Graņonka

Tā pati dižā krievu tēlniece, kas visā pasaulē slavena ar Strādnieka un kolhoznieces pieminekli, kurš savukārt apziņā saistās ar uzrakstu Mosfiļm. Glāzes rašanās laiks nekur nav precīzi datēts. Kādā ārzemju preses apskatā par 20.gadsimta dizainu atradu norādi - 20.gadi. Mani ieinteresēja šī informācija, jo Muhina pārsvarā pazīstama tikai kā tēlniece monumentāliste. Jutu pret viņu zināmas simpātijas, jo, pateicoties viņai, tika saglabāts Brīvības piemineklis Rīgā. Pētot viņas monogrāfijas, bibliotēkās pieejamos materiālus, redzu, ka liela daļa autoru galvenokārt raksta par viņu tikai kā par tēlnieci, kas veidojusi strādniekus, kolhoznieces, lidotājus, Maksimu Gorkiju utt. Tomēr Suzdaļeva monogrāfijās lasu, ka viņa nodarbojusies arī ar dizainu. Un diženajai padomju tēlniecei, kas nāk no ļoti slavenas krievu lieltirgotāju ģimenes, ir bijusi aizraušanās ar modi, rotām un stiklu. Autors uzsver, ka 20.gadu sākumā tēlniecība nevarēja būt regulārs ienākumu avots, un tādēļ viņa sākusi nodarboties ar modi. Kopā ar Aleksandru Eksteri viņas (līdzīgi kā Koko Šanele) sāka ar jostu un cepuru izgatavošanu. Vēlāk viņas biznesam piesaistīja tai laikā slavenu šuvēju Nadeždu Lamanovu, kas strādāja labākajos Maskavas teātros. Šī trijotne noteica modi Krievijā 20.gadu sākumā, piedalījās Parīzē Pasaules modes izstādē. Muhina vēlāk taisīja kostīmus arī teātra izrādēm. Muhina studēja Parīzē un bija pazīstama ar 20. gadu lielākajiem māksliniekiem konstruktīvistiem - Tatļinu, Esteri, Rodčenko u.c. Vēlāk, protams, viņa nostājās uz pareizā - reālisma ceļa, bet draudzība ar šiem māksliniekiem lika viņai radīt daudzas skices, kas sākās no tīrām ģeometriskām, stingri konstruktīvām formām, pārejot uz dabas formu stilizācijām. Muhina sapņoja par skulptūrām no stikla. Bet, pirms tika līdz skulptūrām, tas vēlāk - četrdesmitajos - tiešām arī notika, viņa radīja arī slaveno graņonku. Suzdaļevs glāžu zīmējumus datē ar 30.gadu sākumu un vidu. Reti kurš zina par Muhinas stikla skulptūrām, bet graņonku, šo padomju laika masu dizaina šedevru, ir lietojis katrs kaut vai skolas ēdnīcā. Gludā stikla apmalīte padarīja glāzi ļoti stipru. Šīs glāzes reti sasitās, neplīsa no karstuma, un to mūžs bija ļoti ilgs. Ja jums vēl tagad mājās ir šīs glāzes, nesteidzieties tās nomainīt pret kaut ko dizainā jaunāku. Jūsu īpašumā ir unikāla lieta, padomju dižākās tēlnieces radīts dizaina meistardarbs. Kas attiecas uz Muhinu, tad, izlasot Suzdaļeva atmiņas, rodas iespaids, ka viņa tiešām bijusi talantīga, ar neparastām darba spējām un asu prātu. Un viņai ļoti esot patikušas kažokādas... Rakstā izmantoti materiāli no Harper's Bazaar un P.K. Suzdaļeva monogrāfija Vera Muhina