Dzīvoklis tumši sarkanā

Šajā gadījumā budžeti ir mazi. Arī šādiem risinājumiem bieži vien ir labi rezultāti, jo cilvēki aizvien aktīvāk seko interjera un dizaina presei, kura patlaban mūsu valstī ir pieejama, sākot no profesionāliem žurnāliem angļu valodā, beidzot ar padomiem avīžu mājas pielikumos. Ņemot vērā to, ka vēsturiski dizaina izpratnes ziņā varam sevi pielīdzināt skandināviem (luterānisma ietekme), latviešiem lielākoties ir laba stila izjūta un gaume. Arī padomju laiki, kad apģērbs tika šūts no žurnāla Burda piegrieztnēm un dzīvokļi iekārtoti, ieklausoties pirmā latviešu bestsellera interjeru jomā Mēbeles jauniem cilvēkiem autoros Zaigā un Mārī Gaiļos, devuši Latvijas iedzīvotājiem labu pieredzi, kas pārmantota jau otrajā paaudzē. Tas, kā varbūt nedaudz pietrūkst šajos mazo budžeta dzīvokļu iekārtojumos, ir kopējā koncepcija, ko cilvēkam, ja viņš nav profesionālis, it īpaši pirmajā reizē, grūti radīt. Bieži vien dizainers vajadzīgs kā koncepcijas radītājs, jo detaļu realizācijā cilvēki iesaistās paši un dara to visai veiksmīgi, taču dizainers pēc tam ir vajadzīgs kā konsultants - der vai neder. Atjaunotas grīdas un lakots MDF Šā dzīvokļa saimniece jau labu laiku bija pirkusi dažādus interjera un dizaina žurnālus un sekojusi tam, kas notiek interjeru jomā. Viņa skaidri zināja, ka vēlas likvidēt starpsienu starp virtuvi un lielāko no istabām, bet nezināja, kā šai vietai būtu jāizskatās pēc tam - cik augstai jābūt sienai, ja to daļēji atstāj, kā atrisināt virtuves plānojumu utt. Viens no secinājumiem - viņai vajadzīgs kāds, kas palīdzētu tikt ar to visu galā. Otrs aspekts, kas šajā gadījumā nebija mazsvarīgs, - finansiālie ierobežojumi. Tas nozīmē, ka dizainers ir arī konsultants, kas palīdz maksimāli samazināt izdevumus, izdarot pareizāko izvēli no pieejamajiem materiāliem un pakalpojumiem. Bet nu par pašu dzīvokli. Tas atrodas 1963.gadā celtā mājā. Dzīvokļa kopējā platība 41 m2. Divas nelielas istabas un maza virtuve. Vairākas reizes krāsota, mājas celšanas brīdī likta dēļu grīda. Īpašniece - jauna sieviete ar meitu. Dzīvoklis bija ļoti mazs un radīja sajūtu, ka ir tumšs, lai gan atrodas piektajā stāvā. Jau pirmajā brīdī apskatot grīdas dēļus, šķita, ka tie ir labi saglabājušies. Man ienāca prātā, ka grīdas varētu atjaunot un atstāt. Lai tā paliek kā pieturas punkts laikam, kurā ēka būvēta. Turklāt šāda tipa Hruščova laikā liktās grīdās, pateicoties tam, ka padomju pilsoņi tās rūpīgi un regulāri krāsoja, nenoņemot iepriekšējo krāsas slāni, dēļi ir labi saglabājušies. Arī tā ir veco dēļu priekšrocība (īpašniece vēlējās tieši dēļu grīdu), ka tie jau piemērošies telpas mikroklimatam. Liekot jaunas grīdas, būtu jārēķinās, ka veidosies jaunas spraugas starp dēļiem. Pirmajā brīdī grīdu restaurēšana īpašniecei nelikās laba doma, jo cilvēkam, kas nolēmis taisīt lielu remontu, tīri psiholoģiski gribas visu pilnīgi jaunu. Tomēr, apdomājot priekšlikumu, viņa piekrita grīdu restaurācijai. Turklāt grīdu atjaunošana visam dzīvoklim maksāja daudz mazāk (Ls 