Nākamajai Saeimai mazie un vidējie uzņēmēji prasa pildīt solījumus par birokrātijas mazināšanu, sakārtot tirgus uzraudzību
Godīgā ceļā Latvijā nevar tikt ne pie viena konkursa — visapkārt tīklus savijusi korupcija un tas ir saasinājies. Ir, protams, reti izņēmumi. Patīkami redzēt, ka biznesa vide ir dinamiska. Taču valsts konkursi, vismaz IT sfērā, nav mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — saka Datorikas institūta DIVI īpašnieks Jānis Bičevskis, kura uzņēmums nodarbina 45 cilvēkus un veic programmatūras un informācijas sistēmu izstrādi. "Arī subsīdijas, Eiropas finansējums tiek tikai lielajiem, jo mazie un vidējie nespēj tikt cauri birokrātijas šķēršļiem. Solījušies jau visi bija situāciju uzlabot. Ko tagad cerēt?" saka cits uzņēmējs, kafijas un tējas tirgotāja Apsara īpašnieks Ikars Keišs.
Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pesimismu vairojis augošais darbaroku trūkums. "MVU darbaspēka trūkums ir liela problēma, jo uz Īriju aizbrauc frizieri, pavāri. Arī grāmatvežus ir grūti atrast — vairs nevar samaksāt to algu, ko viņi prasa," uzskaita MVU un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētāja Silvija Greste.
Uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis, taču tas joprojām nav sasniedzis vēlamo apjomu. "Ja nebūs uzņēmumu, kas maksā nodokļus, labklājība būs tāda, kāda tā ir patlaban. Lai arī uz 1000 iedzīvotājiem vairs nav 18, bet 24 uzņēmumi, Latvija joprojām atpaliek no citām Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm," saka S.Greste. Pēc ES standartiem MVU grupā ietilpst vairāk nekā 90% Latvijas uzņēmumu tādēļ, faktiski MVU atbalstīšana nozīmē uzņēmējdarbības veicināšanu kopumā, norāda ekonomists Andris Strazds.
Jācīnās ar lielajiem
"Nezinu, kādai vajadzētu būt politikai, lai neļautu lielajām tirdzniecības ķēdēm manipulēt ar ražotājiem. Tas, ko mēs saņemam, ir tikai puse no cenas, ko samaksā pircējs — otra puse paliek iepirkšanās centriem. Mēs daudz runājam par inflāciju — tur arī ir tā inflācija. Ļāva Shell un Statoilam apvienoties. Konkurence starp Rimi un VP Market — tās reāli nav. Gribētos, lai tas tiktu sakārtots," saka I.Keišs. Viņa vadītais uzņēmums nodarbojas ar tējas un kafijas importēšanu, fasēšanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, ir Apsaras tējnīcu īpašnieks. Uzņēmumā strādā 42 cilvēki.
Būtu jārūpējas, lai MVU varētu pārdot savu produkciju bez konkurenci ierobežojošiem faktoriem. Jāatvieglo arī MVU iespējas iekļūt kādā tirgū. Par problēmām konkurences jomā liecina augstā inflācija, atzīst S.Greste. Pēc viņas teiktā, visvairāk lielās ķēdes diktē noteikumus celtniecībā un mazumtirdzniecībā.
Gaida atbalstu
"Ārpakalpojumu nozarē — nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un uzkopšanā — mēs esam palikuši vienīgais uzņēmums ar Latvijas kapitālu, pārējie ir pārdoti ārvalstniekiem," saka Cleanhouse mārketinga direktors Kristaps Drone. Līdzīgu tendenci apstiprina arī J.Bičevskis: "Daudzi tiek pārdoti, jo mazie un vidējie uzņēmumi nespēj cīnīties. Pieprasījums pēc mūsu uzņēmumiem ir, un tos pārdod. Vai mēs esam ieinteresēti? Šaubos."
Kā uzskata K.Drone, no valsts puses trūkst stratēģijas, kā panākt, lai Latvijas uzņēmēji nekļūtu tikai par citu darba darītājiem, peļņai aizplūstot uz ārzemēm, bet paši būtu spēcīgi uzņēmumi, kas attīstītos un ietu strādāt ārvalstīs. "Mēs, piemēram, izvērtējam iespējas sākt strādāt Ukrainā. Valstij vispār nav koncepcijas, kā veicināt mūsu uzņēmumu darbību tādā perspektīvā tirgū kā Ukraina. Tur strādā lietuvieši, poļi un citu valstu uzņēmumi," stāsta K.Drone.
Satrauc emigrācija
"Uzņēmums ieskaitāms starp vidējiem uzņēmumiem — mēs nodarbinām ap 500—600 darbinieku, un apgrozījums sasniedz apmēram divus miljonus latu. Izteiktās problēmas, ar kurām nācies saskarties tieši pēdējos gados, ir darbaspēka trūkums, kas neļauj paplašināt biznesu," atzīst K.Drone. Viņš uzskata, ka galvenā enerģija būtu jāvelta pašapziņas celšanai un būtu jādod cilvēkiem cerības un mērķi, pēc kuriem tiekties.
