Iekārojamie Kleistu bāzes zirgu spoki

Pārkāpumi 9 skolas darbības gadu laikā tiek konstatēti atkal un atkal, taču skolas vadība gandrīz netraucēti turpina darboties - vairākkārt konstatētie finansiālie pārkāpumi nav bijuši iemesls to nomainīt. Kārotāji neatklājas Lai gan ieinteresētība privatizēt Kleistu sporta bāzi tiek kategoriski noliegta, fakti liecina pretējo - Privatizācijas aģentūrā (PA) iesniegts ierosinājums nodot privatizācijai pie skolas piederošo nacionālo Kleistu sporta bāzi. Taču PA, pēc tās Administratīvā dienesta vadītāja Tāļa Linkaita teiktā, nav tiesību atklāt ierosinājuma iesniedzēju. Visi, kas ieinteresēti NLSVS reorganizācijā, kategoriski noliedz, ka viņiem būtu tikpat liela interese par Kleistu bāzes privatizāciju. Tiek uzsvērta tikai nepieciešamība atdalīt skolu no bāzes, kurā ietilpst staļļi 130 zirgiem, divstāvu administratīvā ēka, vairākas manēžas, treniņlaukumi, tribīnes, garāža, katlumāja un maza viesnīca. Ierosinājums PA iesniegts «ļoti laikus», jo Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kuras pārraudzībā ir NLSVS, nav vēl lemts par NLSVS reorganizāciju un līdz ar to par Kleistu bāzes nodošanu privatizācijai. IZM Sporta pārvaldes sagatavotie reorganizācijas priekšlikumi atdoti pārvaldē, un izveidota vēl viena komisija to pārstrādei. Kāpēc pārvaldes priekšlikumi NLSVS reorganizēšanai atdoti atpakaļ - to īsti neizskaidroja ne IZM, ne Sporta pārvaldē. Taču Diena pārliecinājās, ka Sporta pārvaldes sagatavotie priekšlikumi gandrīz vārds vārdā sakrīt ar Ramonas Godmanes vadītās Latvijas Jātnieku federācijas ierosinājumiem atdalīt NLSVS no sporta bāzes Kleisti. Sporta pārvaldes vadītājs Einārs Fogelis noliedz, ka R.Godmane kādreiz būtu runājusi par Kleistu bāzes privatizāciju. Taču zīmīgi, ka R.Godmanes dzīvesbiedrs Ivars Godmanis ir Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejas loceklis, kurš, pēc neoficiālas informācijas, interesējies par NLSVS reorganizāciju. Savukārt LOK ir reālas iespējas ietekmēt Sporta pārvaldi dažādu lēmumu pieņemšanā. «Mēs ar Sporta pārvaldi strādājam kā viens organisms. (..) LOK obligāti var ietekmēt Sporta pārvaldi dažādu lēmumu pieņemšanā. Pašlaik sportā ir daudzkanālu finansēšanas sistēma, kurā ir grūti vienoties par vienu domu. LOK un Sporta pārvalde ir vienas problēmas risinātāji,» Dienai teica LOK prezidents Vilnis Baltiņš. I.Godmanis ar Dienu par NLSVS atteicās runāt, ieteikdams griezties pie E.Fogeļa. Sporta pārvaldes vadītājs, kurš ir arī viens no LOK izpildkomitejas locekļiem, Dienai atzina, ka daudzos jautājumos konsultējas ar LOK un citu sabiedrisko organizāciju darbiniekiem. Viņš arī pieļāva, ka par NLSVS reorganizāciju ņems vērā LOK priekšlikumus. Pagaidām V.Baltiņš atturējās Dienai paust LOK attieksmi pret Kleistu bāzes privatizāciju, taču bija pārliecināts, ka valsts finansējums NLSVS netiek izmantots sporta sasniegumu nodrošināšanai, tikai «brūkošu staļļu uzturēšanai». Kleistu zirgu spoki Dīvainu sagadīšanos apliecina Dienas rīcībā nonākušie dokumenti - NLSVS zirgu uzskaites sarakstā minētie trīs zirgu vārdi burts burtā sakrīt ar pārdošanas kontraktos minēto zirgu vārdiem. Tas Latvijas Jātnieku federācijā (LJF) izraisījis aizdomas, ka