Trase atrodas Siguldas-Raganas šosejas malā jau no 1977.gada. Nemaz nepretendējot uz stāvākā, plašākā vai populārākā kalna statusu, trasē šovasar domāts par drošību un kvalitāti. "Lai nav supermārketa efekta un konveijera," paskaidro trases saimnieks Olavs Legzdiņš. Braucot tikai garām, skaidrs, ka šī vieta nekādi nevar sacensties ar Kaķīškalna un Siguldas pilsētas trases stāvumu, jo no šosejas izskatās pavisam niecīga ar savām iesācēju trasēm un distanču slēpošanas apli. Šīs ziemas mainīgajos laika apstākļos, kad tiek ķerts ik brīdis, kad temperatūra naktī noslīd pietiekami zemu, lai var sapūst mākslīgo sniegu, un cilvēki, kuriem patīk slēpot, izmanto ikkatru brīdi, kad to var darīt, Reinī vairs nebradā pa dubļiem, ejot no vienas trases uz otru vai slēpju nomu, jo uzliets gluds asfalts. Uzlikti divi jauni pacēlāji, sniegu līdzina pavisam jauns sniega traktors, kas iegādāti ar Eiropas Savienības struktūrtfondu līdzfinansējumu. Tie tad arī ir galvenie drošības balsti, kas uztur mierīgu slēpošanas atmosfēru, taču, nevar noliegt, likuši kāpt arī slēpošanas cenai. Jaunie tabletes veida pacēlāji ir ar tā saukto atsperkārbu, kas pirms pacelšanas augšā kalnā izvelkas garāki, tādēļ mazāk iespējams, ka tie aizķers vai nogāzīs nedrošu slēpotāju no kājām. Arī nokabināšanās, tāpat kā uzsēšanās no garākas falles, nav tik steidzīga. Lai nenotiktu lieka grūstīšanās, pie pacēlājiem iesācēju trasē ierīkota līdzīga piekļuves sistēma kā metro. Pie pacēlāja var tikt tikai taisnā rindā un pa vienam. Kalna lepnums - pilnīgi jaunais sniega segas uzirdinātājs un pieblietētājs - nodrošina pilnīgi līdzenu slēpošanas segu visas trases platumā, neatstājot starp līdzināšanas nobraucieniem sniega vaļņus, kas ne tik veikliem slaloma manevrētājiem bieži vien ir īsts klupšanas akmens, klupinot arī citus. Bez tehniskā nodrošinājuma, kas paredzēts, lai mazinātu iespēju savainoties paceļoties un nolaižoties, Reinis ir arī viena no tuvākajām distanču slēpošanas vietām, kas vienu kilometru garumā ir apgaismota. Tā, tāpat kā līkumotā trase pa mežu asu izjūtu cienītājiem, pietiekamu sniega segu vēl tikai gaida. Taču, kamēr vieni mulst, raugoties uz nabadzīgo sniegu un temperatūru ap nulli pilsētā, tie, kuri ielūkojas interneta mājaslapas informācijā un web kameras attēlos, ziemas atpūtu svaigā gaisā garām nepalaidīs. *** REIŅA TRASE Kur atrodas? Sigulda 6 km, Rīga 55 km, Turaidas-Raganas šosejas 3.km Kā nokļūt? Braucot no Rīgas pa Valmieras šoseju, pie Raganas ķēķa jānogriežas pa labi, vai, braucot caur Siguldu, jāseko norādēm Ko piedāvā? Septiņas slēpošanas trases (150-250 m garas, augstuma starpība no 25 līdz 40 metriem): bērniem (ar bezmaksas virves pacēlāju), iesācējiem, slaloma pratējiem, snovborda parks, distanču slēpošana klasiskajā un slīdsolī (kopā 3 km, 1 km izgaismots ar mākslīgā sniega klājumu), ērti izvelkami tablešu veida pacēlāji, inventāra apkope, slēpju veikals ar iespēju testēt kalnā, instruktori Cik maksā? Pacēlājs pirmajā stunda Ls 3, par katru nākamo Ls 2, slaloma slēpošanas inventāra komplekts pirmajā stundā Ls 4, otrajā stunda Ls 2, trešajā Ls 1 Informācija 9-272255, www.reinatrase.lv (web kamera, trases apstākļi katru dienu) Kur var paēst? Kafejnīcā piedāvā siltu ēdienu.
Drošais Reinis
Reiņa nogāzēs domā, lai droši var ne tikai kalnā tikt, bet arī
lejā laisties, kā arī par distanču slēpošanas cienītājiem Īstā
dzīvība Reiņa slēpošanas trasēs sākas vakarā, bet slēpošana te ir
droša visu laiku, un brīvdienās var nobaudīt arī neatkārtojamus āra
grilējumus. Reiņa kalns ir pazīstams ar savu demokrātisko
atmosfēru, pārņemtu no slēpošanas entuziasta Zigurda Reinharda,
tautā saukta par Reini.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

