Grib atdzīvināt slaveno Baldones kūrvietu

Baldones kūrorts ir viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām. Tomēr kopš 1993.gada šī ir «mirusi vieta» - pēc neveiksmīgās privatizācijas izdemolēta un tukša stāv sanatorija, pamests vērtīgajām dūņām bagātais Pladu purvs. Pēc privatizācijas maz kas palicis pāri «Pēdējos gados sociāli psiholoģiskais klimats Baldonē ir stipri mainījies. Ja agrāk sanatorijā bija nodarbināti vairāki simti pilsētas iedzīvotāju, tagad lielākie nodokļu maksātāji ir skolotāji un domes darbinieki,» stāsta fonda prezidents R.Šķeltiņš. Vēl nesenā pagātnē Baldone bija ļoti populāra kūrvieta ar 600 vietām, kur ik gadu ārstējās ap 8,5 tūkstoši cilvēku no visas PSRS. Dziednīcā veselību atguva slimnieki ar kaulu locītavu, mugurkaula un ginekoloģiskajām saslimšanām. Atpūtniekus apkalpoja ap 300 Baldones iedzīvotāju, vēl 300 strādāja tirdzniecībā un pakalpojumu nozarē. Pēc PSRS sabrukuma dziednīca panīka, pēc tam sanatoriju privatizēja un kopš tā brīža kūrvieta faktiski beigusi pastāvēt. «Privatizācija bija viena liela mistika, pēc kuras maz kas palicis pāri. Ja būs bankrota procedūra, paies gadi, līdz kaut kas sāks kustēties. Kā bijušais darbinieks nevarēju noskatīties uz šo postu, tāpēc ar domubiedriem nolēmām, ka kaut kas jādara, lai Baldone atdzimtu,» saka R.Šķeltiņš. Ieceri atbalstījusi arī Baldones pašvaldība, kas fondam uz pieciem gadiem iznomājusi 500 kvadrātmetrus no 14 hektāru lielā Pladu purva dūņu ieguvei. «Dodot veselību Latvijas iedzīvotājiem, gribam atdot veselību un dzīvību arī pašai Baldonei un atkal celt godā mūsu valsts bagātības,» fonda darbības mērķi rezumē fonda viceprezidents R.Ķikuts. Plāno mazu dziednīcu 20-30 vietām Kā pastāstīja fonda direktors A.Surkovs, patlaban notiek pārrunas ar investoriem Krievijā un citās valstīs par līdzekļiem, lai Baldonē izveidotu nelielu dziednīcu ar 20-30 vietām. Lai gan miniatūrā peldu iestāde maz līdzināsies bijušajam padomjlaika gigantam un arī telpas būs gluži citas, fonda pārstāvji uzskata, ka pats svarīgākais ir veiksmīgs sākums un idejas popularizēšana par Baldones atdzimšanu plašākā sabiedrībā. Vēlmi sūtīt cilvēkus uz atjaunoto dziednīcu izteikuši Krievijas arodbiedrību pārstāvji. Pēc A.Surkova teiktā, Krievijā Baldoni vēl labi atceras, jo iekļūt tajā bijis ļoti grūti. Ārstnieciskās dūņas pasaulē ir pazīstamas Skotijā, Austrijā, Vācijā, kur dabīgie produkti ir ārkārtīgi dārgi, tāpēc Baldone varētu piesaistīt arī ārzemniekus. Ja A.Surkovs cer, ka atbalstu kūrorta atdzimšanai varētu sniegt arī valdība, R.Šķeltiņš atzīst, ka paļaujas uz Baldones pašvaldības un privāto iniciatīvu. «Varbūt tie būs angļi, varbūt arābi kā Ķemeros, bet diez vai valsts,» saka ārsts. Lielākā vērtība - 2000 gadu vecās dūņas Baldones kūrorta lielākā vērtība, neapšaubāmi, ir Pladu purva ārstnieciskās dūņas ar ļoti augstu mineralizācijas pakāpi. Melnā, želejveidīgā masa veidojusies aptuveni 2000 gadu, bezskābekļa vidē sadaloties augiem un kokiem. Dūņām apakšā tek sērūdens avoti. Tieši dūņu veidošanās process nosaka to augsto kvalitāti - tās ir plastiskas, antioksidējošas, ar lielu siltumietilpību, pretiekaisuma, pretsāpju un relaksējošu iedabību. Kā zināms, bez Baldones slavena dūņu dziednīca izsenis bijusi arī Ķemeros. Taču, kā norāda R.Šķeltiņš, Pladu purva dūņas esot labāk sadalījušās, tāpēc ir iedarbīgākas. Tas, ka purva bagātībām ir ārstējošs efekts, nosaka dūņās esošie savienojumi, kas ir analogi hormoniem un antibiotiķiem. Tās satur arī šodien kosmētikas pasaulē plaši daudzinātos antioksidantus, kas aizkavē audu novecošanās procesu. Tomēr pēdējos gados purvs stipri aizaudzis ar sīkiem bērziņiem un citiem kokiem, kas nelabvēlīgi ietekmē arī dūņu veidošanos. Ja vēl gadu purva labā nekas netikšot darīts, tas var aiziet bojā, tāpēc pavasarī uzņēmīgie vīri ķersies pie purva attīrīšanas. Dziedina gan mēri, gan reimatismu Ne mazāk interesanta ir Baldones sēravota vēsture daudzu gadsimtu garumā. 