skolas vadība pārdoto zirgu vietā skolai iemainījusi vai iepirkusi citus zirgus, ko skolas direktors Vladimirs Kravcovs gan kategoriski noliedz. Viena NLSVS sarakstā minētā zirga Ihtiandra pārdošanu apstiprina 1995.gada aprīlī noslēgts līgums starp tagad jau likvidācijai nodoto SIA Seleks un kādu J.E.Marusenu, kurš līgumā parakstās kā Dānijas iedzīvotājs. Zirgs saskaņā ar līgumu pārdots par 2500 USD. Līgumā nav norādīts, no kurienes Seleks uzpircis zirgu, taču viens no uzņēmuma īpašniekiem Edgars Treibergs, kurš parakstījis minēto līgumu, apgalvo, ka zirgs iepirkts no NLSVS jeb Kleistu bāzes. Toreiz V.Kravcovs uzrādījis dokumentus, ka Ihtiandrs ir neglābjami slims, tādēļ E.Treibergs neesot šaubījies par darījuma legalitāti. Skola drīkst atbrīvoties tikai no sportam nederīgajiem zirgiem. NLSVS zirgu sarakstā ir vēl divi zirgu vārdi - Faktis un Otbors, kuri minēti arī Dienas rīcībā nokļuvušā zirgu pārdošanas kontraktā. Tas apliecina, ka abi zirgi ar Seleks starpniecību kopā ar 4 citiem zirgiem 1995.gada janvārī pārdoti kādam Vācijā dzīvojošajam H.G.Zuhlam. Par katru samaksātas 800 vācu markas. V.Kravcovs Dienai tikai pauda izbrīnu par dokumentiem, kas apliecina Ihtiandra, Fakta un Otbora pārdošanu - Kleistu bāze jau kopš 1993.gada nav pārdevusi nevienu zirgu. Tas viņiem pēc 1993.gada Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) revīzijas liegts. Visi minētie zirgi stāvot staļļos. Taču V.Kravcovs atzina, ka 1995.gada revīzijā viņam pārmesta nepamatota zirgu maiņa. Nevarot identificēt Kleistu bāze pārdoto zirgu vietā iemainījusi citus zirgus, ko tagad uzdod par Ihtiandru, Fakti un Otboru. Šādu iespēju pieļauj LJF vadītāja R.Godmane. Savas aizdomas viņa pamato ar to, ka revīzijas komisijās parasti nestrādā speciālisti, kas spētu sazīmēt konkrētus zirgus. IZM Kontroles un revīzijas departamenta direktors Leonīds Mankovs Dienai atzina, ka ministrijas revīzijas komisijas locekļi, kas līdz šim vienīgie veikuši revīziju skolā, patiešām nav pietiekami labi speciālisti, lai noteiktu, vai sarakstos minētie Ihtiandrs, Faktis, Otbors ir tie paši zirgi, kas stāv Kleistu bāzes staļļos. IZM revīzijas komisija konstatējusi Kleistu bāzes zirgu pārdošanu laikā līdz 1993.gadam, taču vēlāk - tikai nepamatotu zirgu maiņu. «Iespējams, ka zirgus vairs nepārdod, bet pārliecināts neesmu - es taču zirgus nepazīstu. Dokumentu revīzijā nevar konstatēt, vai staļļos stāv tie paši zirgi, kas minēti NLSVS sarakstos,» atzina L.Mankovs. Zīmīgi, ka zirgu uzskaites kartītēs, kurās katram zirgam jābūt sīki raksturotam, trūkst zirga apraksta, stāstīja L.Mankovs. Savukārt V.Kravcovs Dienai uzrādīja vienu zirga uzskaites kartīti, kurā sīki aprakstītas visas zirga īpatnības, kā arī norādīja, ka revīzijā nav pārmetumu par trūkumiem uzskaitē. Slēpj faktus Taču aizdomas par mahinācijām ar Kleistu bāzē esošajiem valsts zirgiem pastiprina fakts, ka jau pirms sešiem gadiem bāzē veiktajā revīzijā konstatēts, ka V.Kravcovs pārdod zirgus uz ārzemēm ar SIA Seleks starpniecību un neatskaitās par ietirgotās naudas izmantošanu. IZM Kontroles un revīzijas daļa 1993.gadā secināja, ka V.Kravcovs neiemaksāja skolas kasē no zirgu realizācijas saņemto skaidro naudu un arī