Gastrītu neārstē diētas un režīms

Gastrīts - infekcijas slimība Un te pēkšņi 1983.gadā divi jauni Austrālijas (pat ne zinātnisko pētījumu līdervalstu) zinātnieki Maršals un Vorens pasaulei paziņo, ka ir atklājuši spirālveida baktēriju ar septiņām ūsām, kas, ieperinājusies cilvēka kuņģī, izraisa gastrītu (kuņģa gļotādas iekaisumu). Tas nozīmē - gastrīts ir infekcijas slimība. Protams, ka medicīnas pasaule par viņiem smējās. Lai pierādītu sava atklājuma patiesīgumu, viņi ar jaunatklāto helikobaktēriju sevi inficēja un ar gastrītu saslima. Tomēr tikai pēdējos gadus ārsti un zinātnieki vairs nešaubās par faktu, ka helikobaktērija tiešām izraisa gastrītu, kas vēlāk var komplicēties ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un diemžēl arī kuņģa vēzi, kas Latvijā ir otra lielākā onkoloģiskā saslimšana aiz plaušu vēža. «Tagad zinātnieki pat atklājuši, ka kuņģa vēža rašanās 66% gadījumu ir saistīta ar helikobaktēriju, tādēļ, ja mums izdotos visiem slimniekiem Latvijā likvidēt helikobaktērijas, kuņģa vēža saslimšana samazinātos trīs reizes,» uzskata Latvijas Medicīnas akadēmijas profesors, Gastroenterologu asociācijas prezidents Anatolijs Danilāns, kurš sevi arī piepulcina tiem zinātniekiem, kas sākumā krietni uzjautrinājušies par austrāļu sensacionālo atklājumu. «Kā nekā pirms tam divas disertācijas biju aizstāvējis šajā jomā...» Latvijā varētu būt inficēti 70% cilvēku Ilgu laiku zinātniekiem nebija īstas skaidrības, cik izplatīta ir helikobaktērija, bija tikai liecības, ka infekcija izplatījusies gadsimta sākumā un Pirmā pasaules kara laikā kļuvusi par pandēmiju, aptverot vai visu pasauli. Tagad zinātnieki nākuši pie atziņas, ka ekonomiski attīstītajās valstīs šī infekcija samazinās, un tur galvenokārt slimo vecāka gadagājuma cilvēki, kas inficējušies pēc kara, kad bija sliktāki dzīves apstākļi. Inficējas jau bērnībā Vairums cilvēku ar helikobaktēriju inficējas bērnībā un pusaudžu gados galvenokārt fekāli orālā ceļā. Baktērija izdalās ar fekālijām, un, piemēram, bērnam pēc tualetes nenomazgājot rokas, baktērija tiek «nosēdināta» kaut vai uz durvju roktura, kur to «uzlasa» nākamais bērns, un, ja viņš pirms ēšanas rociņas nenomazgā, baktērija nonāk viņa kuņģī. To dēvē par sociālu slimību, ar ko pasaulē galvenokārt slimo nabadzīgāko slāņu cilvēki, kam sliktāki, saspiestāki sadzīves apstākļi. Kā uzskata profesors Danilāns, šobrīd ir naivi cerēt, ka Latvijā baktēriju varētu izskaust mediķi, lai tas izdotos, nepieciešams augstāks sabiedrības dzīves līmenis. Ar šo hronisko slimību biežāk slimo jauni cilvēki un vairāk vīrieši. Gastrīts sāpes nerada Nonākusi organismā, helikobaktērija nav nevainīga vērotāja. Pamazām tā izraisa hronisku gastrītu - kuņģa gļotādas iekaisumu, kas pats par sevi cilvēkam nav bīstams, taču aptuveni 10% slimnieku no tā var attīstīties kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, krietni retāk, toties ļaunāk - arī vēzis. Aplami izrādās agrākie pieņēmumi, ka gastrīta cēlonis ir nepareizs, sauss uzturs, neregulāra ēšana, smēķēšana tukšā dūšā, kreņķi un stress. «Protams, ja helikobaktērija kuņģī ir, šie var būt slimības attīstību veicinoši faktori. Taču ir naivi cerēt - ja pareizi ēdīs, tad nesaslims. Tāpat man smaidu izraisa tas, ka vēl atrodas ārsti, kas