Gada pārskatus laikus iesniedz salīdzinoši maz uzņēmumu

maijs, Dienai pavēstīja VID Galvenās nodokļu pārvaldes nodokļu grāmatvedības nodaļas vadītāja Inga Liščika. Bet no 200 lielajiem uzņēmumiem, kam gada pārskati bija jāiesniedz līdz 1.augustam, tos iesniedzis 191 uzņēmums. Savukārt Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Māris Gulbis Dienu informēja, ka patlaban UR savus gada pārskatus iesnieguši aptuveni 27 000 mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī 182 lielie uzņēmumi. M.Gulbis pastāstīja, ka atšķirībā no Valsts ieņēmumu dienesta UR gada pārskati nav jāiesniedz individuālajiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām, kuru gada ieņēmumi nepārsniedz 45 000 latu, tādēļ 1998.gada pārskati UR līdz 1.maijam bija jāiesniedz aptuveni 35 000 uzņēmumu. Līdz 1.augustam tas bija jāizdara 202 uzņēmumiem. Saskaņā ar likumu par uzņēmumu gada pārskatiem tie jāiesniedz VID un UR ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Tā kā pārskata gads lielākoties sakrīt ar kalendāro, lielākai daļai uzņēmumu gada pārskati bija jāiesniedz līdz 1.maijam. Savukārt lielajiem uzņēmumiem, kuru bilances kopsumma ir vairāk nekā miljons latu, neto apgrozījums vairāk nekā 2,4 miljoni latu, kā arī darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 250, pārskati jāiesniedz līdz 1.augustam. Tāpat arī koncernu mātesuzņēmumiem gada pārskati jāiesniedz septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām jeb - līdz 1.augustam. Kā pastāstīja I.Liščika, par gada pārskatu neiesniegšanu VID līdz augusta sākumam bija sodījis 474 uzņēmumus, soda naudās iekasējot vairāk nekā 44 000 latus. Savukārt UR par gada pārskatu neiesniegšanu ir tiesīgs sastādīt administratīvos protokolus par 10 līdz 250 latiem, klāstīja M.Gulbis, piebilstot, ka aizvadītajā gadā tikuši sastādīti aptuveni 1500 administratīvo protokolu. Ja uzņēmums gada pārskatu neiesniedz atkārtoti, tas var tikt izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Kā uzskata UR galvenais valsts notārs, daudz efektīvāk būtu iekasēt soda naudu par katru nokavēto darba dienu, bet gada pārskata neiesniegšanas gadījumā - izslēgt uzņēmumu no UR. Patlaban esot sākta attiecīgas koncepcijas izstrāde, lai to varētu realizēt. M.Gulbis prognozēja, ka jaunā sodu iekasēšanas sistēma varētu tikt ieviesta līdz nākamajai gada pārskatu iesniegšanas laikam. Tāpat situācija varētu uzlaboties, ja gada pārskati būtu jāiesniedz vienā vietā, jo patlaban vieni un tie paši dokumenti jāiesniedz gan UR, gan arī VID. Visoptimālākais variants būtu, ja gada pārskatus saņemtu UR, tālāk elektroniskā veidā nosūtītu VID, klāstīja M.Gulbis. Savukārt VID Nodokļu pārvaldes direktore Vaira Gromule savulaik Dienai pauda viedokli, ka, viņasprāt, labākais variants būtu, ja gada pārskatus iesniegtu VID, jo inspektori pie reizes pārbaudītu iesniegtos datus, ko diezin vai to varētu paveikt UR notāri. Diena jau rakstīja, ka VID sadarbībā ar UR izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir risināt šos jautājumus. Lielākā problēma, kas traucē vienotas informatīvās sistēmas ieviešanai, ir nepieciešamība grozīt virkni normatīvo aktu, ar likumu jāatzīst elektronisko dokumentu juridiskais spēks. Problēmas rada arī atšķirības VID un UR izmantotajos datos, savulaik izteicās VID Informātikas pārvaldes direktors Andris Anspoks.