» Latvijas delegācijas vadītājs Strasbūrā Juris Sinka uzskata, ka ziņojumā, kaut arī izcelti daudzi no Latvijas sasniegumiem, vērojama «tendence piesieties». «Uzskatu, ka ir pienācis laiks šo procesu pārtraukt. Daudz ko esam jau izdarījuši un joprojām darām, bet neviena valsts nav perfekta,» Dienai sacīja J.Sinka. Uz to pašu debatēs aicināja arī sociāldemokrātu pārstāvis Gundars Bojārs, savukārt Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā deputāts Boriss Cilēvičs aicināja turpināt monitoringa procedūru. Monitoringa procedūra Latvijas saistību izpildē turpinās jau divus gadus. B.Cilēviča pozīciju atbalstīja arī ziņotājs par Latviju Terijs Deiviss, kurš pēc debatēm Latvijas žurnālistiem sacīja, ka monitoringu varētu pārtraukt tikai tad, kad Latvija būs ratificējusi ietvarkonvenciju Nacionālo minoritāšu aizsardzībai, kas tika parakstīta 1995.gadā, bet joprojām nav ratificēta. Izklāstot visas pēdējās izmaiņas, kas Latvijā izdarītas attiecībā uz Pilsonības likumu un naturalizācijas procesu, ziņotāji tomēr pauž pārliecību, ka pašreiz naturalizācijas procesā izmantotie testi valodas un vēstures zināšanu pārbaudei joprojām ir par sarežģītu. Monitoringa komiteja iesaka vēl vairāk atvieglot testa jautājumus, izmantojot ar Eiropas Padomes ekspertu piedalīšanos izstrādāto vieglāko testa modeli (trešo modeli), kas «vairāk atbilst starptautiskajiem standartiem nekā šobrīd izmantotais». Ziņojumā arī visai plaši skatīts Valsts valodas likumprojekts, un ziņotāji izsaka vairākus kritiskus secinājumus. Galvenokārt tiek pārmests, ka likumprojektā, runājot par valodas lietošanas nosacījumiem, neesot skaidri nodalīta publiskā un privātā sfēra. Šī neskaidrība, pēc ziņotāju domām, var radīt situāciju, kurā Latvija, pieņemot likumu pašreizējā versijā, pārkāptu Eiropas Cilvēktiesību hartu attiecībā uz vārda brīvību. Tiek sacīts, ka likumā daudzkārt interpretācija tiek atstāta citu atsevišķi pieņemamu likumdošanas aktu ziņā, kas šo svarīgo likumu tikai sarežģījot. Tāpat tiek kritizēts, ka likumam neesot ne preambulas, ne skaidrojošā memoranda, kuros būtu izklāstīta likuma būtība un nozīme. Šos trūkumus ziņotāji iesaka novērst, likumu koncentrējot tikai uz publisko sfēru, privāto sektoru likumā vispār nepieminot. Vēl tiek ieteikts likumā atsevišķi nosaukt tādas situācijas, kurās sabiedrības interese pamatotu nepieciešamību lietot valsts valodu. Debatēs par ziņojumu izskanēja visdažādākie viedokļi, sākot ar kritiku no Krievijas un Polijas delegācijas puses, beidzot ar atbalstu no Lietuvas, Bulgārijas, Ungārijas un Kanādas deputātu puses. Kanādas deputāts Kristos Pauers īpaši apsveica Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu prezidenta amatā, informējot Parlamentārās asamblejas deputātus par Latvijas jaunās prezidentes sasniegumiem Kanādā un veltot V.Vīķei-Freibergai atzinīgus vārdus.
EPPA ziņotāji par Latviju kritiskāki nekā Makss van der Stūls
Strasbūra, 24.jūn. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitoringa komitejas ziņojumā par Latviju, kas Strasbūrā tika apspriests ceturtdien, ziņotāji bijuši daudz kritiskāki nekā EDSO komisārs Makss van der Stūls gan par nepilsoņu jautājumiem kopumā, gan par Valsts valodas likumprojektu. Ziņojums diezgan plaši norāda uz trūkumiem nepilsoņu integrācijā, izsakot secinājumu, ka «Latvija nav izpildījusi tās galveno apņemšanos, kļūstot par Eiropas Padomes dalībvalsti - tā nav integrējusi nepilsoņus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.