grāmatvedībā neiesniedza dokumentus par zirgu realizāciju, naudas saņemšanu un izmantošanu. Tas liek domāt, ka V.Kravcovs bija ieinteresēts slēpt faktus par zirgu pārdošanu un to, kā ietirgotā nauda izmantota. Zirgi iztirgoti lēti Kleistu bāzes zirgu cenas, kas uzrādītas dokumentos, ir pārsteidzoši zemas. Šā gada rudenī IZM Kustamās mantas norakstīšanas komisija pat atteicās izskatīt jautājumu par četru zirgu norakstīšanu, jo to kopējā vērtība nepārsniedza 500 latu. 16 zirgi, kas no Kleistu bāzes tika iztirgoti 1991.gadā caur firmu Seleks, tika pārdoti par summu, kas svārstījās no 500 līdz 3000 USD par katru. Zirgu cenas bija tik zemas tādēļ, ka Kleistu bāze drīkstēja pārdot tikai slimus zirgus, Dienai paskaidroja E.Treibergs. Dienas rīcībā nokļuvis arī kāds neoficiāls dokuments par līdz 1993.gadam pārdotajiem zirgiem, saskaņā ar kuru Kleistu bāzē noteiktā zirgu cena bijusi krietni zemāka par zirgu bilances vērtību, piemēram, zirga Diploma cena samazināta no 10 000 līdz 1000 USD. Arī Ihtiandrs, Faktis un Otbors, spriežot pēc līgumos minētajām cenām, pārdoti ļoti lēti. Līgumos nav minēts ne zirgu vecums, ne pazīmes, ne sasniegumi. V.Kravcovs apgalvoja, ka neviens no zirgiem nav sacensību uzvarētājs, taču, kā atcerējās zirgaudzētāja Ingrīda Rozenberga, 1982.gadā dzimušais Ihtiandrs ir bijis labs iejādes zirgs, tā cena var svārstīties no 20 000 līdz 300 000 DEM. 1987.gadā dzimušais Faktis bijis starptautisku sacensību dalībnieks. Direktors allaž zirgā Par spīti atklātajām aizdomīgajām mahinācijām ar zirgiem, V.Kravcovs joprojām ir NLSVS direktors. Toreizējā ministra vietnieka, tagadējā IZM valsts sekretāra Gunta Tomsona 1993. gada pavēle par V.Kravcova atbrīvošanu no ieņemamā amata nav izpildīta. G.Tomsons Dienai nevarēja izskaidrot, kādēļ pavēle nav izpildīta, jo 1993.gadā drīz pēc pavēles uzrakstīšanas viņš aizgājis no darba ministrijā un nav varējis izsekot notikumiem. Savukārt pēc viņa atgriešanās IZM Sporta pārvalde un līdz ar to arī Kleistu bāze ir tiešā izglītības ministra pakļautībā. V.Kravcova atstāšana amatā sāpīgi atspēlējusies - laikā no 1993. līdz pat šim gadam NLSVS divas reizes - 1995. un 1999.gadā - notikušas revīzijas, un abās reizēs skolā konstatēti dažādi finansu pārkāpumi. Šā gada revīzijā atkal konstatēta nepamatota 24 591 lata valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana un nepamatota zirgu norakstīšana, kuru kopīgā vērtība, kā rakstīts revīzijas dokumentos, ir 2150 latu. Izmeklēšana Dokumentus, kas apliecina, ka V.Kravcova darbības dēļ nodarīti 19 166 USD zaudējumi valstij, IZM 1993.gadā iesniedz Kurzemes rajona prokuratūrai. Prokuratūra atteica ierosināt krimināllietu par NLSVS direktora V.Kravcova «darbībām sakarā ar to, ka nav nozieguma sastāva». IeM toreizējais Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments no IZM saņemtos dokumentus 1993. gadā nosūtījis ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam. Ģenerālprokuratūra dokumentus iesniedza toreizējā Rīgas pilsētas prokuratūrā, kur tie vairs nav atrodami, Dienai atzina Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska. Līdz ar to neizdevās noskaidrot, vai NLSVS konstatētie pārkāpumi atzīti par noziedzīgiem vai ne.