FOTO: Kādas versmainas dzīves līkloči

Pagājušā gadsimta vidū, paldies dieviņam, tādu tviteru un feisbuku nebija. Kuram gribējās kādu mirkli no pārdzīvotā atstāt nākotnei, tie arī rakstīja. Un forši kā tā, jo citādi mums tagad nebūtu tik fascinējušu liecību par konkrētu cilvēku dzīvi attiecīgā laikmetā.

Jā, par mūsu likteņiem neviens romānus nerakstīs, jo tādas dienas gramatas jau neviens vairs neraksta, bet tviteros un feisbukos, visi, kas grib, var visu izlasīt uzreiz. Priekš kam tad vel romāns?

4. foto redzama pati Skaidrīte

Nav drosmes lasīt šo grāmatu, jau pēc raksta izlasīšanas ļoti sāp sirds par nabaga Alīnu.

Ja šis stāsts ir pieteikts kā romāns, kaut biogrāfisks, skaidrs, ka bez beletistrikas elementiem nav iztikts. Tad ko te cepties?

Tev taisnība.Diemžēl šai personai, kas redzama 5.foto nav nekā kopīga ar 1. un citos. Psihiatriskā slimnīcā bez iemesla netika turēta, un visticamāk, ka psihes traucējumi sākās jau agrā jaunībā.

Piedodiet,ja kādu apvainoju,bet man dzīvē gadījies satikt simtiem ļaužu,kas izdomājuši sev neesošu identitāti un nenotikušu pagātni - kaut vai par dažiem svarīgākajiem sava mūža posmiem.Īpaši aizdomīgs esmu pret tiem,kas jau agrā jaunībā nonāk aiz restēm ''ne par ko''.Vai cienījamā autore ir salīdzinājusi dienasgrāmatas tekstu ar citiem,neatkarīgiem avotiem. Ja nē,baidos,ka iznācis vien romāns nevis patiesa biogrāfija.

Izlasīju. Grāmata aizraujoša, žēl, ka autore par savas varones mūža otro pusi sniegusi vairs tikai informatīvu materiālu. no tā var noprast, ka Alīna bijusi īsts velna pulveris līdz pat galam. Vabūt vērts pie šī stāsta vēl atgriezties?

Tādi dzīves stāsti ir ārkārtīgi daudz. Kaut vai par Līviju Montgomerī, dzimušu Petrovič, kas Kalifornijā vada savas vecumdienas, bet savā laikā bija ASV viena no slavenākajām zirgu trenerēm. Labi, ka Šaiteres kundze atrod un publicē, jo tas atgādina, ka tā paaudze, kam dažuprāt derīguma termiņš beidzies, ir bijusi ļoti uzņēmīga. Pie kam, neskatoties uz traģisko likteni, ko sagādāja karš, nezaudēja dzīves prieku. Mūsdienu vārguļiem, ka čīkst, kad mamma vairs pupu nedod, to nesaprast.