«Krievijas 1998.gada pirmajā pusē īstenoto ierobežojumu dēļ samazinājies eksporta apjoms un tranzīttirdzniecība,» teikts vērtējumā par Latviju. Tādējādi no 7,6% iekšzemes kopprodukta (IK) pieauguma 1998.gada pirmajā ceturksnī otrajā ceturksnī šis rādītājs samazinājies līdz 5,4%. Vidējais IK pieaugums 1998.gadā - 6,4% - bijis gandrīz tāds pats kā 1997.gadā - 6,5%. Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās kavējusi ekonomikas pieaugumu, taču EK secina, ka tajā pašā laikā Latvijā ir strauji palielinājies tiešo ārvalstu investīciju apjoms, tādējādi ekonomiskā situācija kopumā ir pozitīva. Krievijas ekonomiskā krīze Latviju esot ietekmējusi trejādi. Krievija ir viens no Latvijas galvenajiem eksporta tirgiem, tādējādi situācijas paliktināšanās Krievijā nozīmējot arī Latvijas eksporta apjoma samazināšanos. Krievija Latviju izmanto arī kā tranzītceļu uz rietumiem, tādējādi kļūstot par izdevīgu biznesu Latvijas transporta sektoram. Visbeidzot, esot jūtama Krievijas situācijas negatīva ietekme uz Latvijas finansu sektoru. Visus šos aspektus EK atzīst kā iemeslu tam, ka 1998.gada otrajā pusē Latvijas ekonomikas pieaugums ir samazinājies. Situācija Latvijas valsts budžetā novērtēta pozitīvi. Septembra beigās ienākumi pārsnieguši izdevumus. Pozitīvo situāciju nodrošinot tas, ka uzlabojusies nodokļu ievākšana un saglabājusies stabila, pieaugoša ekonomika. Vērtējot Igauniju, EK secina, ka panākumus šai valstij joprojām nodrošina agrāk veiktās ekonomiskās reformas. IK pieaugums no 1997.gada augstumiem - 11,4% - esot noslīdējis līdz 7,3% 1998.gadā. Ārējas briesmas Igaunijas ekonomikai nedraudot galvenokārt tādēļ, ka tā veiksmīgi eksportē savu produkciju uz ES valstīm. Ilgākā laika periodā Igaunijas ekonomikas izredzes joprojām esot labas, jo veiktas nepieciešamās strukturālās reformas un arī ārvalstu investīcijas Igaunijā ienākot lielā apjomā. Tomēr īsākā laika periodā Igaunijas ekonomika neesot pasargāta no dažādiem draudiem, jo ekonomikas pieaugums ir samazinājies, procentu likmes paaugstinājušās un finansu tirgus joprojām riskam pakļauts. Bez tam stabilas ekonomiskās politikas īstenošanu apdraudot arī vēlēšanu tuvošanās, kas jau tagad radot no budžeta finansējamo vajadzību strauju pieaugumu. Arī Lietuvas ekonomika kopumā novērtēta pozitīvi, kaut arī EK uzsver, ka Lietuvai joprojām nepieciešams veikt strukturālās reformas. No tā, vai šīs reformas izrādīsies veiksmīgas, esot atkarīgs, vai ilgākā laikā Lietuva joprojām būs spējīga nosegt augsto tekošā konta deficītu, kas pagaidām tiek nosegts uz ienākošo investīciju rēķina.
EK: Latviju 1998.gadā ietekmējusi Krievijas krīze
Kaut arī makroekonomikas pamati Latvijā joprojām ir stabili, ekonomika turpina attīstīties, inflācija pazeminās un valsts budžetā ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, lielākas grūtības 1998.gadā Latvijas ekonomikai radījusi Krievijas ekonomiskā krīze. Tā pagājušā gada pēdējā izdevuma European Economy numurā, kurš tika izplatīts šonedēļ, secina Eiropas Komisija (EK).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.