Egļu pārstādīšana

Citu gadu egle lēnām jāadaptē temperatūras maiņai. Ja tomēr eglīti negribas stādīt ārā tagad, līdz pavasarim kociņš rūpīgi jākopj. Nelabojamas kļūdas Varbūt kādam liksies, ka eglītei ir nesamērīgi liels pods? Tas nav domāts skaistumam, bet gan - saknēm. No ārzemēm vestās egles vietas taupīšanas nolūkos tiek stādītas mazākos podos, taču ir risks, ka tām var būt traumēta sakņu sistēma. Eglīte konteinerā ies bojā, ja iekaltīs saknes. Kociņu var neglābjami pazudināt, ja eglīte bijusi novietota pārāk tuvu apkures sistēmām. Kociņš drīz vien pēc Jaunā gada svinībām jāizliek uz lodžijas vai balkona, vai neapkurinātā terasē, vai siltumnīcā. Eglīti nedrīkst glabāt pagrabā vai tumšā šķūnī, jo tai vajadzīga gaisma. Apstākļiem jābūt tādiem, it kā tā jau augtu dārzā. Ja būs sals, ar egles iznešanu ārā jānogaida. Egles augšējā daļa nenosals, bet saknes lielā salā var tikt bojātas. Ja egle ar podu tiek izlikta ārā, jāpiesedz saknes. Piesedz ar siltumizolācijas materiālu - mulču, kūdru. Šobrīd egli droši var nest ārā un stādīt vai ar visu podu ierakt zemē. Kad kociņš izlikts ārā, tas vairs nav jālaista. Sudrabegle un konika Sudrabeglei ir biezas skujas. To mēdz dēvēt arī par aso egli. Vienas egles ir sudrabainākas, zilganākas, citām izteikta ir tumši zaļā krāsa. Pigmentācija egles dzīves gaitā var mainīties atkarībā no augsnes kvalitātes, gaismas intensitātes. Sudrabainās gan nekad nekļūs zaļas, jo krāsa var mainīties vienīgi zilganā toņa robežās. Pirms iegādāties sudrabegli podā, to ieteicams apskatīties dienasgaismā, nevis veikalu vai angāru apgaismojumā. To noteikti nevajag stādīt mazdārziņos, jo apakšējie zari izplešas vairāku metru diametrā, noēnojot citas kultūras. Sudrabeglei ir arī dižs augums - divdesmit un vairāk metru. Konika ir bieza un kompakta egle. Tā nav jāapgriež, jo pati veido konusa formu. Ja salīdzina ar sudrabegli, tad konika ir lēni augoša. Gadā izaug pāris centimetru. Tā lieliski izskatīsies piemājas dārzā, stādīta grupās ar kadiķiem, viršiem, ērikām. Mazā konika ir visjutīgākā. Tai var kaitēt janvāra spožā saule, kas atstarojas sniegā. Kociņam var tikt apdedzinātas skujas. Lai tas nenotiktu, jau laikus sagatavo materiālu, ar kuru eglīti varēs piesegt. Baltegles skujas ir šauras, plakanas, pamīšus sakārtotas, spožas un mīkstākas nekā citām eglēm. Stādot dārzā, jāņem vērā, ka tā izaugs vismaz 10 metrus augsta. Vainags tai ir salīdzinoši retāks nekā citām eglēm. Melnajai eglei skujas ir īsas, blīvas. Egle lieliski izskatīsies akmeņdārza fonā. Parastā eglīte, kas iestādīta podiņā, lieliski ieaugs dārzā, ja nopirkta maza. Jo lielāks kociņš, jo vairāk stādot būtu jāievēro debespuses. Ja kociņš ir jau pāri metram, kokaudzētavās tiek piesieta lentīte ar norādi, kurš virziens jāievēro. Bet pārsvarā gadījumu veikalos nopērkamajām eglēm podos debespuses var neievērot, jo kociņi vēl nav tik lieli. Pievilcīgā koniskā forma parastajai eglei ar laiku kļūst skrajāka. Egles otrais mūžs Egli, ja tagad tai nav noteikta patstāvīga vieta un tā tiek tikai ar podu izlikta ārā, stāda pavasarī. Pirms stādīšanas rūpīgi jāizvēlas vieta, ņemot vērā, vai kociņš būs ātrāk vai lēnāk (konika) augošs. Jārok liela bedre, augsni var uzlabot ar melnzemi. Pēc iestādīšanas nedrīkst paļauties tikai uz laika apstākļiem, egli biežāk aplaista, jo pavasarī zemi ļoti izkaltē vējš. Vasarā to vairākas reizes mēslo ar īpašu skujkokiem paredzētu mēslojumu. Eglei nepatīk sausa, kaļķaina augsne. Pirmajos gados, kamēr egle ieaugas, tā jāatsien, lai veidotos laba koniskā forma. Arī pirmās ziemas eglei jāpalīdz pārziemot, piemēram, sasienot tās zarus, lai, piemēram, sniegs tos nenolauž vai suns neapskādē. *** Eglīte podā - jālaista - jāapsmidzina - to nedrīkst likt tuvu radiatoriem - tā līdz pavasarim jātur ārā uz lodžijas, neapkurinātā siltumnīcā; to nedrīkst līdz pavasarim glabāt pagrabā, kur nav gaismas - ja eglīti ar podu liek dārzā, jāpiesedz sakņu sistēma, taču šogad eglīti jau var stādīt tai piemērotā vietā - vislabāk ieaugsies egle, kas līdz tam kokaudzētavā augusi 4-6 gadus