Iesnas vasarā. Saaukstēšanās vai alerģija?

Tikpat strauji, cik sākušās, iesnas un acu asarošana arī norima. Bet Paula Stradiņa slimnīcas oftolaringoloģijas klīnikas vadītāja, docente Ligija Ķīse brīdina, ka, ja alerģiskās iesnas vai rinīts netiek ārstēti, tad var gadīties, ka deguns paliek jutīgs ne tikai uz šo vienu konkrēto kairinātāju, bet arī uz citiem alergēniem. Tiem, kam ir alerģija, arī ziemā biežāk ir iesnas. Tās iesnas, ko izraisa mikrobi. «Cilvēki negrib noticēt, ka viņiem ir slimība, it sevišķi agrīnās stadijās, kad simptomi nav izteikti. Šķaudīšana, deguna tecēšana, acu asarošana no marta līdz septembrim - tas varētu būt sezonas alerģiskais rinīts. Alerģiskais rinīts sākas tad, kad kaut kas dabā sāk ziedēt - pirmie ir alkšņi, bērzi. Citiem ir reakcija uz jāņuzālēm, papeļu pūkām. Bet nākošais visbiežāk alerģiju izraisošais ir vērmeļu ziedēšanas laiks,» - tā īsi daktere Ķīse raksturo alerģijas. No alerģijas līdz astmai - viens solis Alerģija ir paaugstināts jutīgums uz pavisam vienkāršām lietām, kas ir apkārt. Pirmkārt, ziedputekšņi. Ne tikai katram gadalaikam savs, bet arī katrai valstij atšķirīgais. Japāņi esot jutīgi pret japāņu ciedra ziedēšanu, Parīzē un Kijevā šķaudīšana sākoties kastaņu ziedēšanas laikā. Latvijā? Nupat kaitinošas ir papeļu pūkas. Sākums alerģijai var būt vienkārši iesnu simptomi - šķaudīšana, izdalījumi no deguna, traucēta elpošana. Maldīgi tiek uzskatīts, ka tā ir saaukstēšanās, - sak' bērns saskrējies ar velosipēdu, caurvējš sapūtis utt. Ja šāda «saaukstēšanās» atkārtojas bieži, tad var gadīties, ka tas nav norūdīšanās jautājums, bet gan diagnoze - alerģiskais rinīts. Pēc agrīnās fāzes nāk vēlīnā. Alerģija nav infekcija (kad procesa ierosinātājs ir mikrobs), bet iekaisums (ierosinātājs ir alergēns). Imūnās šūnas tiek mobilizētas, virzās uz degunu, kur notiek reakcija ar alergēnu, un - deguna gļotāda pietūkst, kļūst grūtāk elpot. Jo šaurāks deguna dobums, jo traucēklis jūtams vairāk. Ja netiek sākta ārstēšana, noteikts alergēns, tad vēlāk jau reakcija var rasties uz veļas pulveri, cigarešu dūmiem. Un tā lēnām alerģija pret ziedputekšņiem var pārvērsties arī alerģijā pret kaķiem, suņiem, tarakāniem. Faktiski tās ir alerģijas pret svešām olbaltumvielām. Tās nav tikai dzīvnieku spalvas, suņiem un kaķiem lobās āda, tarakāniem ir izdalījumi, mājdzīvniekiem izdalās siekalas. Tāpēc maldīgs ir pieņēmums, ka, ja būs cita suņu šķirne («bez spalvas»), alerģijas nebūs. Tā var turpināties šā vai tā. Deguns un plaušas ir vieni elpošanas ceļi, un tātad astma un alerģiskās iesnas ir tuvu blakus, tikai tām ir dažādas izpausmes. Alerģisku rinītu neārstējot, var saslimt ar astmu, konstatēts, ka 80% astmas slimnieku ir arī alerģisks rinīts. Bieži vien tad uzmanība tiek pievērsta plaušu ārstēšanai, bet deguns netiek ārstēts. Kamēr alergēns beidz ziedēt Saka - siena drudzis. Vai šī slimība vairāk izplatīta laukos? Nebūt nav jāguļ siena pļavā. Alerģija vairāk saistīta ar piesārņoto vidi: slāpekļa un sēra