Glaukoma nav izārstējama, bet ir apstādināma

Kataraktas slimniekiem redze samazinās pakāpeniski, un tie parasti griežas pie ārsta savlaicīgi, taču glaukomas slimniekiem centrālā redze (redzes lauks, skatoties taisni uz priekšu vai lasot) var nesamazināties ilgu laiku un, ja slimība skārusi tikai vienu aci, cilvēks var nemanīt arī redzes pavājināšanos un nejust diskomfortu. Patoloģiju var atklāt tikai okulists, veicot acs dibena kompleksu izmeklēšanu. Viltīgā slimība Glaukomu izraisa neatgriezeniskas izmaiņas redzes nervā, kas parasti rodas paaugstināta (tradicionālajā mērīšanas sistēmā: virs 25 mmHg) acs spiediena dēļ, ko pats slimnieks var arī nejust. Savukārt spiediena celšanās iemesls ir acs iekšējā šķidruma veidošanās un atteces disbalanss. Nerva bojājums vispirms rada redzes lauka izmaiņas, tikai pēc tam - redzes asuma pavājināšanos. Šīs novirzes var tikt novērotas gan vienā, gan abās acīs. Jo vēlākā stadijā slimība tiek atklāta, jo lielāks redzes nerva bojājums, jo mazākas cerības, ka glaukomas gaita tiks apturēta. Glaukomas mehānisms tomēr nav līdz galam izpētīts. Nav īstas skaidrības, kāpēc nereti arī tad, ja acs spiediens ir zems vai normāls, viedojas glaukomai raksturīgās izmaiņas gan redzes nervā, gan redzes laukā. Savukārt sastopami cilvēki, kam gadiem ilgi ir paaugstināts acu spiediens, bet izmaiņas acīs nav konstatētas, stāsta 7.klīniskās slimnīcas Gaiļezers acu ārste Lāsma Volksone. Glaukomai ir vairākas formas. 90% slimnieku ir tā sauktā hroniskā atvērtā acs priekšējās kameras kakta glaukoma, kas progresē lēni un nemanāmi. Tās pazīmes ir samērā neizteiktas: * neliels diskomforts, svešķermeņa sajūta, * pelēks tīkliņš acs priekšā, * pavājināta redze tumsā, * sānu redzes ierobežošanās. Šai glaukomas formai bieži vien nav izteiktu simptomu. Par akūtu jeb slēgtu acs priekšējās kameras kakta glaukomu, kas sastopama ievērojami retāk, liecina glaukomas lēkme, ko var provocēt stresa situācijas, ilgstošs darbs ar noliektu galvu, atrašanās tumšās telpās, dažu medikamentu (galvenokārt - atropīna) lietošana. Akūtas glaukomas lēkmes simptomi: * strauja acs iekšējā spiediena celšanās, * acs apsārtums, * paplašināta acs zīlīte, * sāpes acīs un galvā, deniņu rajonā, * redzes traucējumi: miglošanās, ap gaismas avotu redzami varavīksnes loki, * slikta dūša, vemšana. Akūtai glaukomai var būt arī neizteiktas pazīmes, piemēram, periodiska miglošanās, sāpes uzacu rajonā. «Vecāki cilvēki izmaiņas redzes sistēmā uzskata par dabisku novecošanas pazīmi. Viņiem liekas, ka tas pāries, vai arī - viena acs ir slima, bet otra vēl laba - viņu mūžam pietiks,» saka L.Volksone. Taču daktere brīdina: «Nevajag vienu aci tīšām norakstīt. Nekad nevar zināt, cik ilgi būs jādzīvo un kādas problēmas vēl var gadīties.» Ne tik bieži ir sastopama sekundārā glaukoma, kuras cēlonis - citas acu slimības: iekaisumi, tīklenes traumas, kā arī iedzimtā glaukoma, ko var konstatēt jau dzemdību namā. Šīs pataloģijas gadījumā bērnam ir iedzimtas izmaiņas acs šķidruma atteces sistēmā. Glaukomu no ārpuses var redzēt tikai tās pēdējās stadijās, kad acij ir izteikti paplašināti asinsvadi, radzenes bojājumi: tā ir duļķaina kā nosvīdis stikls. Ja slimība ir progresējusi tik tālu, ka iestājies pilnīgs aklums, nav garantijas, ka nesāksies sāpīgā glaukomas stadija, kad acs ir pavisam jāņem ārā. Saslimst pusmūža cilvēki Tradicionāli glaukoma parādās līdz ar organisma novecošanos. Visā pasaulē 40 gadus sasniegušo cilvēku vidū saslimstība ir 1,5-3%, bet pēc 60 gadiem tā pieaug vēl vairāk. Risku saslimt ar glaukomu rada: * iedzimtība - šī slimība diagnosticēta asinsradiniekiem, * vecums - virs 40 gadiem, * augstas pakāpes tuvredzība, * cukura diabēts, * hipertonija. Kontaktlēcas, kompjūters, tāpat kā lasīšana un televizora skatīšanās, tiešā veidā glaukomu neveicina. Šīs slimības diagnozi var uzstādīt tikai acu ārsts, nevis pārbaudot redzi, bet veicot acs dibena izmeklēšanu. Glaukomas profilakse: * sasniedzot 40 gadu vecumu, acu ārstu apmeklēt reizi divos gados: mērīt acs spiedienu un izmeklēt acs dibenu, * sasniedzot 60 gadu vecumu vai, ja ar glaukomu slimo asinsradinieki, pie acu ārsta griezties reizi gadā. Pilieni, lāzers, ķirurģiska operācija Glaukomas ārstēšanai ir trīs metodes, paskaidro L.Volksone. Diemžēl ne ar vienu no tām nevar uzlabot redzes funkcijas, bet tikai novērst slimības tālāku progresēšanu. Pirmā metode. Okulists izraksta acu pilienus, kas samazina šķidruma atteci: timololu un pilokarpīnu. Tie jālieto regulāri: timolols - divas reizes dienā, bet pilokarpīns - 3 līdz 4 reizes dienā. Pilieni glaukomas slimniekiem ir bez maksas. Ja glaukoma ir laikus atklāta, ar medikamentiem iespējams normalizēt paaugstināto spiedienu un saglabāt acs funkcijas. Otrā metode. Ja spiedienu nevar normalizēt ar pilieniem, lieto lāzerterapiju, ar kuru savelk acs kameras audus un uzlabo acs šķidruma atteci. Ir situācijas, kad nepieciešams izmantot trešo metodi - ķirurģisku iejaukšanos. Izveidojot acs šķidruma atteces papildu ceļus, var samazināt acs spiedienu, saglabāt acs funkcijas un nereti pat paplašināt redzes lauku, tomēr ielaistās stadijās jārēķinās, ka redze pēc operācijas var kļūt pat sliktāka. Redzes nerva deformēšanās process var būt tik dziļš, ka tas inerces pēc var turpināties un pēc operācijas var tikai cerēt, ka acs funkcijas saglabāsies tādā līmenī, kā pirms tās. Glaukomas pēdējā stadijā operāciju parasti piedāvā tādēļ, lai acs nebūtu jāizņem pavisam. Glaukomas operācija noris mikroskopa kontrolē lokālas anestēzijas režīmā, paskaidro Gaiļezera acu ķirurģe Skaidrīte Purviņa. Tā ir 0,5-1 stundu ilga un parasti norit bez komplikācijām. Slimniekam pēcoperācijas periodā stacionārā ir jāpavada aptuveni nedēļa, šajā laikā jācenšas izvairīties no vēdera aizcietējumiem, straujām kustībām un kritieniem.