Es šaubos - tātad lietošu «jūs»

Taču, kad nule pie manis familiāri un čomiski tā vērsās kāda pirmoreiz satikta sieviete, jutos neērti. Vai tas būtu slikts tonis? No otras puses - kāda velna pēc vispār ir vajadzīgas divas uzrunas, ja citas tautas vienu no tām jau ir atmetušas? Valodnieks: «tu» un «jūs» ļauj niansēt «Daudzās valodās, piemēram, franču, vācu, krievu, somu, ir gan «tu», gan «jūs»,» piemin LU Svešvalodu fakultātes sastatāmās valodniecības katedras vadītājs profesors Andrejs Veisbergs. Angļu valodā gan vienskaitļa forma thou ir izzudusi jau sen, to lieto tikai ļoti arhaiskā stilā, piemēram, uzrunājot Dievu. You, bijusī daudzskaitļa forma, tagad attiecas uz visu, un ir grūti nošķirt, kas īsti ir zudis. Oficiālajam stilam pieder uzrunas «mister» un «misis». «Amerikas latvieši ir maza sociālā grupa, un viņi, acīmredzot ir pieņēmuši, ka you ir «tu». Iespējams, šī uzruna domāta identitātes un vienotības uzturēšanai, bet iespējams, ka viņiem ir mazliet atrofējusies «jūs-tu» izjūta,» uzskata A.Veisbergs. Interesanta ir Zviedrijas pieredze. Zviedru valodā bijis gan «tu», gan «jūs», bet 70.gadu sākumā parādījusies tendence lietot tikai vienskaitļa formu. Šo ideju, uzskatot, ka jūsošana veicina cilvēku atsvešināšanos, izteikušas sabiedriskas organizācijas, un tā ātri guvusi atzinību, tapdama par sociālu norunu. Zviedri lepojoties, ka pat savu karali var uzrunāt ar «tu». Līdzīga reforma briedusi arī Somijā, tomēr pierastā sistēma izrādījusies stiprāka. Vai vienkāršot valodu ir labi vai slikti? «Man liekas, ka divas formas - «tu» un «jūs» - ir vērtība, jo tās ļauj niansēt to, ko gribam izteikt. Ar tām var parādīt emocijas, var pazemot un var pagodināt. Valoda ir ļoti utilitāra. Ja šīm formām nebūtu nekādas nozīmes, valoda pati tās nodzēstu,» - tā A.Veisbergs. Iespējamas situācijas, kad vīrs sievu vai viens draugs otru, kas ir augstā amatā, kādā kompānijā var uzrunāt ar «jūs». Pēc profesora novērojumiem, pāriet uz «tu» parasti piedāvās vecāks cilvēks, sieviete vai augstāka ranga persona. «Ja es šaubos, es lietošu «jūs»,» viņš saka. Kurā brīdī pāriet uz «tu», tulkojot no angļu uz latviešu valodu filmas un grāmatas, - tā esot tulka intuitīva jušana. To var darīt, tikko starp varoņiem veidojas tuvas attiecības. Tulkojot vecus darbus, «jūs» var būt stila elements un tikt saglabāts visā grāmatā. Psihoterapeite: «jūs» - no 15 gadiem «Mazus bērnus es, protams, uzrunāju ar «tu», saucu vārdos, vai pat lietoju deminutīvus. Mediķim, pat ja bērna vecāki iebilst, jāņem vērā, ka arī bērns viņu uzrunās ar «tu». To, ka viņi man sauc vārdā vai par dakterīti, nosaka arī attiecības,» stāsta psihoterapeite Zaiga Blaua. «Problēma sākas ap 15 gadu vecumu - tad arī pieaugušajam būtu jāsāk domāt par pusaudža uzrunāšanu ar «jūs». Ar to mēs viņu pielīdzinām sev un parādām cieņu.» Ja tikšanās ir regulāras, ārsts var pajautāt, vai viņš pusaudzi drīkst uzrunāt ar «tu». Tas gan automātiski nedod atļauju arī jaunākajam vecāko uzrunāt ar «tu». «Ja mani kāds pusaudzis uzrunā ar «tu», es tomēr neiebilstu - tas rāda, ka viņš mani akceptējis. To ļauju darīt arī savu bērnu draugiem.» Saviem bērniem Z.Blaua īpaši neesot uzsvērusi, kad jālieto «tu», kad - «jūs». «Bērni parasti identificējās ar mani: skatījās, kā es uzvedīšos, un es neiebildu, ka viņi manas draudzenes, tāpat kā es, uzrunāja ar «tu» un pat sēja matos bantes. Bērnu var tikai padarīt neirotisku, ja nemitīgi atgādina par «jūs». Pēc Z.Blauas domām, pieaugušajiem, kas cits citu nepazīst, gan būtu jāizvēlas uzrunas forma «jūs». Īpaši uzmanīgiem jābūt, uzrunājot vecus cilvēkus - vienalga, vai viņi ir bagāti vai nabagi, viņiem var nepatikt uzruna «tu» vai «mammīt». Labāk derēs «kundze» vai «kungs». Attiecībās ar kolēģiem vienaudžiem parasti pāriešana uz «tu» ir automātiska. Attiecībās ar autoritātēm, vadītājiem tomēr ne vienmēr vajadzētu pāriet uz «tu». Arī, esot oficiālos amatos, strādājot pasu galdā, policijā, pie cilvēkiem nevajadzētu vērsties ar «tu». «Svarīgākais vienmēr ir - kā tu jutīsies, ja pāriesi uz «tu»,» uzsver psihoterapeite. «Ja ir šaubas, vai šāda uzruna iederēsies, vienmēr vajag otram pajautāt, vai būs labi, ja to izmantos. Ja kāds jūt, ka viņš ir pārstiedzies ar tubrālībām, nekas nenotiks, ja viņš atgriezīsies pie «jūs».» Etiķete: «tu» nevar sacīt jebkuram* ««Tu» uzrunas lokā iekļaujas radinieki, draugi, skolas un armijas biedri, pārsvarā arī kolēģi darbā. Bērni vienmēr tiek uzrunāti ar «tu», arī jauni cilvēki savā starpā lieto «tu». (..) Tomēr jāatceras: ja skolasbiedrs laika gaitā kļuvis par ministru vai republikas prezidentu, tad sabiedrībā viņš jāuzrunā ar «jūs». (..) Protams, ir arī darbavietas, kur vadība dod priekšroku jūsošanai. Bet tas jau ir zināms fakts, un jaunatnācēji tiek brīdināti par esošo kārtību. Cilvēki, kuri pastāvīgi tiekas vienā sabiedrībā vai arī kuriem ir kopējas aizraušanās, var uzrunāt viens otru ar «tu». (..) «Tu» lietošanu nevar ierosināt kurš katrs vienalga kam. Lai izteiktu kādam vēlmi pāriet uz «tu», jāievēro noteiktas uzvedības normas. Sieviete var ierosināt vīrietim uzrunāt viņu ar «tu», cilvēks, kurš ieņem augstāku sabiedrisko stāvokli, to piedāvā personai, kurai ir zemāks sabiedriskais stāvoklis, vecākais - jaunākajam. Var būt arī izņēmumi: gados cienījams kungs ierosina pāriet uz «tu» jaunai sievietei, vīriešu kārtas vadītājs - savai darbiniecei, bet tikai tādā gadījumā, ja sieviete nav manāmi vecāka par viņu. Ja situācija ir tāda, ka nav īstas skaidrības, kurš kuram drīkst ierosināt uzrunu «tu», tad var paaicināt talkā trešo personu. Tā var rīkoties pēc savas iniciatīvas, vai arī, izpildot kāda lūgumu, teikt, piemēram, tā: «Vai jums abiem nevajadzētu atmest tos titulus? Tas ir Kalle, tā ir Līza.»» *Izmantota Sirkas Lasilas Jaunā zelta uzvedības grāmata Viedokļi Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors: Ātri piemērojos kultūras videi Zviedrijā du (tu - I.P.) lietošanu ienesa lielais demokrātijas vilnis, bet izšķirošais vārds laikam bija Ulovam Palmem. Es tur iebraucu, kad visi jau bija tikai uz du, jūsojās tikai ļoti smalkās aprindās, un ātri piemērojos. Latviešu valodā gan joprojām lietoju arī «jūs» - var taču dzīvot vairākās kultūras vidēs? Ja ilgāk ar kādu cilvēku tiekos, ierosinu pāriet uz «tu». Arī darbā ātri ieviesu, ka mani jāsauc uz «tu». Regnārs Vaivars, režisors: Mēs mokāmies ar «jūs» Trakais mākslinieks Andris Grīnbergs reiz teica, ka neuzskata nevienu cilvēku par tādu, ko var uzrunāt ar «jūs» - dzīvē jau tā ir pārāk daudz formālu lietu. Man ir tikai daži cilvēki, kurus neatļaujos uzrunāt ar «tu». Piemēram, mans pedagogs Edmunds Freibergs. Es it kā saglabāju attiecības «priekšnieks - padotais», taču tur ir daļa neapzinātas ironijas. Ja kāds mani uzrunā «jūs», parasti pāreju uz «tu». Cilvēki jūtas atviegloti. Amanda Aizpuriete, rakstniece: «Jūs» dod iespēju distancēties Esmu lasījusi vairākus Reka Stauta romānu tulkojumus, no kuriem dažos privātdetektīvs Niro Vulfs ar savu draugu Ārčiju Gudvinu ir uz «tu», dažos - uz «jūs». Liekas, tie ir dažādi romāni, sarunu intimitāte ir pavisam cita! Latviešu tulkotājiem ir joks, ka viņš un viņa romānos līdz pirmajai bučai ir uz «jūs», pēc tam - uz «tu». Man patīk iespēja distancēties: nemaz nevēlos, lai attāli paziņas mani uzrunātu ar «tu». «Tu» latviešu valodā dod tādu intimitātes pieskaņu, kāda nav iespējama valodās, kur šīs formas nav.