Dzīvības ziedes dēļ - kaut nāvē

Riņķis paguvis reģistrēt Evijas nosaukumu. Viņš tiešām bijis pirmais, kas strīdus izraisījušajai ziedei devis savas meitas Evijas vārdu. Vēl viena iespēja ir pieteikt patentu uz Evijas izgatavošanas tehnoloģiju, Diena uzzināja Patentu valdē. Taču apšaubāmi, vai sirmais vīrs izmantos abas minētās iespējas, jo viņš ir dziļi aizvainots par tiesas lēmumu, ar kuru, pēc E.Riņķa vārdiem, viņš pasludināts par meli un zagli. Tādēļ tagad E.Riņķis ne tikai turpina badastreiku līdz nāvei, bet arī apņēmies nevienam neatklāt Evijas pagatavošanas knifiņus, bez kuriem ziedei neesot efektīvas dziedināšanas spēka. Tomēr Evijas pašreizējais ražotājs uzņēmums Valgunde E.Riņķa apkrāpšanu neatzīst un uzskata, ka strīds nebūtu nonācis tiktāl, ja E.Riņķis aktīvi neveiktu Valgundes ražojuma antireklāmu. Brīnumainais atklājums «Evija ir mūsu ģimenes ziede, taču īsti par tās brīnumainajām dziednieciskajām spējām sāku domāt, kad trīs nedēļu laikā ar Evijas palīdzību uz manām rokām tika sadziedēti sērskābes dedzinājumi,» stāsta E.Riņķis. Viņš atzīst, ka jau izsenis bijis zināms - no egļu sveķiem, bišu vaska, sviesta un cūku taukiem iespējams pagatavot dziedniecisku ziedi. Tās recepte pirms vairāk nekā 100 gadiem bijusi publicēta grāmatā Latvijas Ārste, taču E.Riņķis sakās pilnveidojis ziedes pagatavošanas tehnoloģiju, kā rezultātā tā ieguvusi savas brīnumainās dziedniecības spējas, kas līdz smagu apdegumu, augoņu, applaucējumu, grieztu brūču gadījumā. Savulaik Evija pamatā izmantota lopu ārstēšanai - palīdzējusi gotiņām atkopties pēc dzemdībām. Taču pēc gadījuma, kad ārsts Leopolds Ozoliņš ar Evijas palīdzību izārstējis augoni kādreizējam kompartijas līderim Borisam Pugo, arī mediķi sākuši pievērst nopietnu uzmanību brīnumziedei. Lauksaimniecības ministrija atradusi telpas ziedes pagatavošanai uzņēmumā Valgunde, un 1989.gada 22.jūnijā sākta Evijas ražošana Valgundes paspārnē, stāsta E.Riņķis Neatzīst par patenta vērtu «Trīs gadu laikā saražojām 122 tonnas Evijas, no kuras Valgundes tīrā peļņa bija 2,7 miljoni rubļu. Man kā autoram pienāktos 10% jeb 270 000 rubļu, bet es saņēmu tikai 200 rubļu par katras sērijas izgatavošanu. Tādēļ 1992.gada Jāņos pārtraucu pelnīt Valgundei naudu,» saka E.Riņķis. Kaut arī viņš Valgundi atstājis, uzņēmums ziedi ar preču zīmi Evija Valgunde turpina ražot vēl tagad. Uzradies arī otrs ziedes izgatavotājs - kādreizējais uzņēmums Latvijas bite, tagad - Deiro, kas ziedi pārdod ar nosaukumu Evija Bite. Lieki teikt, ka neviens no ziedes izgatavotājiem E.Riņķim kā Evijas autoram atlīdzību nav maksājis. Tiesa, nu jau nepilnus divus gadus E.Riņķis vairs neskaitās Evijas izgudrotājs, jo pēc viņa un Valgundes garā tiesāšanās procesa Augstākā tiesa anulējusi E.Riņķa patentu uz Eviju. Spriedumā skaidrots - likumdošana paredz izsniegt patentu, ja konstatējami trīs nosacījumi - izgudrojums ir jauns, rūpnieciski izmantojams un tam ir izgudrojuma līmenis. Taču lietā pieaicinātie eksperti konstatējuši - kaut arī pirms 1981.gada, kad reģistrēta E.Riņķa autorapliecība, nav atklāta neviena cita ziede, kas pēc sava sastāva un īpašībām būtu analoga Evijai, E.Riņķa ziedei tomēr trūkst paša galvenā nosacījuma, lai iegūtu patentu, - izgudrojuma līmeņa. Tas nozīmē, ka arī pirms Evijas jau eksistējuši ārstniecības līdzekļi, piemēram, Višņevska ziede, kas dziedējuši ādas defektus. Neskatoties uz tiesas lēmumu, E.Riņķis tomēr sevi uzskata par Evijas īsteno autoru, rādot autorapliecību, ko viņam kā Evijas autoram vēl padomju laikā izdevusi PSRS Valsts izgudrojumu un atklājumu lietu komiteja. Uz minētās apliecības pamata Latvijas Patentu valde 1994.gada 10.martā pārreģistrācijas kārtībā E.Riņķim izdevusi patentu, kuru nu pēc Valgundes lūguma anulējusi Augstākā tiesa. Piedevām vēl E.Riņķim jākompensē tiesas izdevumi un pēc tiesas lūguma veiktais ekspertu darbs 1200 latu apmērā. E.Riņķim šādas naudas nav, tādēļ tiesu eksperti jau aprakstījuši viņa māju un zemi. Strīda beigas nesaskatāmas Palīdzību E.Riņķa interešu aizstāvībai piedāvājusi Ģenerālprokuratūra, kas varētu lūgt Jūrmalas tiesu izpildītāju kantorim atlikt mājas atsavināšanu, kamēr tiks izlemts jautājums par Valgundes un E.Riņķa vienošanos, savukārt to, pēc prokuratūras domām, iespējams panākt abu pušu savstarpējās sarunās. «Es gan neticu, ka sarunas varētu notikt, jo Riņķa kungs ir diezgan nepiekāpīgs,» saka Valgundes vadītājs Vilnis Barovskis. Viņš akcentē, ka nekādi nav vēlējies apkrāpt E.Riņķi, jo Valgunde Eviju sākusi ražot, kad E.Riņķim vēl nav bijis patenta, tikai PSRS autorapliecība. «Padomju laikos jau jebkuram racionalizācijas priekšlikumam piešķīra autorapliecību,» saka V.Barovskis. Viņš arī apgalvo, ka laikā, kad Valgunde sadarbojusies ar E.Riņķi, viņš autorhonorāru nepieprasījis, bet Valgunde E.Riņķim maksājusi algu. Taču pēc aiziešanas no uzņēmuma viņš noformējis patenta apliecību un sācis tiesāšanos, saka V.Barovskis. Pirmās instances tiesā Valgundei piespriests maksāt 30 000 latu E.Riņķim, taču uzņēmums tiesas lēmumu pārsūdzējis, jo tik lielu summu nevarētu samaksāt. Evijas pārdošana sekmējusies tikai sākumā, taču patlaban ziedes ražošana samazināta, jo pieprasījums neesot tik liels. «Tas tādēļ, ka tikai es zinu, kā īsteno ziedi pagatavot, bet Valgundes ziedei nav efektīvās iedarbības,» saka E.Riņķis. Bet V.Barovskis šādus vārdus nosauc par antireklāmu un saka, ka Valgunde nemaz nebūtu prasījusi patenta anulēšanu, taču E.Riņķa medijos veiktā antireklāma viņus piespiedusi to darīt.