hronisku gastrītu slimniekam cenšas izārstēt ar diētu un regulārām ēdienreizēm, tas nav iespējams,» skaidro profesors Danilāns. Otrs pārsteidzošākais atklājums, ko mūsdienu zinātne ir pierādījusi, - gastrīts cilvēkam sāpes vai citas nepatīkamas izjūtas nemaz nerada. Daudzi cilvēki mūžu nodzīvo, pat nenojaušot par šo savu kuņģa vainu. Sliktāk, ja attīstās kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnu čūlas, kas atšķirībā no gastrīta liek sevi nepatīkami manīt. Kā baktērijas diagnosticē un ārstē Latvijā helikobaktērijas iespējams diagnosticēt, tikai izdarot kuņģa gastroskopiju (tautā dēvēto kobras rīšanu) un paņemot audu gabaliņus analīzei. Rietumvalstīs diagnostikā izmanto daudz patīkamākas metodes - pēc asinsanalīzēm nosaka, vai asins serumā ir specifiskas antivielas. Vēl vienkāršāka un modernāka metode ir elpas tests, pirms tam izdzerot glāzi sulas ar radioaktīvu urīnvielu (veselībai praktiski nekaitīgā devā), kura elpojot izdalās kā ogļskābā gāze, ja kuņģī ir helikobaktērijas. Pagaidām Latvijas medicīna nevar atļauties iegādāties šīm diagnostikas metodēm nepieciešamos dārgos reaktīvus. Arī gastroskopiskā izmeklēšana slimniekam izmaksā vidēji Ls 7. Helikobaktērijas ārsta kontrolē ir iespējams izārstēt, 7-10 dienas ambulatori lietojot medikamentus. Šajā laikā iespējamas pārejošas sūdzības, lielākoties slikta dūša. Helikobaktērijas no kuņģa izskaužot, mitējas arī hroniskais gastrīts. Ja process nav aizgājis ļoti tālu, iekaisusī gļotāda atjaunojas un atveseļojas. Arī čūlas sadzīst un vairs neatjaunojas. Taču zāles ir dārgas - efektīvu medikamentu kurss maksā ap Ls 40, lētākām zālēm arī mazāka garantija baktēriju likvidēt. Vai visiem jāmeklē baktērijas un jārij kobras? Tas ir aktuāls jautājums, ja jau vairums Latvijas iedzīvotāju varētu būt inficējušies. Gastroenterologi uzskata, ka izmeklēšana un helikobaktēriju ārstēšana noteikti jāiesaka slimniekiem, kam ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kā arī cilvēkiem, kuru radinieki ir saslimuši ar kuņģa vēzi, jo iespējama ģenētiska ievirze, ko baktērijas var vēl vairāk provocēt. Bet ne katram cilvēkam, kam kuņģī sēž baktērija, tā obligāti būtu iznīdējama. Ārstēšana būtu apsverama, ja gastrīts radījis lielas izmaiņas kuņģa gļotādā, taču to var noteikt tikai gastroendoskopiski. Rīgas 7.klīniskās slimnīcas Gaiļezers gastroenteroloģijas nodaļas vadītājs Valdis Kantāns ieteic, ka cilvēki, kam sūdzību nav, var nepārbaudīties. Kam nemierīgs prāts - lai konsultējas ar ārstu (gastroenterologu, ģimenes ārstu, terapeitu) un apsver diagnostikas un ārstēšanās nepieciešamību. Vai bērnus ārstēt tūlīt? Tā kā inficēšanās ar helikobaktērijām lielākoties notiek bērnībā, vecāki var uztraukties, vai labāk nepārbaudīt bērnus, un, atrodot baktēriju, to neizārstēt tūlīt, kamēr nav attīstījies hronisks gastrīts? Arī uz šo jautājumu zinātne viennozīmīgu atbildi vēl radusi nav, tomēr biežāk iesaka - ja bērnam sūdzību nav, arī pārbaude nav īpaši nepieciešama. Jo pat baktēriju atklājot un izārstējot, bērni 18% gadījumu ar to inficējas atkārtoti, pieaugušiem cilvēkiem atkārtotas inficēšanās risks ir tikai 1% gadījumu, jo viņiem izstrādājas aizsardzība pret to. Vērtīgākais, ko vecāki bērnu labā var darīt, ir ieaudzināt pirms ēšanas nomazgāt