1937.gada Baldones labierīcības biedrības izdevums vēsta, ka XV gadsimta sākumā pie sēravota atradies tā sauktais mestra tronis, kur vasaru apmeties ordeņa mestrs ar saviem draugiem un ierēdņiem. Sēravotu toreiz dēvējuši par jaunības avotu. Tas izmantots gan dzeršanai, gan peldēm un kā pateicību par atņemtām kaitēm slimnieki metuši ūdenī rotas un naudu, kas vēlākos gadsimtos tur atrastas lielā skaitā. Par avota brīnumaino spēku liecina arī XVII gadsimta notikumi. 1780.gados Rīgas garnizonā plosījies mēris un toreizējais ģenerālgubernators Brauns uz Baldoni sūtījis ārstēties savus slimos kareivjus. Pie sēravota uzcelta nometne un ļoti daudz karavīru baigajā mēra laikā, dzerdami avota ūdeni, izveseļojušies. Domājams, ka no mēra laikiem avots kļuvis pazīstams, jo apkārtējiem muižniekiem kareivju nometne un pie sēravota atbraukušie slimnieki devuši paprāvu peļņu. Vēlākajos laikos avota ūdeņus izmantojis arī Kurzemes valdnieks hercogs Jēkabs, kurš, Baldonē iegriežoties, allaž pavadījis tur ilgāku laiku. Baldone toreiz bijis ievērojams rūpniecības centrs ar vairākām dzelzs kausētavām, vara cepļiem, mucu darbnīcām un austuvēm. Par Baldones sēravotu īsto dibināšanas gadu oficiāli uzskata 1795.gadu, kad Baldones muižas nomnieks barons Korfs ieguva no krievu valdības tiesības uzbūvēt sēru vannas iestādi un telpas slimnieku uzņemšanai. Sēravotu pirmā izbūve un izmantošana saistās ar interesantu notikumu. Baronam Korfam bija brālis, kas ilgāku laiku slimojis ar reimatismu smagā formā. Jaunais barons izbraukājis visas ārzemju dziedniecības iestādes, bet ārstēšanās palikusi bez sekmēm. 1790.gadā Baldones muižu piemeklējusi neraža un baronam pietrūcis līdzekļu, par ko brāli sūtīt uz ārzemēm. Tad muižas kalpi ieteikuši, lai slimais pamēģinot vietējā sēravota ūdeni, jo daudzi no tā kļuvuši veseli. Barons tā arī darījis, un rezultāti bijuši pārsteidzoši. Vienā vasarā viņš pilnīgi izārstējies no ieilgušā reimatisma, un pēc šī notikuma barons Korfs lūdzis krievu valdību avotu izmantot plašākiem dziedniecības nolūkiem. Taču Korfam saimniekošana īsti nevedās, un tā īsti Baldones sēravoti atplauka tikai pēc Pirmā pasaules kara, kad tos pārņēma Latvijas valdība. Jau pirmajos gados sezonas laikā tika izsniegts vairāk nekā 10 000 vannu. Šajā laikā arī tika atklātas Baldones kvalitatīvās dūņas un tika ierīkotas arī dūņu vannas un dūņu komprešu izsniegšana. Sevišķu vērību valdības Baldonei sāka veltīt pēc 1934.gada, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ierosināja plašāku šīs peldvietas izbūvi. Jaunajai vannu mājai tika atvēlēti 500 000 latu, tika izveidota jauna upes peldētava un citas ērtības. Pašvaldība fonda darbību vērtē atzinīgi Baldones pilsētas domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ļoti atzinīgi novērtēja jaunizveidotā fonda darbību: «Atdot Baldonei kādreizējo spožumu diez vai izdosies, taču ir apsveicami, ka uzņēmīgi cilvēki grib kaut ko darīt.» Pēc viņas teiktā, patlaban notiekot pārrunas ar Lavijas Universitāti par tās īpašumā nodoto kopmītņu pārbūvi pie observatorijas, kas jau vairākus gadus stāv tukšas un kur telpas varētu atrast jaunveidojamā dziednīca. K.Putniņa Baldones stāvokli nevērtē pārāk pesimistiski. No 5000 pilsētas iedzīvotājiem pašlaik oficiāli par bezdarbnieki reģistrējušies 68. Vairums sanatorijā strādājošo speciālistu atraduši darbu citur. Taču priekšsēdētāja neslēpa sašutumu par Baldones sanatorijas privatizāciju, kas esot pilnīgā strupceļā. Kā Dienu informēja Privatizācijas aģentūra, savulaik dziednīcu par vienu latu ar visiem tās parādiem iegādājās Vandas Gurčienes individuālais uzņēmums Vanadziņš. Šā gada aprīlī tiesa pasludināja uzņēmumu par maksātnespējīgu. K.Putniņa sūdzējās, ka ieceltais administrators Edmunds Ekarts neveic savus pienākumus, neviena kreditoru sapulce līdz šim nav notikusi, un iegūt jebkādas ziņas par sanatorijas turpmāko likteni neesot iespējams. «Uz šo brīdi tur tiek bezjēdzīgi laupīts bez jebkādām pilnvarām un administrators neliekas ne zinis,» situāciju raksturoja K.Putniņa. Izzagtas esot mēbeles un citas mantas. Administrators Dienai sacīja, ka drīzumā paredzēta kreditoru sapulce, kurā, ņemot vērā īpašuma nožēlojamo stāvokli, visticamāk varētu lemt par bankrota procedūras sākšanu. Tālāk sanatoriju varētu pārdot izsolē, ja vien atrastos kāds, kas to gribēs pirkt. Pret V.Gurčieni ierosināta krimināllieta par maksāšanas procesa kavēšanu.