Ēriks Rags tūdaļ aiz pjedestāla

16.10 (pēc Latvijas laika), fināls - 18.00. Šķēpa mešanā Ēriks Rags jau pirmajā mēģinājumā sasniedza 84,07 m. Pēc trijām sērijām, kuras izkristalizēja labāko astoņnieku, Rags bija ceturtais - no trešās vietas, kurā bija vācietis Boriss Henrijs, viņu šķīra 1,16 m, un nākamajos Henrijs to pieaudzēja par 10 cm. Vēl tālāk meta anglis Stīvs Beklijs (88,54) un krievs Vladimirs Makarovs (88,05). Olimpiskajam čempionam Janam Železnijam neieskaitīja nevienu metienu. Cerības uz augstu vietu pirms otrās dienas sacensībām saglabā septiņcīņniece Līga Kļaviņa. Pēc pirmajām četrām disciplīnām viņa ieņem 6. vietu. Čempionāta ceturtās dienas rīta programma kļuva par tādu kā «Olijara grupas» parādi - startēja trīs viņa audzēkņi, no kuriem divi pretendē uz augstām vietām, bet viens ir starp favorītiem savā disciplīnā. Formalitāšu kārtošana Staņislavs Olijars palicis pēdējais Latvijas vieglatlēts, kurš uz Latviju varētu pārvest Eiropas čempionāta laureāta kristāla medaļu. Dalībnieku sastāvs 110 m/b distancē bija tāds, ka priekšsacīkšu skrējiens Olijaram bija tikai formalitāte. 13,50 sekundes bija trešais labākais rezultāts aiz Kolina Džeksona (13,41) un - nedaudz negaidīti - poļa Artura Kohuteka (13,49). Staņislavs Olijars. Skrēju viegli un nepiespiesti. Sākumā biju domājis kārtīgi aizskriet līdz piektajai barjerai. Taču jau pie otrās, trešās pamanīju, ka visi pārējie ir aiz muguras. Skrejceļam nav ne vainas, tas visiem ir vienāds. Priekšskrējienos pārsteidza tikai tas, ka pavāji bija rezultāti 3.-4.vietu ieguvējiem. Par dzīves apstākļiem nesūdzos - nav jau Hilton, bet izgulēties un paēst var. Vai nerada grūtības tas, ka Latvijā tevi uzskata par galveno medaļu pretendentu? Kāds uzskata par favorītu, kāds neuzskata. Uzdevums bija iekļūt pusfinālā, pēc tam - finālā. Bet tad jau būs vienalga, par ko tevi uzskata. Par to, kāds rezultāts būs vajadzīgs uzvarai, varēs spriest tikai pēc pusfināla - varbūt 13,15, varbūt 13,10 sekundes. Latvijas rekords? Paskatīsimies... Tevi ilgi iztaujāja televīzijas reportieri. Tā bija Zviedrijas televīzija - viņi prasīja par zviedru, kas nokrita blakus celiņā. Par manu galveno konkurentu arī. Pusfinālā Stasis ir vienā skrējienā ar itāli Favaro (sezonas labākais rezultāts 13,65), krievu Kislihu (13,60), vācieti Švarthofu (13,53), Kohuteku (13,49), austrieti Litenēgeru (13,53), Sedocu no Nīderlandes (13,79) un angli Džeretu (13,52). Kļaviņa: trešā pēc divām Uz ko Minhenē varētu būt spējīga Līga Kļaviņa, līdz pat septiņcīņas sacensību sākumam palika mīkla. Pēdējo reizi visus daudzcīņas veidus kopā viņa bija veikusi pirms gada. Pirmā atbilde sekoja pēc 100 m/b skrējiena, kurā Līga par sekundes simtdaļu laboja personisko rekordu (13,95) un uzrādīja 12.rezultātu. Tiesa gan, izpelnījās arī treneres kritiku. Augstlēkšanas sacensības pārvērtās par divu jauno censoņu - Eiropas U-23 čempiones Kļaviņas un pasaules junioru čempiones un rekordistes zviedrietes Karolīnas Kluftas - divcīņu. Līga ar otro mēģinājumu pārvarēja 1,71 un 1,80 m augstumu, ar pirmo - 1,74, 1,77, 1,83 un 1,86 m, taču 1,89 m vairs nepietika spēka un izturības ziemā operētajai kājai. Zviedriete trešajā mēģinājumā šo augstumu veica un pēc divām disciplīnām izvirzījās vadībā, Kļaviņa - trešā. Abos pirmajos veidos Līga sasniedza labākos rezultātus šosezon Latvijā. Pie augstlēkšanas sektora izdevās satikt Ludmilu Olijari. Vai Līga pēc divām disciplīnām iekļaujas punktu grafikā? Tāda grafika mums vispār nav, jo šogad viņa taču nestartēja. Galvenais bija, lai Līga nenobīstas no augstuma. Treniņu laikā viņa tikai vienu reizi bija pārlēkusi 1,85 metrus - augstāk nebija izdevies. Bijām saīsinājuši ieskrējienu līdz sešiem soļiem. Tagad var teikt, ka viņa lēca ļoti labi. Sākumā bijām domājuši 1,71 m augstumu izlaist, taču vēlāk nolēmām, lai Līga pamazām atgūst tehniku sacensību laikā. Viņa maz iesildījās, jo teicām - taupi spēkus un mēģinājumus, ja nu pēkšņi iesāpas kāja. Tāpēc arī nepārlēca pirmo mēģinājumu. Personiskais rekords barjerās? Tehniskā ziņā Līga šodien noskrēja briesmīgi. Treniņos viņai sanāk lieliski, bet sacensībās... Pamatus, kas viņai kādreiz tika ielikti, ir grūti lauzt. Tāpat kā Inšakovam. Iesildoties Kļaviņa šos elementus veica ļoti pareizi, bet uzreiz pēc starta visu darīja otrādi. Uz kuru vietu Līga varētu pretendēt sacensību beigās? Ļoti grūti pateikt. Skatieties paši: pirmajā disciplīnā 12.vieta, otrajā - jau otrā. Ja rēķina atsevišķus veidus, Līga varētu pretendēt uz sešnieku, pat trijnieku. Taču kas sanāks, kad visu savāks kopā? Aprēķini ne vienmēr piepildās. Barjerās bijām rēķinājušies ar 13,60. Kāja rada problēmas Pirms Kļaviņas starta lodes grūšanā L.Olijare vēlreiz vērsa uzmanību uz rezultātu neatbilstību treniņos un sacensībās: «Treniņos Līgai izdodas pieci mēģinājumi aiz 14 metriem, pat 14,50. Bet sacensībās - tikai pāri 13 metriem.» Piepildījās vidējais variants. Pirmajā mēģinājumā 13,22 metri, otrajā - 13,61, bet trešajā līdz 14 metriem pietrūka 2 centimetru. Disciplīnā sestais rezultāts (lietuviete Skujīte uzrādīja 16,72 m!) un sestā vieta arī kopvērtējumā. Līga Kļaviņa. Labi rezultāti?! Es pagaidām labus rezultātus sev neredzu. Ja nu vienīgi augstlēkšanā, kur nebiju cerējusi vairāk par 1,83. Barjerās nenoskrēju briesmīgi, bet varēja daudz, daudz labāk. Pēc augstuma man stipri sāka sāpēt celis tādēļ lodi grūdu gandrīz vai uz vienas kājas. Pirms 200 metriem kāju vēl varēšu nosiet un gan jau kaut kā noskriešu, bet, kā būs tālāk, - nezinu. Būs nopietni jāārstējas. Kožarenoka asarās Šķēpa mešanas sacensības, kas Ingai Kožarenokai tik negaidīti jauki bija sākušās kvalifikācijā, viņai beidzās ar 11.vietu (55,28 metri) un rokās noslēptu seju. Viņas pirmais mēģinājums it kā neko sliktu nesolīja, kaut arī ne tuvu negarantēja vietu astoņniekā. Taču pēc otrā, kad šķēps izlidoja ārpus sektora un Inga sāpju grimasēs sagrāba plecu, kļuva skaidrs, ka trauma ir nopietna. Trešais metiens jau šķita kā izmisuma solis, pēc kura TV kameras labu brīdi nespēja atrauties no Ingas saraudātajām acīm sektorā. Arī pēc aiziešanas no arēnas viņa nespēja attapties no pārdzīvotā. Inga Kožarenoka. Es biju gatava kaut kam vairāk... Kvalifikācijā ar plecu nebija nekādu problēmu. Šodien iesildoties to sāku just, bet, pirms otrā metiena vingrojot, plecs sāka sāpēt vēl vairāk. Veca kaite tā nevarētu būt. Kaut arī man nedaudz sāp visas maliņas, nekad nebija bijis tā, ka es vispār nevaru pacelt roku. Atteikties no trešā metiena? Varbūt arī vajadzēja, bet es vienmēr esmu metusi caur sāpēm - arī tad, kad bija savainots elkonis. Katrā ziņā es nedomāju, ka sāpēs tik ļoti. Priecīga? Esmu priecīga tikai par to, ka finālā nepaliku pēdējā. Vairāk, par ko priecāties, man nav. Tolstiks neapmierināts Vēl pirms čempionāta Ludmila Olijare brīdināja, ka tāllēcējs Andrejs Tolstiks ir lieliskā fiziskā formā, taču ar to vien augsta rezultāta sasniegšanai var būt par maz. Būtībā tā arī notika. Pārsteidzoši tālo 8,02 m lēcienu Eiropas kausa izcīņā Tallinā Andrejam šajā sezonā vairs nebija izdevies atkārtot, un tas neizdevās arī Minhenē, kur viņš uzrādīja sava vidusmēra līmeņa rezultātus - 7,57, 7,52 un nullīte. 25 dalībnieku vidū tas deva 16.vietu - par četrām zemāk nekā māsai Valentīnai Gotovskai. Andrejs Tolstiks. Šodien lēcu slikti. Rezultāts nav tāds, kādu gribēju, kaut arī it kā 7,50 - 7,60 ir tas tālums, kādā es pārsvarā šosezon lēcu. Fiziski biju labi gatavs, psiholoģiski jutos labi, bet tehnika joprojām klibo. Man ir viena liela kļūda, kas neļauj lēkt stabili 8 metru robežās, - pēdas novietošana atspēriena laikā. Tallinā, kad aizlēcu 8,02 metrus, viss izdevās - fiziskajā, psiholoģiskajā un tehniskajā ziņā. Taču regulāri lēkt astoņus metrus es šobrīd neesmu gatavs. «Manuprāt, Andrejs bija pārāk uztraucies pirms sava pirmā lielā starta. Vienreiz pārkāpa pāri dēlītim, bija tāds nedaudz apjucis,» galveno iemeslu min Ludmila Olijare. Igauņiem medaļa jau ir, lietuvieši cer uz Virgīliju Aleknu, kas viegli pārvarēja kvalifikācijas barjeru diska mešanā (to paveica arī jaunais igaunis Gerds Kanters), arī uz Skujīti. *** Vieglatlētika Eiropas čempionāts Dāmas. 400 m. 1.O.Zikina (Krievija) 50,45, 2.G.Broiere (Vācija) 50,70, 3.L.Makkonela (Lielbritānija) 51,02. 800 m. 1.J.Čeplaka (Slovēnija) 1:57,65, 2.M.Martinesa (Spānija) 1:58,86, 3.K.Holmsa (Lielbritānija) 1:59,83. 400 m/b. 1.J.Tirlea (Rumānija) 54,95, 2.H.Maisnere (Vācija) 55,89, 3.A.Olihverčuka (Polija) 56,18. Šķēpa mešana. 1.M.Manjani (Grieķija) 67,47, 2.Š.Neriusa (Vācija) 64,09, 3.M.Ingberga (Somija) 63,50... 11.Inga Kožarenoka 55,28. Vesera mešana. 1.O.Kuzenkova (Krievija) 72,94, 2.K.Skolimovska (Polija) 72,46 m, 3.M.Montebruna (Francija) 72,04. Kungi. 1500 m. 1.M.Bāla (Francija) 3:45,25, 2.R.Estevess (Spānija) 3:45,25, 3.R.Silva (Portugāle) 3:45,43. 400 m. 1.I.Šulcs (Vācija) 45,14, 2.D.Kanals (Spānija) 45,24, 3.D.Keinss (Lielbritānija) 45,28. Augstlēkšana. 1.J.Ribakovs (Krievija) 2,31, 2.S.Holms 2,29, 3.Š.Strands (abi Zviedrija) 2,27. Trīssoļlēkšana. 1.K.Olsons (Zviedrija) 17,53, 2.Č.Frīdeks (Vācija) 17,33, 3.Dž.Edvardss (Lielbritānija) 17,32. Desmitcīņa. 1.R.Šebrle (Čehija) 8800 (10,83; 7,92; 15,41; 2,12; 48,48; 14,04; 46,88; 5,10; 68,51; 4:42,94), 2.E.Nols (Igaunija) 8438, 3.Ļ.Lobodins (Krievija) 8390. Tāllēkšanas kvalifikācija. 1.J.Lamela (Spānija) 8,03, 16.A.Tolstiks 7,57.