rokas. Čūlas slimnieki bez čūlas Tomēr vidēji 40% cilvēku vairāk vai mazāk regulāri cieš no dažāda rakstura sāpēm, žņaugšanas un dedzināšanas sajūtas pakrūtē un citādām nepatīkamām ar gremošanas traktu saistītām sajūtām. Ja tas nav gastrīts un nav arī čūla vai, pasarg Dievs, vēzis, - kas tad sāp? Otra ļoti bieži sastopama kuņģa vaina ir funkcionālā dispepsija jeb gremošanas orgānu darbības traucējumi, kam nav nekādas saistības ar gastrītu un slavenajām baktērijām, bet gan ar nervu sistēmu. Visbiežāk tā piemīt jūtīgiem cilvēkiem, vairāk sievietēm, kam kuņģa zarnu trakts dzīvāk reaģē uz dažādiem pārdzīvojumiem un apkārtējās dzīves norisēm. Cilvēkam var būt ideāla kuņģa gļotāda, taču pašsajūta sliktāka par sliktu. Dažkārt funkcionālā dispepsija norit līdzīgi čūlas saslimšanai, kad jūtamas sāpes naktī un tukšā dūšā, kas mazinās pēc ēšanas, sāpes sa-asinās pavasaros, rudeņos, pēc uztraukšanās. Stāvokli atvieglo dzeramā soda vai citi skābi neitralizējoši līdzekļi. Tos mēdz dēvēt par čūlas slimniekiem bez čūlas. Funkcionālā dispepsija, kas saistīta ar motorikas traucējumiem, rada spiediena sajūtu pakrūtē, pat mazliet ieēdis, cilvēks jūtas vezumu notiesājis. Atviļņa veida dispepsija rada mutē rūgtu garšu, nepatīkamas atraugas, svilināšanas sajūtu aiz krūšu kaula. Simptomi var būt daudz un dažādi, tomēr tā nav ļauna, taču nepatīkama hroniska slimība, kas parasti cilvēkiem parādās jau jaunībā un sūdzības var būt ilgus gadus. Pareizu ārstēšanu noteiks tikai ārsts Diagnosticēt funkcionālo dispepsiju var tikai ārsts pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas, kuņģī un zarnās neatrodot citas slimības. Kā uzsver dr. Kantāns, visvairāk ļaunuma rodas no pašrocīgas simptomu studēšanas kaimiņu lokā un ārstēšanas taktikas izstrādāšanas, balstoties uz radinieku pieredzi. Īpaši nopietni pret sāpēm vēderā vai pakrūtē cilvēkam vajadzētu attiekties un noteikti doties uz konsultāciju pie ārsta, ja gadiem nekādas gremošanas orgānu vainas nav justas un pēkšņi rodas. Tas nenozīmē, ka noteikti ir vēzis, bet par to der pārliecināties, jo gan ļaundabīgā audzēja, gan dispepijas simptomi ir līdzīgi. Svarīgi ir nenokavēt brīdi, kad šie simptomi tikko sāk izpausties. Ir dažādas zāles un dabas līdzekļi gremošanas orgānu darbības regulēšanai, arī nervu sistēmas stiprināšanai, taču katrā konkrētā gadījumā tos var ieteikt tikai ārsts, jo gremošanas trakts ir cimperlīgs: zāles, kas vienā gadījumā lieliski līdz, citā kaitē. Funkcionālās dispepsijas gadījumā svarīgi ir izprast savu slimību un iemācīties ar to sadzīvot. Īpašu diētu nevajag Jaunākie zinātnes atzinumi gastroenteroloģijā ir diezgan pretēji līdzšinējām nostādnēm, un pie tiem vēl jāpierod ne tikai slimniekiem, bet arī ārstiem. Grūti pieņemt atzinumu, ka diētām un pareizai ēšanai nav pārāk liela loma gremošanas sistēmas slimību profilaksē un arī ārstēšanā. Daudz lielāka nozīme pareizam uzturam ir sirds un asinsvadu slimību novēršanā, paaugstināta spiediena, liekā svara, cukura diabēta gadījumā. Kā apgalvo profesors Danilāns, cilvēkiem, kas sirgst ar gremošanas orgānu kaitēm, lielākoties nekāda speciāla ēšana nav nepieciešama, jāēd tas pats, kas ikvienam veselam cilvēkam - daudzpusīgs, svaigs, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs.