Grāmatnieka Jāņa Rozes piemiņai

1903.gadā celtā nama pirmajā stāvā vienmēr ir atradusies grāmatnīca. Izdevējs Jānis Roze, kas savas grāmatnieka gaitas bija aizsācis jau Vecpiebalgā pie izdevēja un grāmattirgotāja Jāņa Ozola, daļu nama iegādājās 1919.gadā un iekārtoja tajā savu izdevniecību un grāmatnīcu. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados J.Roze izdod vairāk nekā 850 grāmatu - daiļliteratūru, mācību grāmatas, kalendārus u.c. un kļūst par vienu no ievērojamākajiem mūsu grāmatniekiem. Baigajā gadā J.Roze tiek izsūtīts uz Sibīriju, kur arī mirst, grāmatnīca - nacionalizēta un sava īpašnieka vārdu atgūst tikai 1988.gadā. Uzņēmumu J.Rozes grāmatnīca vada J.Rozes mazdēls Ainārs Roze un Ināra Beļinkaja. Būtisks izdevēja jubilejas gadā ir fakts, ka tiek turpināta viņa aizsāktā tradīcija - izdot vērtīgas un poligrāfiski kvalitatīvas grāmatas. Ināra Beļinkaja uzsver, ka doma par piemiņas istabas ierīkošanu bijusi jau sen, vēl pat pirms grāmatnīcai tika atgūts J.Rozes vārds. To rosinājis arī blakusmājā iekārtotais K.Barona dzīvoklis. Visgrūtāk ir bijis sameklēt piemiņas lietas. Piemiņas istabu rotās bērza mēbeļu komplekts. Unikāls eksponāts ir mazs groziņš, ko J.Roze nopinis ganu gaitās un kas izbraukājis arī tālos Sibīrijas ceļus. Lielāko ekspozīcijas daļu aizņem J.Rozes izdotās grāmatas - A.Deglava, A.Austriņa, J.Akuratera darbi, J.Poruka un K.Skalbes Kopoti raksti. Būtiska ir šo izdevumu ne vien literārā, bet arī poligrāfiskā vērtība. To mākslinieciskais noformējums, iesējums ir poligrāfijas mākslas paraugs. Mūsdienu izdevēji zaudē kaut vai salīdzinoši - J.Poruka Raksti 20 sējumos nāca klajā divu gadu laikā. Būs daudz kultūrvēsturisku fotogrāfiju, jo ap J.Rozi pulcējās tā laika inteliģence un viņš pats bija arī mākslas mecenāts.