400), nekā ja tās liktu no jauna. Tā kā atsegto grīdas dēļu platums un to likšanas virziens atšķīrās, atjaunotā grīdas plakne bija raiba un ļoti dzīvīga. Lai uzsvērtu grīdas dabiskumu, tika pieņemts lēmums izgatavot mēbeles, izmantojot plastikātu un lakotu MDF. Ja runājam par lakotu MDF, pirmkārt, jāmin tas, ka nelielās telpās atstarojošas plaknes ir izdevīgi izmanot, jo tās vizuāli paplašina telpu. Otrkārt, varētu teikt, ka lakotas virmas pašlaik "ir modē". MDF lakotās virsmas spēja atstarot labi parāda sevi tieši virtuves mēbelēs, jo tajās atspīd logs un koki, kas aug pie mājas, līdz ar to plakne ir grafiska un mainās atkarībā no apgaismojuma. Funkcionāli risinājumi Tika izņemta starpsiena starp virtuvi un istabu. Pirms remonta tā atradās vietā, kur tagad ir galds - lete. Tas ir piemērots gan ēšanai, gan arī rakstīšanai - virsmas augstums ir 90 cm, līdz ar to sēdēšanai tiek izmantoti pusaugstie bāra krēsli. Dzīvokļa nelielās kvadratūras dēļ tika izvēlētas mēbeles gaišā tonī, izmantojot tikai vienu spilgtu krāsu - sarkano. Dzīvokļa īpašniece ir sieviete, kurai piestāv sarkanā krāsa. Runājot par mīļākajām krāsām, viņa arī atzina, ka sarkanā viņai ir viena no tuvākajām. Virtuve kombinēta no balta plastikāta un nerūsējošā tērauda virsmām. Augšējie skapīši ir sarkans, lakots MDF, pie sienas - sarkans stikls. Karkasa mēbele (Mēbeļu darbnīca Noass), kur atrodas plaukti un skapji, atrodas pie virtuvei pretējās sienas. Šajā sienā ir arī durvis uz meitas istabu. Lai pēc iespējas labāk izmantotu plakni, man radās ideja nelikt tradicionālās durvis eņģēs, bet izmantot bīdāmu plakni, kas būtu gan priekšā grāmatu plauktiem, gan varētu tikt izmantota kā durvis uz otru istabu. Starp citu, šķiet, ka līdzīgu risinājumu biju arī redzējusi bērnībā, jau pieminētajā grāmatā Mēbeles jauniem cilvēkiem. Proti, kad durvis uz otru istabu ir ciet, tad plaukti ir vaļēji, bet, kad tās tiek atbīdītas, tad aizbīdās priekšā grāmatu plauktiem. Tādējādi otra istaba iegūst nedaudz telpas vēl uz skapja platuma rēķina, kas tajā atrodas. Teorētiski šķiet, ka tas ir lielums, par kuru nav vērts runāt - 60 cm, bet, realizējot šo ideju, otra istaba tiešām paplašinājās. Bērnistaba - silti oranža Bērna istabā darba vieta ar plauktiem tika izgatavota oranžā krāsā, jo tumši sarkanā likās vairāk piemērota mātei. Bērnam vairāk piemērota šķita oranžā, kas ir sarkanās un dzeltenās sajaukums, spektrā tuva, tomēr siltāka. Koka logu rāmji, tiem priekšā linu, tā saucamie romiešu, aizkari. Visā dzīvoklī izvietotas apaļas lampas - bērna istabā populārās papīra lampas, lielajā istabā - stikla kupoli, ražoti Grīziņkalna rūpnīcā. Kad koncepcija tika izstrādāta, saskaņoti mēbeļu zīmējumi, tad dizainera aktīvā darbība arī beidzās. Tādu mēbeļu kā krēsli, sarkanais dīvāns lielajā istabā, bērna gultas, sameklēšanu dzīvokļa īpašniece veica pati, tikai saskaņojot izvēlēto modeli ar interjeristu. Man pašai šķiet, ka šāds sadarbības veids ir optimāls, ja līdzekļi ir ierobežoti, bet gribas radīt mūsdienīgu interjeru.