Dziļā Rīkle atsedz rūpīgi glabāto noslēpumu

"Es esmu vīrs, ko viņi dēvēja par Dziļo Rīkli," sirmgalvis pastāstīja žurnālam Vanity Fair. Dziļā Rīkle bija anonīms informācijas avots, kas palīdzēja WP žurnālistiem Bobam Vudvordam un Karlam Bernšteinam atklāt R.Niksona administrācijas pretlikumīgo rīcību. Svarīgo informācijas avotu žurnālisti nodēvēja tolaik populārās pornogrāfiskās filmas Dziļā rīkle vārdā. "Marks Felts bija Dziļā Rīkle un ļoti palīdzēja mums atspoguļot Votergeitas skandālu," savā paziņojumā norāda B.Vudvords un K.Bernšteins. Votergeitas skandāls izcēlās 1972.gada vasarā, kad republikāņa R.Niksona aģenti ielauzās Demokrātu partijas štābā Vašingtonas viesnīcā Watergate. Skandāls pakāpeniski pieņēmās spēkā, jo WP žurnālisti atmaskoja R.Niksona līdzgaitnieku ļaunprātīgo rīcību, kuras mērķis bija nomelnot R.Niksona pretiniekus un nodrošināt viņa atkārtotu ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. Tā kā skandāla dēļ ASV parlaments grasījās atstādināt R.Niksonu, 1974.gada augustā viņš kļuva par pirmo un vienīgo ASV prezidentu, kurš atkāpies no amata. R.Niksons nomira 1994.gadā. B.Vudvorda un K.Bernšteina sadarbība ar Dziļo Rīkli atspoguļota viņu grāmatā Visi prezidenta vīri un slavenā Holivudas filmā ar identisku nosaukumu. Baidoties no izsekošanas, Dziļā Rīkle tikās ar B.Vudvordu tumšās pazemes garāžās. B.Vudvords un K.Bernšteins solīja, ka Dziļās Rīkles īstais vārds tiks atklāts tikai pēc viņa nāves, taču M.Felts pasteidzās un izpauda savu noslēpumu. Iepriekš viņš daudzkārt bija noliedzis aizdomas, ka tieši viņš ir Dziļā Rīkle. 91 gadu vecais vīrs dzīvo Kalifornijā, viņa veselība ir ļoti trausla. M.Felta ģimenes locekļi apgalvo, ka tikai 2002.gadā uzzinājuši viņa noslēpumu. M.Felta meita mudinājusi tēvu paziņot to visai sabiedrībai, jo šāda slava viņam varētu nodrošināt labu peļņu. "Ģimene uzskata, ka mans vectēvs ir izcils Amerikas varonis," apgalvo M.Felta mazdēls Niks Džonss. R.Niksona līdzgaitnieki gan uzskata M.Feltu par nodevēju, jo viņa pienākums bija sadarboties ar izmeklētājiem, nevis nopludināt svarīgu informāciju žurnālistiem. Iespējams, ka M.Felta galvenais motīvs bija nevis patiesības noskaidrošana, bet gan atriebšanās R.Niksonam, kurš pēc FIB direktora Edgara Hūvera nāves 1972.gadā atteicās uzticēt šo amatu M.Feltam.