ĢIMENES BUDŽETS

Tikko Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par 2006.gadu liecina, ka pārtikas pozīcija izdevumu struktūrā ar gadiem samazinās. Tā ir pozitīva tendence un liecina par labklājības celšanos. Tiesa, ekonomisti uzsver, ka turpmāk jārēķinās ar nemitīgo cenu un tarifu kāpumu, kas labvēlīgās prognozes par Latvijas labklājību var aizmest tālākā nākotnē. Kā jau ziņots, mājokļa uzturēšana šogad varētu sadārdzināties vēl aptuveni par ceturtdaļu, transports - aptuveni par 15%, tādējādi saimniecību tēriņu sadaļa, kas atkarīga no fiksētiem tarifiem, turpinās pieaugt. "No patērētāja maz kas ir atkarīgs, jo pamata tarifi ir fiksēti, arī atteikties no pārtikas viņš nevar," skaidro Latvijas krājbankas ekonomiste Olga Ertuganova. Diena Latvijas iedzīvotāju izdevumu salīdzinājumam izmantoja kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju, kā arī Eiropas turīgākās valstis. Kā secina ekonomisti, Latvijas izdevumu struktūra liecina, ka Latvijas dzīves līmenis atpaliek pat no Igaunijas - aptuveni par pieciem gadiem. Eksperti gan arī norāda, ka Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati joprojām esot visumā nepilnīgi, jo tajos neparādās mājsaimniecību nelegāli gūtie ienākumi, tātad arī šo ienākumu tērēšanas sadaļas. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir 16-17% robežās. Igaunijā mazāk Augsts izdevumu īpatsvars pārtikai, ja tas veido 40-50% mājsaimniecības tēriņu, tiek uzskatīts par zemu dzīves līmeņa spoguli. Latvijā tas bija deviņdesmito gadu vidū, bet, piemēram, 2006.?gadā pārtikas īpatsvars izdevumu grozā bija vairs tikai 31,5%. Tiesa, Eiropas valstīs ar augstu dzīves līmeni pārtika veido vidēji desmitdaļu saimniecību tēriņu. Ekonomists Uldis Osis lēš, ka šo līmeni Latvija sasniegs 15 līdz 20 gados, ja iekšzemes kopprodukta pieaugums pieturēsies 7% robežās. Hansabanka ekonomists Pēteris Strautiņš cer arī uz pārtikas cenu pieauguma rimšanos. "Latvijā sagaidāma konkurences intensificēšanās, arī iespējamā pasaules pārtikas cenu tendences maiņa novedīs pie pārtikas cenu pieauguma samazināšanās, un varbūt pat atsevišķu produktu cenu krituma," vērtē Hansabankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Igaunijā 2006.gadā pārtika veidoja tikai ceturtdaļu kopējo saimniecību izdevumu, CSP to skaidro ar salīdzinoši labāku situāciju Igaunijā jau pirms desmit gadiem, kad pārtikas iegāde Igaunijas mājsaimniecību budžeta izdevumu sadaļā veidoja 41,2%, bet Latvijā 52%. Mazāk tērē atpūtai Rietumeiropas valstīs mājsaimniecības proporcionāli vairāk naudas no sava budžete tērē komunālajiem pakalpojumiem, transportam, atpūtai un kultūrai, bet izdevumi pārtikai ir tikai ceturtā izdevumu pozīcija. Piemēram, Zviedrijā izdevumi mājoklim un par komunālajiem pakalpojumiem veido pat vairāk nekā trešdaļu mājsaimniecību kopējo tēriņu, Latvijā - ap 18%. Uz augstāku dzīves līmeni norāda lielāks tēriņu īpatsvars atpūtai un kultūrai. Eiropas valstīs šis rādītājs ir vidēji 12,7%, Latvijā atpūtai tērēts divtik mazāk - vien 6,8%. "Gribētos, lai izdevumu īpatsvars pirmās nepieciešamības lietām - pārtikai, mājoklim un transportam - Latvijā būtu zemāks un lai cilvēki varētu vairāk tērēt atpūtai un kultūrai, ēšanai restorānos," saka P.Strautiņš un piebilst, ka nešaubās - attīstoties Latvijas ekonomikai, tas arī notiks. Līdzīga situācija ir ar tēriņiem apģērbiem un apaviem, tiesa, šī izdevumu sadaļa Latvijas mājsaimniecībām atbilst Eiropas valstīm ar augstāku dzīves līmeni - Latvijā tie ir 5,9%, Eiropas valstīs - vidēji 6,2% saimniecību kopējo izdevumu. Latvijas iedzīvotāji arī nesamērīgi vairāk nekā rietumos ir spiesti tērēt zālēm un medicīniskajai aprūpei. "Bieži zems veselības sadaļas īpatsvars ģimenes budžetā nozīmē nevis to, ka tajā reti slimo, bet gan ka līdzekļu trūkuma dēļ ir spiesti taupīt uz veselības rēķina, par to mazāk rūpējoties," rezumē U.Osis. Latvijā (dienā tērē vidēji Ls 5) Apģērbi un apavi 5,9% Veselība 6,3% Mājoklis 18,4% Pārtika 31,5% Zviedrijā (dienā tērē vidēji Ls 45) Atpūta un kultūra 10,9% Apģērbi un apavi 7,3% Veselība 3% Mājoklis 34,6% Pārtika 11,9% Mājsaimniecību 2006.gada tēriņu struktūras salīdzinājums Jo zemāks pārtikas un veselības izdevumu īpatsvars, jo augstāks dzīves līmenis. Jo augstāks īpatsvars izdevumiem par apģērbiem, apaviem un atpūtu, jo augstāks dzīves līmenis. Latvijas mājsaimniecību tēriņu struktūrā, salīdzinot ar attīstītu Rietumeiropas valstu rādītājiem, ir vidēji: divarpus reižu lielāks pārtikas un veselības un divreiz - sakaru tēriņu īpatsvars divarpus reižu mazāks izglītības un par trešdaļu mazāks restorānos un kafejnīcās iztērētā īpatsvars Avots: Attiecīgo valstu CSP izdevumi Vidēji Latvijā no visiem izdevumiem pārtikai 50,9% 2001 36,4% 2006 31,5% 2006 Latgalē 37,6% Pensionāri ģimenēs vidēji 42,6% Rīgas reģionā 23,9% Kam tērē naudu Galvenie izdevumi* latos uz vienu iedzīvotāju 2006.gadā vienā mēnesī Kredītu atmaksa 193,11 Pārtika un dzērieni 43,69 Transports 20,27 Mājoklis 19,00 Apģērbi un apavi 12,02 Atpūta un kultūra 11,56 Sakari 9,52 Restorāni, kafejnīcas 9,17 Veselība 5,74 Alkohols, tabaka 5,04 Izglītība 2,18 Izdevumi uz vienu iedzīvotāju dienā, Ls Lielbritānija 59,94 Zviedrija 44,09 Igaunija 5,35 Latvija 5,10 Lietuva 4,26 Avots: CSP, Finanšu un kapitāla tirgus komisija