Fasādes izgaismošana atmaksājas

Apžilbinošas un krāsainas gaismu straumes uz ēkas sienām vai elegants gaismas ķermeņu izkārtojums mājas fasādē arī diennakts tumšajā laikā veido uzņēmuma tēlu, tomēr vēl daudzi Latvijas uzņēmumi kavējas to izmantot, jo savas biroja ēkas naktī nav apgaismojuši. Patlaban ēku fasāžu izgaismošanā dominē konservatīvi risinājumi, taču kā jauna tendence sevi piesaka mainīgas krāsas un gaismas intensitātes uzņēmumu mītnes noformējumā. Pamanāmi naktī dažādi Uzņēmumu lēmums izgaismot savu biroja ēku bijis galvenokārt apkārtējās vides uzlabošanai, kā arī paša uzņēmuma tēla veiksmīgai papildināšanai. Tomēr vēstījumi, ko tieši firmas vēlas pateikt ar savu ēku apgaismošanu, katrai ir dažādi. "Tā ir arī sava veida reklāma, darīt zināmu par sevi arī vakara stundās," norāda būvniecības firmas PBLC prezidents Jānis Lancers, kura vadītā uzņēmuma biroja ēkas Brīvības gatvē izgaismošana ir visa kolektīva nopelns. Izmaksas esot bijušas niecīgas. Wolksvagen auto centra ēku izgaismošanā Rīgā, Ventspilī un Siguldā uzsvars likts uz korporatīvā stila akcentēšanu, jo centri šajās pilsētās izgaismoti vienādā stilā, izmantojot zilo un balto krāsu. Tās arī ir Wolksvagen zīmola krāsas, stāsta Motors Latvia pārdošanas un mārketinga daļas vadītājs Raivis Ansviesulis. Zīmīgi, ka Parex bankas ēku fasāžu izcelšanu uz nakts fona aptaujātie iedzīvotāji atcerējās kā pirmo veiksmīgāko un pamanāmāko risinājumu. Parex bankas privātpersonu un MVU klientu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Beļavskis to saista ar veiksmīgi izvēlētu projektu, kurā apvienots mājas arhitektoniskais stils ar gaismu izkārtojumu uz fasādes. Viesnīcas Metropole izgaismošanā liela loma ir atpazīstamībai un izcelsmei, kas saistīta ar tūrisma biznesu. "Viesnīcu specifika pieprasa, lai to varētu atpazīt arī naktī, tādēļ šajā biznesā labs ēkas apgaismojums ir jo īpaši svarīgs," uzsver Metropoles pārstāve Gaļina Puļķe. Viesnīcai fasādes izgaismošana izmaksāja aptuveni 3000 Ls. Izvēlas konservatīvo "Tā nav kļuvusi par normu, bet ir drīzāk tāda sevis apliecināšana vai vēlme pazīmēties," iemeslus, kāpēc uzņēmēji izgaismo savas ēkas, min Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietnieks Juris Poga. Izgaismojot ēku fasādes, uzņēmums var izcelties pārējo vidū, jo Latvijā pagaidām ēku apgaismošana naktīs vēl nav attīstījusies, uzsver arhitekte Ausma Skujiņa. Elektrosistēmas apgaismes nodaļas vadītājs Juris Zinkevičs, kurš ikdienā risina fasāžu apgaismes jautājumus, saskata tendenci - Latvijā uzņēmumi pārsvarā izvēlas konservatīvu stilu. "Ja tā ir jūgendstila ēka, tad nevar tur taisīt gaismu spēlītes," atzīst J.Zinkevičs. Viņš arī novērojis, ka jaunām ēkām fasādes apgaismojumu izvēlas pats ēkas arhitekts un viņa izvēle ir novatoriskāka. Vecām mājām apgaismojuma stils biežāk ir konservatīvs, un to izvēlas mājas un uzņēmuma saimnieks. Pašlaik apgaismes jomā ienākušas tā saucamās active light - gaismas, kas maina krāsu. Tiek piedāvātas arī gaismas, kas maina savu intensitāti, kad tiek izveidoti vairāki scenāriji, kas mainās reizi pusstundā. Tad darbojas dažādi prožektori, taču šādas "ekstras" sadārdzina apgaismošanas prieku, tāpēc pagaidām pēc tām nav liela pieprasījuma. Dārgs prieks "Ja mēnesī ir četri projektu pieteikumi, tad no tiem realizēts tiek tikai viens. Visbiežāk klients tomēr to nevēlas realizēt, jo izmaksas ir dārgas un process laikietilpīgs," stāsta Elektrosistēmas apgaismes nodaļas vadītājs. Ēkas ārējā apgaismošana izmaksā no 5000 līdz 30000 Ls. Cena atkarīga no fasādes platības, klienta vēlmēm un iespējām. "Var apgaismot fasādi arī par astoņsimts latiem, taču tas nebūs tik kvalitatīvi," norāda J.Zinkevičs. Fasādes gaismas ķermeņiem ir nepieciešama īpaša optika, noturība āra apstākļos, kā arī dizains. Tā izstrāde nav lēts prieks. Turklāt fasādes izgaismošana prasa reizi pusgadā vai retāk izmantot pacēlāja pakalpojumus, lai veiktu spuldžu nomaiņu. Izstrādājot mājas fasādes apgaismošanu, nākas arī izvērtēt, kā apgaismošana saskan ar pašas ēkas stilu. Kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem apgaismes ķermeņu izvietošana uz to fasādēm ir jāsaskaņo ar arhitektūras pārvaldi un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.