Filozofisks darbaļaužu balets

"Paspēsim. Vēl tik jānoslīpē skaņa un attēls," autoram nav šaubu, ka ceturtdien vakarā kinoteātra Rīga jaunajā zālē futbolu varēs redzēt netradicionālā rakursā. Seansi turpmāk gan notiks kinoteātrī K.Suns. Roberts nav sporta fanātiķis. Futbols ir vienīgais sporta veids, kas fascinē. Spēles Latvijā viņš apmeklē tikai reizi vai divas gadā. Var pat teikt, ka par dedzīgu šā sporta veida piekritēju kļūst vien reizi divos gados Eiropas un pasaules čempionātu laikā. "Baigais sportists neesmu. Sāku spēlēt tikai pirms trijiem četriem gadiem. Sanākam draugi, sadalāmies komandās un spēlējam. Divreiz nedēļā un pilnīgā amatieru līmenī." Sākās ar brīnumu Ideja par filmas veidošanu radās 2004.gadā, kad Latvijas valstsvienība paveica vienu no pēdējā laika spilgtākajiem futbola brīnumiem, iekļūstot Eiropas čempionāta finālturnīrā. Mērķis bijis atrast, kas tik ļoti pievelk šajā sporta veidā, kāpēc tas ir tik īpašs. Iesākumā stāsts plānots par Latvijas izlasi, tomēr vēlāk tā kļuva par fona spēlētāju. Ekspertu lomā iejūtas astoņi cilvēki, taču tikai viens no viņiem ar futbolu ir saistīts tieši. Tas ir Latvijas valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. Pārējie ir filozofi, lingvisti un neiropsihologs. Pēdējie uzmeklēti Vācijā, jo Latvijā futbolu mīlošus filozofus nav izdevies atrast. "Latvijas izlase parāda to pusi, ko skatītājiem un žurnālistiem parasti neizdodas redzēt," Roberts atklāj filmas epizodes, kurās komanda iemūžināta ģērbtuvēs. Tomēr notikumu spektrs ir krietni vien plašāks. Kā saka režisors, "no Rēzeknes līdz Parīzei", jo pērn Pasaules kausa finālturnīra laikā kadri uzņemti arī Francijā. Lai cik tas izklausītos neticami, Roberts kopā ar operatoru Kasparu Braķi stadionā uz Euro2004 maču Anglija - Francija iekļuva bez jebkādām caurlaidēm. "Biļetes cena pie spekulantiem bija pieci simti eiro. To maksāt nevarējām, tāpēc vienkārši gājām iekšā un filmējām. Šķiet, apsargi tobrīd bija tik aizņemti ar iespējamo angļu huligānismu, ka mums nepievērsa uzmanību. Tādā veidā filmā parādās Zidāns (viens no visu laiku izcilākajiem Francijas futbolistiem - aut.)." Drīkst zaudēt Kas ir futbols? Šis ir teju vai pirmais jautājums, kas iešaujas prātā, ja šo spēli pagriežam filozofiskā plāksnē. Roberts uzskata, ka futbolu nevar definēt ne vienā, ne arī piecos teikumos. "Tad nebūtu jēga taisīt filmu. Viss atkarīgs, kā futbolu skatāmies. Ne vienmēr tā ir izklaide. Man ne vienmēr ir svarīgi, lai uzvar komanda, kurai jūtu līdzi. Svarīgi, lai redzu labu futbolu." 31 gadu vecais režisors domā, ka futbolā svarīgs nav tikai rezultāts. "Kad ir intriga un augstas klases sniegums, kļūst skaidrs, kāpēc futbolu ir vērts skatīties. Tā nav saistība ar tavu valsti vai ko citu. Tā ir skaista spēle un izcila meistarība." Mēdz teikt, katrs mērīšanas fakts izmaina mērīšanas rezultātu. Roberts uzskata, ka šis teiciens uz viņa filmu neattiecas. "Vide ir autentiska, jo diezin vai kādam no spēlētājiem vai treneriem rūpēja, kur atrodas kamera. Viņi tik ļoti bija koncentrējušies savam galvenajam uzdevumam, ka tai pat nepievērsa uzmanību." Podnieks negribēja Robertam nav kino izglītības, taču viņam ir bijis lielisks pirmais skolotājs. 90.gadu sākumā R.Vinovskis kļuva par operatora asistentu Jura Podnieka studijā. "Viņš jau negribēja mani ņemt, teica, ka pa dienu jāmācās. Atnācu nākamajā dienā un pateicu, ka esmu aizgājis no Amatniecības vidusskolas un iestājies vakarskolā. Tad viņam vairs nebija izejas," Roberts uzsvēra, ka redzētais J.Podnieka studijā aizrāvis acumirklī. Pēdējā laikā Roberts nodarbojies ar producēšanu, pieliekot roku Ulda Tīrona filmai Filozofs izbēdzis un vairākām Dāvja Sīmaņa juniora īsfilmām, kuras pavisam drīz būs redzamas kinofestivālā Lielais Kristaps. Tāpat tiek strādāts pie savas nākamās filmas. Tā būs par globālā tūrisma fenomenu un attīstību. Šobrīd Robertu nodarbina ceļošanas vēsture antīkajā pasaulē.