Savukārt Saldus viesnīcas Pie Daces īpašniece Dace Bunkusa uzsver, ka svarīgi būtu ne tikai cīnīties ar emigrāciju, bet sakārtot arī izglītības sistēmu, lai uzņēmumiem būtu pieejami kvalitatīvi darbinieki. "Par maz tiek kontrolēta izglītības sistēma, lai tā sagatavotu augsti profesionālus cilvēkus. Tagad visi darbavietās ir "jāpārstrādā"," saka D.Bunkusa.
Rosina turpināt iesākto
Runāts par MVU problēmām ir daudz, bet padarīts pagaidām maz, īpaši attiecībā uz birokrātijas samazināšanu, saka S.Greste. Arī Dienas aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka pārmaiņas pēdējos četros gados nav jutuši, tādēļ arī nākotnē lielas cerības uz politiskajiem spēkiem neliek.
"Vēlēšanām tuvojoties tiek skatītas arī dažādas iniciatīvas valdībā un
***
Kas izdarīts
Paveiktie un turpināmie darbi
- Izstrādāts ikgadējs uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns
- Atvieglotas atsevišķas birokrātiskās procedūras, piemēram, atcelta prasība par preču pavadzīmju—rēķinu izmantošanu, un paredzēta iespēja elektroniski iesniegt dokumentus VID un veikt elektroniskas iepirkumu procedūras
- Līdz 22 latiem palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais algas minimums
- Noteikta vienota uzņēmumu ienākuma nodokļa likme — 15% — visiem komersantu ienākumiem
- Uzlabots informatīvais atbalsts uzņēmējiem, piemēram, izveidota Muitas un uzņēmēju konsultatīvā padome
- Izveidotas desmit Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības eksporta un investīciju piesaistes veicināšanai. Tuvākajā laikā plānots atvērt pārstāvniecību Āzijas reģionā un kādā no Dienvidamerikas valstīm
- Padarīts pieejamāks finansējums, piemēram, aizdevumi. Īstenotas vairākas Latvijas investīciju un attīstības aģentūras administrētas programmas (kopējais finansējums ap 40 milj. latu)
- No 2008.gada paredzēts samazināt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu no 0,35 līdz 0,25 latiem mēnesī par katru darbinieku un plānota pakāpeniska pāreja uz daļēju maksātnespējas procesa pasākumu finansēšanu no valsts budžeta
- Sagatavoti grozījumi par elastīgiem naudas sodiem, kas ir samērīgi ar nodokļu pārkāpumiem
- Paredzēts padarīt elastīgākas darba attiecības
Avots:
***
Viedokļi
Silvija Greste, MUV sadarbības padomes priekšsēdētāja:
Jādomā, kā padarīt vienkāršāku uzņēmējdarbību, lai cilvēkiem nebūtu bail vispār ar to nodarboties. Jādomā par sodu mazināšanu, piemēram, par pārkāpumiem, kas izdarīti nezināšanas dēļ. Birokrātija joprojām ir milzīga. To samazināt solīja visas partijas, bet diemžēl tā joprojām ir. Būtu jāorganizē biznesa inkubatori, kur cilvēkus apmāca uzņēmējdarbībai. Šādi inkubatori veiksmīgi darbojas, piemēram, Vācijā un Francijā, bet no mūsu programmas tika izsvītroti. Ienākumu nodoklim vajadzētu būt 15% gan juridiskām, gan fiziskām personām. Jāstrādā arī pie tirgus uzraudzības — konkurences jautājumiem. Jāgādā par darbaspēku un jārisina migrācijas jautājumi.
Andris Strazds, ekonomists:
Uzlabojumi pēdējo četru gadu laikā ir — uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana līdz 15%, ES struktūrfondu naudas pieejamība. Jāturpina samazināt birokrātiskās prasības ES struktūrfondu apguvei, piemēram, jāsamazina iesniedzamo dokumentu skaits, lai nebūtu jāalgo konsultantu armija, ko mazie uzņēmumi bieži nevar atļauties. Citās jomās, piemēram, jāsamazina pārskatu iesniegšanas biežums VID. Jāpaaugstina ar iedzīvotāju ienākumu neapliekamais minimums, jāsamazina sodi par nodokļu likumdošanas pārkāpumiem, bet strikti jānosaka bez iespējām VID darbiniekiem tos mainīt, tādējādi mazinot korupcijas iespēju. Jāsavieno dažādas valsts un pašvaldību iestāžu datu bāzes, lai uzņēmējiem nebūtu jāstrādā par kurjeru, vedot izziņas no vienas iestādes uz otru. Reāli jāievieš epārvalde. Uzskatu arī, ka elektroniskā paraksta saņemšanai vajadzētu būt bezmaksas.