Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Grūstošajai pilij prasa 2,5 miljonus

Līdzās ložu necaurlaidīgam mersedesam, modernam kompjūtertīklam un intensīvām ārvalstu vizītēm Valsts prezidenta kanceleja no budžeta ir pieprasījusi naudu arī prezidentes rezidences - Rīgas pils - remontam: 2,5 miljonus latu 2000.gadā. Pēc pionieru pulciņu izvākšanas pilī jau ieguldīti 4,3 miljoni latu; lai savestu kārtībā visu pils ansambli, pēc deviņdesmito gadu vidū veiktajiem aprēķiniem, vajadzīgi 17,7 miljoni latu.

Politiķiem nāksies izšķirties, vai uz vispārējā budžeta līdzekļu samazinājuma fona valsts pašlaik var atļauties restaurēt Rīgas pils reprezentācijas telpas, kuras acīmredzami ir grūstošas un kuru atjaunošana jāsāk ar dārgiem fundamentāliem darbiem - pils pamatu stiprināšanu un sienu savilkšanu, jo pils lēnām sveras uz ziemeļaustrumiem un grimst uz leju. Saeimas politiķi nepieļauj, ka prezidenta rezidenci varētu pārcelt citur, jo šis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis jāsaved kārtībā tik un tā un piemērotāku pielietojumu nevar iedomāties. Dakstiņu jumts cilājas Kā pastāstīja bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers, lēmumu par Rīgas pils daļas nodošanu prezidentam viņa funkciju pildīšanai, tai skaitā valsts reprezentācijai, pieņēma Augstākā padome, kad prezidents vēl nebija ievēlēts. Tolaik šajās telpās bija Pionieru pils. Kad Guntis Ulmanis tika ievēlēts par prezidentu, pils viņa uzņemšanai nebija gatava, tādēļ Saeima nolēma uz laiku īrēt Maikapara namu prezidenta vajadzībām. I.Millers atceras, ka pirms pils restaurēšanas situāciju izvērtēja virkne komisiju, kuras konstatēja, ka «centrālapkure nav uzlabota kopš 20.-30.gadiem, parkets plāns» u.tml. Pēc ekspertīzes sākās pils remontdarbi, kuri tika plānoti vairākos etapos. Rīgas pils pārvaldes direktors Pāvils Sakss Dienai teica, ka līdz šim ieguldīti 4,3 miljoni latu, un ap 60% šo līdzekļu novirzīti infrastruktūrai (ūdens un siltumapgādes nodrošināšanai, ventilācijai, jumtam, nostiprināta daļa pils pamatu). Izremontētas arī prezidenta un kancelejas darba telpas. Bija plānots darbus turpināt, taču kopš 1996.gada I.Millera naudas pieprasījumi atbalstu nav guvuši. Vienīgi 1997.gadā no privatizācijas fonda iedalīta nauda Trīszvaigžņu torņa smailes atjaunošanai, viesu garderobei un kancelejas telpām. I.Millers nepiekrīt pašreizējā kancelejas vadītāja Mārtiņa Bondara izteikumiem presē, ka pilī veikts tikai kosmētiskais remonts - tur, kur atjaunošanas darbi notika, «Bondara vārdiem runājot, tie bija fundamentāli». Vienā vienīgā telpā, ko vietējā sabiedrībā dēvē par Černomirdina istabu, divu dienu laikā veikts kosmētiskais remonts, un tas notika pirms Baltijas jūras valstu premjeru tikšanās, kad Krievijas premjers Viktors Černomirdins lūdzis telpas konsultācijām. Vienlaikus nav grūti pamanīt pelēkus plankumus vairāku kvadrātmetru platībā uz svaigi krāsotās Svētā Gara torņa sienas, kas nozīmē, ka tornis pilnībā jākrāso no jauna. P.Sakss skaidro, ka šie traipi ir torņa sienās sakrājušies un uz āru izsūkušies sāļi. Latvijas celtnieki nav bijuši pietiekami pieredzējuši šādu sienu apstrādāšanā, turklāt defekti rāda, ka pils jāremontē sausā laikā (nevis slapjā rudenī, kā iepriekš), nesasteigti un detalizēti, teic P.Sakss. Kaut arī remonta līdzekļu izlietojumu mēdz apšaubīt, P.Sakss norāda, ka Valsts kontrole nelikumības nav atklājusi. M.Bondars stāsta, ka, pūšot stipram vējam no Daugavas puses, cilājas arī no jauna uzliktie dakstiņi. Šie novērojumi kancelejas vadītājam likuši secināt, ka turpmākajiem darbiem pilī jānotiek ar būvnieku dotām garantijām. Telpas ir bīstamas Prezidentes vajadzībām