju parki tika iekārtoti hipodromā un Skonto hallē. Savukārt līgums par Esplanādes izmantošanu atrakciju parkam noslēgts ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas dārzi un parki. K.Pētersone norādīja, ka komitejas deputāti uzskatījuši, ka vajag veikt šā noslēgtā līguma finansiālās puses pārbaudi. Arī vairāki citi domnieki izteikušies, ka no atrakciju firmas pieprasīta pārlieku zema nomas maksa. Diena noskaidroja, ka Rīgas dārziem un parkiem nav noteiktu izcenojumu, cik jāmaksā, ja kāds vēlas kaut ko organizēt pilsētas parkos. Uzņēmuma direktora vietnieks Uldis Zommers sacīja, ka, nosakot maksu par parku izmantošanu, ņemot vērā to, cik liela parka teritorija tiks aizņemta, cik daudz cilvēku parku pasākuma laikā varētu apmeklēt, kā arī, vai iecerēts peļņu nesošs pasākums. Rīgas dārzi un parki noslēguši līgumu ar Kermis, ka tā maksās Ls 600 par Esplanādes teritorijas izmantošanu. Līgumā esot rakstīts, ka firma segs arī visus zaudējumus, kas tiks nodarīti zālienam un apstādījumiem. U.Zommers atzina, ka no atrakciju parka prasītā maksa esot par mazu, bet, tā kā līdz šim līdzīga veida atrakciju parks nav darbojies Rīgas centra parkos, bijis grūti noteikt, cik lielu samaksu prasīt. Pēc M.Draudiņa teiktā, četrās dienās pārdotas aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Lētākā biļete uz karuseli maksā puslatu, bet pārējo biļešu cena ir vismaz viens lats. Esplanāde jau nobradāta Rīgas dārzu un parku speciālisti patlaban gatavo aktus par postījumiem Esplanādē. U.Zommers sacīja, ka zāliens nobradāts aptuveni 3000 kv.m. platībā. Cietušas arī ziemciešu dobes, kas aizņemot 180 kv.m. un 157 kv.m. lielais rozārijs. Rīgas dārzu un parku direktora vietnieks nevarēja pateikt, cik izmaksās Esplanādes zāliena un apstādījumu atjaunošana, vien atzina, ka šī summa rēķināma tūkstošos latu. Viņš uzskata, ka aprīļa otrajā pusē un maija sākumā, ja viņiem izdosies saņemt kompensāciju par postījumiem, būs iespējams atjaunot Esplanādes zālienu un apstādījumus daudz labākā kvalitātē, nekā tie bijuši līdz šim. M.Draudiņš sacīja, ka Rīgas dārzi un parki trešdien jau paziņojuši, ka par parkam nodarītajiem zaudējumiem no firmas pieprasīs 6000 latu. Līgumu nepaspēs lauzt Rīgas domnieki komitejās sākuši izskatīt sociāldemokrāta Egila Baldzēna iesniegto lēmumprojektu par līguma pārtraukšanu ar atrakciju firmu. Diena jau rakstīja, ka otrdien domes sēdē deputāti atteicās šo lietu izskatīt steidzamā kārtā. Sociāldemokrāts Imants Burvis, kas bija sagatavojis lēmumprojektu par Raiņa pieminekļa pārvietošanu no Esplanādes uz vietu Brīvības bulvārī iepretim Ministru kabineta durvīm, Dienai prognozēja, ka deputāti šo jautājumu parastajā kārtībā beigs izskatīt tikai tad, kad beigsies līgums ar firmu. Atrakciju parka ierīkotāji jau pateikuši, ka savu darbību beigs 13.aprīlī, nevis 20. aprīlī, kā sākotnēji plānots. Uz to, ka nebūs iespējams tuvākajā laikā lauzt līgumu, norādījusi kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja. Sēdē atzīts, ka jādara viss, lai nepieļautu tamlīdzīgu pasākumu organizēšanu neveiksmīgi izvēlētā vietā un laikā. Komitejas priekšsēdētāja K.Pētersone atzīmēja, ka Esplanādes tuvumā atrodas gan mācību iestādes, gan baznīca, kā arī vērsa uzmanību uz Kluso nedēļu. Pret atrakciju parka atrašanos Esplanāde jau protestējuši 45 Latvijas ainavu arhitektūras biedrības biedri, 26 Rīgas dārzkopības un biškopības biedrības daiļdārzniecības sekcijas biedri, Rakstnieku savienība, kā arī Pareizticīgo katedrāle. Ir izskanējuši arī pārmetumi par to, ka atrakciju parkā izlozējamajām rotaļlietām nav veselības sertifikātu. M.Draudiņš atzina, ka šādus sertifikātus esot izdevusi rotaļlietu ražotājrūpnīca, bet tie nav laikus atgādāti uz Latviju.