dioksīdi, dīzeļdegvielas - tās ir vielas, kas ziedputekšņus uztur gaisā. Laukos ir tīrāks gaiss. Un «siena drudzis» ir pats pirmais alerģisko iesnu apzīmējums, jo agrāk visām slimībām, kam bija slikta pašsajūta, lika klāt vārdu «drudzis». Ja slikta pašsajūta bija vasarā, tā teikt, siena laikā, tad teica: siena drudzis. Un, lai dabūtu nātreni, nemaz nav jāstaigā pa nātru lauku? Alerģija ir visa organisma saslimšana, un pastāv uzskats, ja bērnībā ir diatēze, vēlāk būs plaušu problēmas un arī alerģiskās iesnas. Kaut gan pēdējā laikā alerģiskās iesnas sākas jau bērnībā, kad vecāki maldīgi uztver šos simptomus kā saaukstēšanos. Ja vecākiem pašiem ir alerģija, tad jāpievērš lielāka vērība simptomiem. Nātrene ir ādas reakcija uz alergēnu. Par parastām iesnām saka - vai nu nedēļa, vai septiņas dienas. Kā ar alerģiskām iesnām - kamēr alergēns beidz ziedēt? Jā, tā tas ir. Bet deguna gļotādas iekaisums (gatavība) saglabājas. Šie cilvēki biežāk slimo ziemā, viņi biežāk saaukstējas, jo viņiem ir novājināta imunitāte, receptori pievelk vīrusus. Iesnas, alerģiskie simptomi cilvēkam ir ārkārtīgi grūti paciešami, un alerģiju gadījumā cieš dzīves kvalitāte. Ja astmas slimniekam ir grūtāk elpot, tad viņš jau zina, kas jādara, kā jārīkojas. Bet alerģijas gadījumā emocionālās, psihiskās un mentālās funkcijas tiek traucētas. Kurš var strādāt, ja deguns tek, acis asaro? Ko darīt? Nerādīties uz ielas, kad gaisā virmo ziedputekšņi vai papeļu pūkas? Pirmais solis - konsultēties ar ģimenes ārstu. Otrais - apstiprināt (ādas testi, asins analīze) alerģiju, noskaidrot - no kā tā ir. Trešais - nebraukt zaļumos tad, kad zied augs, kurš izraisa alerģiju. Īpaši jāuzmanās sausā, vējainā laikā. Labāk pastaigāties lietū. Ceturtais - jau laikus lietot medikamentus (antihistamīnus), kas nomāks simptomus. Šoziem veiksmīgi pārziemojuši odi un kā kož - tā pumpa, pietūkums. Tā arī ir alerģija? It īpaši Jāņu naktī, kad odi sakož, tad vēl paši sakasa šīs koduma vietas, un pēc tam visu vasaru jāstaigā garās biksēs vai svārkos. Tāpēc jau laikus ir jāpiemeklē kāds aerosols, kāda ziede, kas atbaida odus. Profilaktiski pret niezi un izsitumiem var iedzert zirteka tableti. To var lietot arī bērni no gada vecuma. Biroju slimība un stress Par alerģijām runā aizvien biežāk. Tās izpausmes ir atkarīgas no daudz un dažādiem faktoriem. Un galvenokārt - no paša cilvēka veselības un dvēseles stāvokļa. Stress! Mēs tikai domājam, ka pieaugušajiem ir stress, bet no tā cieš arī bērni. Organismu ietekmē pārtika. Ēdienkarte ir strauji mainījusies, un bieži vien sastopamas pārtikas alerģijas - no čipsiem, šokolādēm. Alerģija var rasties, ja cilvēks ņem un viens pats apēd kilogramu vīnogu. Ir mainījusies vide - paklāji un tepiķi visapkārt, lai absorbētu skaņas. Uz lielām virsmām nogulst putekļi, apkārt ir elektrizēta vide, kas pievelk putekļus. Un pienāk brīdis, kad organisms vairs šo slodzi neiztur. To var saukt par biroju slimību. Smēķēšana! Lielākajai daļai bērnu, kuriem ir alerģija, kāds no vecākiem smēķē.