ir nodota viena ceturtā daļa pils. Divas lielas zāles - Baltā un Valsts svētku zāle, kuras restaurāciju nav piedzīvojušas - laika gaitā slēgtas, jo atzītas par bīstamām. Balto zāli nācies slēgt šogad jūnijā, kad no griestiem vienā stūrī nobiruši akmeņi. Patlaban Baltajā zālē saliktas bļodas no griestiem pilošajam ūdenim, krāsns gāšanās procesu mēģina aizkavēt sanaglotas koka konstrukcijas. Sienas rotā melnas, treknas plaisas, un arī ieliekušos balkonu var saskatīt bez piepūles. Plaisas ir plaši izplatīts pils sienu rotājums. M.Bondars atstāsta, ka Sūtņu zālē pie saplaisājušās sienas sākumā likta vāze, pēc tam vāze ar ziediem, bet tagad plaisas it tik lielas, ka ar pušķiem tās nenoslēpt. Savukārt no ārpuses noplukuši dzeltenās pils sienas platajās plaisās ir samests cements. Kancelejas vadītājs stāsta, ka ir jāpabeidz nostiprināt pamatus, jāsavelk sienas, jāpabeidz iesāktā piebūve transformatora apakšstacijas pārvietošanai, jāsakārto aplupušais pils pagalms, kurā tiek pieņemta parāde valsts vizīšu laikā, kā arī jārestaurē pils reprezentācijas zāles, citādi patlaban reprezentācijai nākas īrēt telpas citur. Remontdarbu tāme rāda, ka minētajiem darbiem nepieciešami 2,5 miljoni latu. P.Sakss saka, ka ar to pietiktu, lai pilnībā sakārtotu tā saukto priekšpili (jeb prezidentes daļu). Pārējā pils (Konventa) daļa, kurā atrodas trīs muzeji, nav ne kripatu labākā stāvoklī, taču P.Sakss domā, ka vairāk līdzekļu gada laikā nemaz nevar apgūt, jo pils jārestaurē saudzīgi un pakāpeniski. Diemžēl līdz šim vienotas valsts politikas šā objekta finansēšanā nav bijis, un, ja turpināsies saraustītā naudas izsniegšana, novēršot avārijas, galus kopā nekad nesavilks. Piemēram, sākotnēji plānoto 17,7 miljonu latu šobrīd visai pilij nepietiktu. «Nedomāju, ka tiks pieņemts lēmums pili nojaukt, tāpēc tā ir jāatjauno. Ja vilcināsies, būs vajadzīgi vēl lielāki resursi,» brīdina M.Bondars. M.Bondars sacīja, ka pēc restaurācijas pili varētu atvērt publiskai apskatei. Vaicāts, vai kancelejai nebūtu lietderīgi pārcelties uz citām telpām, kuras izmaksātu lētāk, M.Bondars atbild, ka šāds politisks lēmums ir jāpieņem Saeimai, vienlaikus nodrošinot prezidenti ar telpām, kuras ļautu tai pildīt Satversmē uzliktās funkcijas. I.Millers stāsta, ka savulaik bijušas diskusijas, ka prezidents varētu strādāt Maikapara namā vai Kultūras ministrijas telpās, tomēr politiķi palikuši pie Rīgas pils. Jābūt arī pilij Finansu ministrijas sagatavotajā 2000.budžeta projektā līdzekļi Rīgas pils remontam nav paredzēti, taču šis jautājums iekļauts tā sauktajā problēmu sarakstā. Tas nozīmē, ka finansējums šim mērķim nav atrasts, un par naudas piešķiršanu jālemj politiķiem. Dienas aptaujātie Saeimas partiju pārstāvji pauda viedokli, ka prezidenta rezidencei ir jāpaliek pilī («ja ir prezidente, vajag arī pili,» izteicās Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Urbanovičs), un arī par līdzekļu piešķiršanu remontam tie neizteicās noliedzoši, ja ir nopietns ekonomiskais pamatojums un naudas apjoms ir samērojama ar situāciju valstī. «Ja Bondars var pamatot, kas ir kritiskā stāvoklī un noteikti jāremontē un kas var pagaidīt 10 gadus, nauda atradīsies. Varbūt, ka var nepirkt bruņumašīnu un šo naudu izmantot remontiem,» izteicās TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs. Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš uzskata, ka līdzekļu piešķiršana Rīgas pilij jāskata kontekstā ar citiem investīciju projektiem. G.Bērziņš norādīja, ka valstī ir daudz svarīgu objektu, kas jāremontē, ieskaitot pili un skolas, un pret visiem tiem attieksmei jābūt vienādai.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits