Gramatika un dzimumu diskriminācija angļu un latviešu valodā

Būdama angļu valodas speciāliste un augstas kultūras cilvēks, S.Kārkliņa ieteikumus latviešu valodas praksei neizteica, bet korekti pāradresēja jautājumus latviešu filologiem. Viens no šādiem jautājumiem - par cilvēka dzimuma diskrimināciju valodā. Kā pastāstīja S.Kārkliņa, angļu valodā notiekot lielas debates, kā pārvarēt angļu valodas nepilnības un personu dzimuma diskrimināciju gadījumos, kad uz sievieti tiek attiecināti tādi amatu vai posteņu nosaukumi kā chairman, businessman (jo man ir «vīrietis»). Lai novērstu «diskrimināciju», izteikti priekšlikumi sievietēm lietot attiecīgi vārdus chairwoman, businesswoman vai chairperson u.tml. vai, norādot dzimumu, izlīdzēties ar palīglīdzekļiem, piemēram, piederības vietniekvārdu his un her. Līdzīgas debates notiek arī latviešu valodā, tikai - pretējā virzienā: par «diskrimināciju» tiek uzskatīts tas, ka vārdi (amatu, profesiju nosaukumi, uzvārdi) rāda dzimtes (respektīvi, cilvēku dzimuma) atšķirības un tādējādi nošķir sievietes no vīriešiem. Ir virkne uzvārdu, kuru īpašnieces vēlas un dažkārt īpaši uzstājīgi pieprasa sev paturēt vīriešu dzimtes formu tādos uzvārdos kā: Beiris, Birznieks, Bless, Jaunaus, Resnais, Sīlis, Zobens, «krievu» laikos - vēl arī Baltais, Lācis, Lus (no Lūse). Protams, valodas izjūta veidojas vidē, kurā cilvēks aug, izglītojas, ar kādām problēmām un cilvēkiem ir ciešāka saskare. Tāpēc arī saprotams, kāpēc cilvēkos veidojas attiecīgs viedoklis un pārliecība. Šķiet, sava loma te ir arī robiem skolu izglītības sistēmā un mācību grāmatu raibumā, kas apgrūtina valodas pamatu apgūšanu. Latviešu sievietes savos spriedumos iet vēl tālāk par anglietēm un prasību ievērot gramatikas likumības nosauc pat par «cilvēktiesību pārkāpumiem», acīmredzot nepamanot vai tīši ignorējot to, ka dzimtes formu atšķirības ir pašā latviešu tautas valodā, nevis valodnieku prātos (salīdzināsim: skolotājs-skolotāja, dispečers-dispečere, prezidents-prezidente, ministrs-ministre, pulkvedis-pulkvede, atašejs-atašeja, tulks-tulce, bārmenis-bārmene, aukle-auklis, tāpat kā Ints-Inta, Māris-Māra, Sandris-Sandra un Bērziņš-Bērziņa, Mūrnieks-Mūrniece, Ziemelis-Ziemele, arī Labsvīrs-Labsvīra). Salīdzinot dzimuma «diskriminācijas» pretējās izpausmes angļu un latviešu valodā, viegli secināt, ka šādai «diskriminācijai» vai «cilvēktiesību pārkāpumu» izpratnei nav nekāda objektīva pamata. Atbilde rodama valodu atšķirīgajā gramatikā, kuru apgūt modernajā valodu mācību metodikā diemžēl neesot paredzēts. Varbūt tieši tāpēc cilvēki tik viegli pakļaujas tādam kā mazvērtības kompleksam un skaidro valodas faktus, balstoties uz savām emocijām? Iespējams, valodu savdabības neizpratni varētu mazināt, mācoties un mācot latviešu valodu sastatījumā ar citām valodām, īpaši ar angļu valodu un pievēršot uzmanību gan līdzīgajam, gan atšķirīgajam. Dažādo valodas gramatiku un arī pareizrakstības savdabību ir svarīgi izprast vēl tādēļ, lai apzinātos, kādu ļaunumu, radot haosu, var nodarīt mēģinājumi citvalodu rakstību burtiski pārcelt latviešu valodā (kā to «izaicinoši» sākusi izdevniecība Atēna un daži citi rakstības reformatori pretēji speciālistu izstrādātām normām). P.S. (Ieteikums kolēģiem Atēnas gaumē.) Varbūt arī valodniekiem ir pēdējais laiks kļūt «izaicinājumā» moderniem un turpmāk ķerties pie elektropārvades līniju izbūves noteikumu vai gaisa satiksmes noteikumu izstrādes? Varētu, piemēram, ierosināt elektrolīnijas bez izolatoriem un lidmašīnas bez spārniem, jo tā būtu lētāk un ietaupītos materiāls?