Filma kā piedzīvojums, kā pārbaudījums

Rīgas kinostudijas filma Sprīdītis sāk jaunu dzīvi projekta Latviešu filmu izlase videokasetēs. To realizē Latvijas kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar kinorežisoru ģildi. Piedzīvojums un pārbaudījums Kad kinostudijā bija nobriedusi ideja par to, ka jātop Sprīdītim, sarosījās bērnu vecāki. Katra mamma savā bērnā saskatīja Sprīdīti vai Lienīti. Ronalds jau no septiņu gadu vecuma spēlēja Rīgas pionieru pils tautas teātrī. Kinoļaudis uz filmas provēm no šī teātra izvēlējās trīs zēnus. Kinostudijā tajā laikā zēneļi čumēja vien, bija sanākuši «laikam ap diviem tūkstošiem. Mums vajadzēja spēlēt etīdes,» atceras Ronalds. «Pašās beigās palikām trijatā. Lai apstiprinātu galvenās lomas tēlotāju, proves rādīja Maskavā.» Ronalds par to apstiprināšanu īpaši neesot uztraucies, jo režisors bija solījis, ka šā vai tā, bet vismaz Pamātes bērnos viņš tikšot filmēts. Laimējās? Laikam jau! Tā Ronalds kļuva par Sprīdīti. Ronalds Neilands labprāt atceras laiku pirms divpadsmit gadiem. Viņš - desmitgadīgs puika toreiz tika pacelts popularitātes viļņa pašā virsotnē. «Filmēšanas laiks man bija kā piedzīvojums un tajā pašā laikā arī pārbaudījums. Tagad ir gandarījums, ka filma vēl joprojām atrodas uzmanības lokā un cilvēkiem tā patīk.» Tā jau ir - nāk jaunas paaudzes, un filma Sprīdītis kļuvusi par latviešu kinoklasikas vērtību. Ronalds arī tagad filmu labprāt noskatās. «Pēc filmēšanas to redzēju katru nedēļu. Kādus trīs četrus gadus Sprīdīti rādīja tieši Jāņu laikā. Maniem radiem un draugiem arī filma patīk.» Desmit gadu vecumā filmēties kopā ar dižiem aktieriem - vai popularitāte neizmainīja attiecības ar klases biedriem? «Viens brīdis tāds bija, kad gribējās palielīties, likās - esmu pārāks par citiem, bet tam ātri tiku pāri. Man bija saprotoši klasesbiedri,» saka Ronalds. Pateicoties filmai, viņš saņēma arī citus aktierdarba piedāvājumus. Nacionālajā teātrī Ronalds Neilands ilgu laiku bija mazais Edžiņš Indrānos. Kinostudijā ierunāja balsis Zītaru dzimtā, Emīla nedarbos. Ronalds saņēma piedāvājumu filmēties galvenajā lomā Odesas kinostudijas četru sēriju filmā, brauca uz provēm Kijevā un Maskavā. Taču dažādu apstākļu dēļ nekas no šīm iecerēm nerealizējās. Pasaules plašajos ceļos Kāpēc Ronalds nekļuva par aktieri? Viņš pasmejas un saka, ka tādu jautājumu arī pats esot vairākas reizes sev uzdevis. «Zināmā mērā es biju izsmēlis to, ko vēlējos,» saka Ronalds. «Pēc vidusskolases domāju reāli un aktiera profesijai nesaskatīju perspektīvu.» Ronaldam ir draugi, kas strādā teātrī un to nenožēlo, bet pats viņš izvēlējās citu ceļu. Ronalds gribēja iestāties Latvijas universitātes Pedagoģijas fakultātes fizkultūras nodaļā, taču netika un saprata, ka sports viņam ir tikai aizraušanās. Viņš iestājās Rīgas Tūrisma skolā. Par lielu ieguvumu Ronalds uzskata darbu pusgada garumā Amerikā, kur strādāja par audzinātāju bērnu nometnē. «Tur ir pavisam cita attieksme pret darbu. Lai kaut ko panāktu, ir jāstrādā. Tas bija labs rūdījums.» Pēc Amerikas Ronalds pamēģināja firmā Eiroauto strādāt par reklāmas daļas vadītāju. «Kopš tā laika sāku reālāk interesēties par automašīnām.» Patlaban Ronalds strādā par automašīnu tirdzniecības menedžeri. Kura tad ir tā labākā automašīna? «Japāņu Mazda,» Ronalds pārliecinoši atbild. Braukšanas tiesības viņš ieguva astoņpadsmit gadu vecumā, bet ar automašīnu prot braukt jau kopš trīspadsmit gadiem. «Kad kājas aizsniedza pedāļus, tēvs palika spilvenus uz sēdekļa, un es braucu. Tātad prakse man ir laba.» Brīvais laiks tiek atvēlēts aktīvam dzīvesveidam. Jau bērnībā paralēli teātrim Ronalds vienmēr ir sportojis. Basketbols, galda teniss, riteņbraukšana. Tagad, ja vien ir laiks, viņš spēlē basketbolu un ir aktīvs šīs spēles fans. Bez šaubām, uz augstām vietām necerot, viņš piedalījās arī mūsu pašu strītbola festivālā, jo «tas ir pasākums, kurā svarīgi būt iekšā.» Atkal velkot paralēles ar filmu, nonākam pie tēmas, ka Sprīdītis bija lielais ceļotājs. Ronaldam patīk ceļot, lietderīgo apvienojot ar patīkamo. Kopā ar teātri viņš apceļoja Padomju Savienību. Čehoslovākija redzēta filmēšanās laikā. Vēl bijis Vācijā un Anglijā. Pagājušajā gadā Ungārijā viņš ieradās kā līdzjutējs pasaules čempionātā strītbolā. Kura ir Ronalda sapņu zeme? «Vienmēr esmu vēlējies aizbraukt uz Austrāliju. Tā ir cita pasaule. Šogad man plānā ir doties uz pasaules čempionātu strītbolā Milānā.» Kādas šobrīd Sprīdītim - Ronaldam būtu trīs vēlēšanās? Mazliet padomājis, viņš saka: «Pirmā vēlēšanās - lai man, maniem draugiem un tuvākajiem ir laba veselība. Otrā vēlēšanās - lai es varētu darīt to, kas man patīk. Trešā - lai es sasniegtu dzīvē to, ko esmu vēlējies.» Nu ko, Laimes māt, ieklausies!