Ministru prezidents Ivars Godmanis(LPP/LC) valdības sēdē teica, ka dažas kompānijas sūdzības raksta nepārtraukti, tādējādi kavējot gan valsts, gan pašvaldību iepirkumus, vēsta BNS. Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) atzinis, ka ir uzņēmumi, kuriem sūdzību rakstīšana jau pārvērtusies par biznesu, tādēļ drošības naudas ieviešana ir atbalstāma.
IUB vadītājs Andrejs Tiknuss valdības sēdē uzsvēris, ka domas kardināli dalās, vai vajadzētu ieviest maksu par sūdzību iesniegšanu, vai ne. Tiknuss atzina, ka, ieviešot maksu par sūdzību iesniegšanu, iespējams, tas samazinātu sūdzību skaitu, jo daži uzņēmumi negribēs maksāt un tādēļ arī nesūdzēsies. Savukārt, no otras puses, tas varētu kropļot konkurenci, jo mazajiem un vidējiem uzņēmumiem maksa par sūdzību sniegšanu varētu būt šķērslis un tie nesniegs sūdzības, neraugoties uz to, ka sūdzības būtu pamatotas, klāstīja IUB vadītājs. Viņaprāt, vispār nevajadzētu ieviest maksu par sūdzībām, jo neesot daudz gadījumu, ka sūdzības iesniedz nepamatoti, speciāli kavējot iepirkumu procedūras. Maksu ieviešana, pēc IUB vadītāja domām, tikai radīs papildu tiesvedības birojam.
Savukārt lielākā daļa ministru bija pretējās domās un piekrita, ka
sūdzības uzņēmumi bieži vien iesniedz tikai, lai kavētu iepirkumu
procedūru, un maksas ieviešanu atbalstīja, ziņo BNS.
Ieviešot depozīta iemaksu, paredzams, ka daļēji izdosies kompensēt izdevumus, kas rodas, izskatot iesniegumus, kā arī, iespējams, mazināsies nepamatoto iesniegumu skaits, norāda FM.
Tā kā depozīts tiktu ieturēts tikai no nepamatotu iesniegumu iesniedzējiem, negatīvās sekas tiktu vērstas tikai pret šīm personām, bet ne pret pamatoto iesniegumu iesniedzējiem.
BNS ziņo, ka “drošības naudas” iemaksāšanu varētu ieviest ne ātrāk kā 2009.gadā.
FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā analizēti iemesli, kādēļ publisku iepirkuma līgumu noslēgšanai patērētais laiks nereti ievērojami pārsniedz normatīvajos aktos noteikto laika periodu, kas nepieciešams, lai tiesiski noslēgtu šādus līgumus. Tāpat atsevišķi aplūkota situācija, kad pasūtītāji paši iepirkuma procedūrās patērē laiku, kas ievērojami pārsniedz likumā noteiktos minimālos termiņus, un kad līguma noslēgšanu kavē nepamatoti ieinteresēto piegādātāju iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma procedūras norisē.
Lai mazinātu iespējas nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras, informatīvajā ziņojumā tika norādīti divi iespējamie risinājumi. Pirmais variants paredz noteikt maksājumu par iesnieguma iesniegšanu IUB, kas ieskaitāms valsts budžetā neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas rezultātiem, tomēr valdība atbalstīja otro variantu, kas paredz minētās “drošības naudas” ieviešanu.