Encefalīts nav vienīgais

Iespējams, ka tās pārnēsā arī ērlihiozi, tularēmiju, Q drudzi un babeziozi, lai gan pie mums šādi saslimšanas gadījumi nav diagnosticēti. Taču ar tām slimo gan Zviedrijā, gan Dienvideiropā. Siltākās zemēs ērces pārnēsā slimības ar vēl eksotiskākiem nosaukumiem - Vidusjūras un Indijas plankumainos drudžus, klinšaino kalnu plankumaino drudzi un Kolorādo ērču drudzi. Ērces sevī var nēsāt veselu lērumu dažādu slimību ierosinātāju - riketsijas, baktērijas, vienšūņus un vīrusus. Laima slimība ir diezgan jauna - pirmo reizi tā tika konstatēta 1975.gadā ASV, Konektikutā, netālu no Laimas pilsētas, pēc tam, kad vairāki cilvēki sūdzējās par neskaidrām locītavu sāpēm. Laima slimības izraisītājs, ar kuru inficēta ērce, ir borēlija - baktērija, kas pēc formas atgādina korķviļķi. Ērces var iekost jebkurā ķermeņa daļā, taču visbiežāk tās izvēlas locītavu ieloku virsmas. Ērces nelec un nelido, tās tikai rāpo un uzglūn saviem upuriem, izstiepušas priekškājiņas no kāda zara vai zāles stiebra. Teorētiski Laima slimība varētu izplatīties ar asinīm, transfūzijas ceļā, taču tam nav pierādījumu. Nav arī pierādījumu, ka cilvēks varētu inficēties ar Laima slimību, lietojot inficētu pārtiku, ūdeni vai seksuālā kontakta laikā. Laima slimību nevar iegūt arī tieši no savvaļas vai mājdzīvniekiem. Nav pierādījumu, ka Laima slimību pārnestu citi insekti - odi, mušas vai blusas. Ar Laima slimību slimo mērenā un vēsā klimata joslā visā pasaulē. Vienīgais priekšnoteikums - ērcei jāiziet visas attīstības stadijas, un tām jābarojas gan ar grauzēju un putnu, savvaļas dzīvnieku, mājdzīvnieku vai cilvēku asinīm. Ērces var dzīvot arī rajonos ar krasām temperatūras svārstībām. Pilns ērces dzīves cikls ilgst divus gadus, taču ērču sirmgalves var sasniegt pat 15 gadu vecumu. Pieaugušas ērces barojas un pārojas uz lieliem dzīvniekiem. Pēc tam mātītes noveļas un dēj oliņas uz zemes. Ērcēm ir trīs attīstības stadijas - kūniņa, nimfa un pieaugusi ērce. Kūniņas un nimfas visbiežāk inficējas ar Laima slimību, sūcot sīku inficētu dzīvnieku - grauzēju vai putnu asinis. Ja ērce inficējas, infekcija ērcēs saglabājas, tām mainoties no vienas stadijas citā. Inficētās nimfas un pieaugušās ērces tad kož grauzējiem vai citiem dzīvniekiem, vai cilvēkiem un inficē arī tos. Slimības simptomi Laima slimība visbiežāk sākas ar nogurumu, drebuļiem un drudzi, galvassāpēm, muskuļu un locītavu sāpēm, pietūkušām locītavām. Ap ērces koduma vietu (reizēm arī citur) parādās apsārtums. Apsārtuma lielums ir dažāds: tas var sasniegt 10, 15 un pat 20 cm diametru. Skartās ādas apvidū slimnieks parasti nejūt sāpes, niezi u. c. simptomus. Daži Laima slimības simptomi parādās krietnu laiku pēc ērces kodiena - piemēram, locītavu iekaisums, nervu sistēmas traucējumi, nejutīgums, sāpes, sejas muskuļu paralīze (parasti vienā sejas pusē), meningīts (drudzis, sprandas stīvums un stipras galvassāpes). Retāk novēro sirds ritma traucējumus, dažiem cilvēkiem izsitumu nav, bet citiem vienīgā slimības pazīme ir locītavu iekaisums. Inficēšanās risku palielina ērces piesūkšanās ilgums. Maz ticams, ka saslimsiet ar Laima slimību, ja ērces piesūkšanās laiks būs mazāks par trim stundām. Laima slimību tās sākumposmā ir klīniski grūti diagnosticēt. Galvenais, lai ārsts par to iedomātos, jo laboratoriski noteikt Laima slimību nav problēmu. Drudzis, nogurums un galvassāpes var būt daudzu slimību gadījumā. Arī ērces piesūkšanos diemžēl pamana tikai 50-80% cilvēku. Laima slimību ārstē ar antibiotikām ārsta kontrolē, parasti pietiek ar tabletēm, smagākos gadījumos antibiotikas ievada vēnā. Ja slimību atklāj sākumposmā, tā labi padodas terapijai. Dažiem pacientiem simptomi pēc laika atkārtojas un nepieciešama atkārtota antibiotiku terapija. Slimniekiem, kam ārstēšana sākta novēloti, var veidoties paliekošs locītavu un nervu sistēmas bojājums. Laima slimība reti ir nāves cēlonis. Imunitāte, izslimojot šo slimību, ir īslaicīga. Pēc trim četriem gadiem cilvēks var saslimt atkal. Labāk, lai ērce neiekož Pret ērcēm jāsargās visiem iespējamiem veidiem. Bīstamākais ir encefalīts, pret kuru var vakcinēties, bet ērču atvairīšanai noder repelenti. Ērču atbaidīšanai paredzēto līdzekļu klāsts gan nav pārāk liels. Aptiekās nopērkami Exo Pic, Latvijā ražots līdzeklis Odiņš, off-spray, MAGA. Šie līdzekļi der arī odu atbaidīšanai. Saimniecības preču veikalā var iegādāties Difuzil Repellent. Pirms lietošanas rūpīgi izlasiet pamācību. Ar Laima slimību slimo aizvien biežāk. No 1996. līdz 2000.gadam vidēji gadā ar Laima slimību saslima 16 cilvēku. Šogad diagnosticēti jau 28 Laima slimības gadījumi (Nacionālā vides veselības centra dati). Padomi: Dodoties dabā: Valkājiet gaišu apģērbu, lai vieglāk varētu ērci ieraudzīt. Sabāziet bikšu staras zeķēs vai zābakos un kreklu - biksēs. Ar līmlenti aplīmējiet vietu, kur satiekas bikses ar zeķēm, lai ērces nevar palīst zem drēbēm. Lietojiet repelentus. Sargiet acis! Valkājiet kreklu ar garām piedurknēm, papildu piesardzībai uzlieciet cepuri. Izvairieties brist pa krūmiem un augstu zāli. Pēc pārnākšanas no meža: Novelciet drēbes, mazgājiet uz žāvējiet tās augstā temperatūrā. Rūpīgi pārlūkojiet ķermeni un noņemiet piesūkušās ērces ar diegu vai speciālām ērču knaiblēm, satverot ērci, cik tuvu ādai vien iespējams. Velciet to lēni un neatlaidīgi, izvairieties saspiest ērci. Raksta tapšanā konsultēja Latvijas Medicīnas akadēmijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna.