Tādēļ, ja vien jums rūp palikušo labklājība, laikus būtu jāpainteresējas par mantošanas kārtību un sava griba (ja tā atšķiras no likumā noteiktās kārtības) jāapliecina ar testamentu. Protams, nav universālas atbildes, kad jāsāk domāt par šādām lietām. Acīmredzot piemērots vecums testamenta sastādīšanai būtu, sākot ar brieduma gadiem, kad cilvēks jau ir izveidojis ģimeni un iekrājis Taču nelaime nenāk brēkdama, tādēļ apsvērt mantošanas kārtību dažkārt būtu noderīgi, kad līdz pēdējai stundiņai šķietami vēl ilgs ceļš ejams. Turklāt testamentu dzīves laikā iespējams grozīt. Testamenta rakstīšana liecina, ka cilvēks racionāli un tālredzīgi izturas pret savu īpašumu, kas daļēji līdzinās dzīvības apdrošināšanai. Iespējams, ka Latvijā vēl no padomju laikiem iesakņojies priekšstats, ka mantošanas lietas kļūst aktuālas tikai pensijas vecumā, taču rietumvalstīs, kur īpašums tiek uzkrāts no paaudzes paaudzē, domāšana par īpašuma atstāšanu pēcnācējiem vai radiniekiem tiek uztverta ikdienišķi gandrīz jebkurā vecumā. Jāpiebilst, ka vēl svarīgāk laikus parūpēties par savu tuvinieku labklājību ir to profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, piemēram, autosacīkšu pilotiem un kosmonautiem. Vēl pavisam nesen pasauli pāršalca traģiskā ziņa par ASV kosmiskā kuģa Columbia apkalpes bojāeju, kārtējo reizi atgādinot vispārzināmo patiesību - lai gan plānot dzīvi ir svarīgi, ne mazāk būtiski ir apzināties, ka šodiena var izrādīties pēdējā... Mantošanai - trīs veidi Civillikuma mantojuma tiesību sadaļā noteikti trīs mantošanas veidi. Pirmais ir mantošana pēc likuma, kas ir spēkā gadījumos, kad mantotājs nav atstājis testamentu vai mantojuma līgumu. Tad, sadalot mirušā īpašumu, ņem vērā četras mantinieku šķiras - mantotāja tuvākie lejupējie (bērni vai mazbērni un tā tālāk); tuvākie augšupējie (vecāki vai vecvecāki), brāļi un māsas; pusbrāļi un pusmāsas, un pārējie radinieki. Sākotnēji mantojums pienākas pirmās šķiras radiniekiem, ja tādu nav - otrās šķiras mantiniekiem un tā tālāk. Otrais mantojuma veids ir novēlējums ar testamentu. Par testamentu sauc vienpusēju rīkojumu par savas mantas, tās daļas vai atsevišķu lietu nodošanu citu personu īpašumā nāves gadījumā. Turklāt šo īpašumu pāreju var ierobežot ar dažādiem nosacījumiem, piemēram, persona X saņems kādu mantojuma daļu tikai tad, ja apprecēsies ar personu Y. Visizplatītākais testamenta sastādīšanas veids ir tā sauktais publiskais, t.i., notāra un divu liecinieku klātbūtnē. Testaments tiek sastādīts rakstiski, un to ar parakstiem apliecina mantas atstājējs (testators) un abi liecinieki. Tad notārs piereģistrē testamentu, vienu eksemplāru izsniedz testatoram un otru pieņem glabāšanā. Testamenta sastādītājs var nodot testamentu notāram arī aizvērtā aploksnē, kas tiek aizzīmogota. Kā Dienai paskaidroja Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Laumas Šneideres birojā, testamenta sastādīšana un uzglabāšana maksājot ap 30 latiem. Savu gribu uz papīra var uzlikt arī privāti, iztiekot bez notāra pakalpojumiem, taču šis testamenta veids būtu uzskatāms par mazāk drošu. Privātajiem testamentiem arī ir vajadzīgi divi liecinieki, taču, ja šo dokumentu ar roku ir uzrakstījis un parakstījis pats mantojuma atstājējs, var iztikt bez lieciniekiem. Izņēmuma kārtā, piemēram, īsi pirms nāves, pēdējo gribu var paziņot mutiski, kam arī nepieciešami vismaz divi liecinieki. Trešais mantojuma nodošanas veids, kas ir stiprāks gan par likumisko, gan testamentāro mantošanu, ir mantošanas līgums. Tajā divas puses apņemas, ka viena no tām otrai nodos mantojumā kādu īpašuma daļu vai noteiktu priekšmetu. Būtiski, ka atšķirībā no parastā testamenta, ko tā sastādītājs var mainīt, kad vien viņam tīk, līgumu nevar mainīt vienpusēji, ja vien tas nav atrunāts šajā līgumā. Jāpiebilst, ka parasti tiek mantotas īpašuma kopējās vērtības daļas, taču testamentā vai līgumā var novēlēt arī atsevišķus priekšmetus, kurus sauc par legātiem. Šāds legāts, piemēram, bija «limuzīns Jāņu nakts krāsā». Tas gan nenozīmē, ka iespējams pilnībā ignorēt savus tuviniekus, atstājot visu mantību kādam citam. Jebkurā gadījumā vismaz puse no mantojuma jāsaņem neatraidāmajiem mantiniekiem - laulātajam un lejupējiem, bet, ja tādu nav, tad augšupējiem. Tas nozīmē, ka vīrs vai sieva un bērni pilnībā bez mantojuma palikt nevar, ja nu vienīgi viņi nav, piemēram, kolektīvi noindējuši mantojuma atstājēju vai kā citādi viņam kaitējuši. Savukārt laulātajam pienākas viena bērna daļa, bet, ja bērnu skaits pārsniedz četrus, tad - ceturtā daļa. Mantojuma daļas un mantotājus pēc testatora nāves apstiprina tiesa, bet kopš 2003.gada mantojumu var saņemt arī ar notāra apstiprinājumu. Var mantot arī parādus Mantot var ne tikai taustāmas lietas, bet arī tā saukto intelektuālo īpašumu, piemēram, patentus un autortiesības. Protams, nepazūd arī aizgājēja noguldītā nauda un vērtspapīri. Mantojuma saņēmējam bankā ir jāuzrāda tiesas spriedums vai notariāls apstiprinājums, un nauda tiek izmaksāta vai pārskaitīta uz mantinieka kontu. Tas attiecas arī uz pensiju sistēmas trešā līmeņa uzkrājumiem atklātajos pensiju fondos. Kā pastāstīja Pareksa bankas pārstāvji: «Mantiniekam ir divas iespējas - saņemt uzkrājumus uzreiz vai arī noslēgt līgumu ar pensiju fondu jau uz sava vārda.» Līdzīgas operācijas tiek veiktas ar vērtspapīru kontiem. Šajos gadījumos jāmaksā standarta komisijas maksas. Savukārt, ja mantotas tiek slēgtas sabiedrības akcijas vai uzņēmuma daļas, ar tiesas spriedumu jādodas pie uzņēmuma valdes, kas veiks attiecīgas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Tomēr mantojums ne vienmēr ir iespēja tikt pie bagātības, jo, kā paskaidroja Hansabankas juristi, «mantinieks manto ne tikai mantojuma atstājēja tiesības, bet arī saistības». Tas nozīmē, ka mantotas tiek arī īpašuma tiesības uz ieķīlāto lietu, bet saglabājot kreditoru labā reģistrētos apgrūtinājumus - hipotēkas vai komercķīlas. Kreditoriem ir tiesības pieprasīt atmaksāt parādus ne tikai no mantotā īpašuma, bet no visas mantojuma saņēmēja mantības, kas teorētiski pieļauj iespēju, ka mantiniekam var nākties samaksāt vairāk, nekā viņš ir saņēmis mantojumā. No šādas iespējas gan aizsargā Civillikumā noteiktās inventāra tiesības. Ja mantinieks laikus sastāda saņemtā mantojuma sarakstu, viņš atbild tikai pārgājušās mantas vērtības apjomā. Turklāt vienmēr ir iespēja atraidīt mantojumu, tādējādi atsakoties arī no saistībām. Nauda un emocijas Lai gan naudas darījumos ieteicams saglabāt vēsu prātu, nereti mantojuma saņemšanā emocijas sit augstu vilni. Pirmām kārtām var rasties sarežģījumi mantinieku savstarpējās attiecībās, jo naudai piemīt spēja sanaidot pat vissaticīgākos cilvēkus. Emocionālu saspringumu var radīt arī prāvāks īpašuma papildinājums mantojuma saņemšanas rezultātā. To CNN Money apstiprina arī Ņujorkas finansu plānotājs Harijs Mourens, kurš norāda: «Cilvēki bieži nespēj nodalīt emocionālo un psiholoģisko bagāžu, kas nāk līdzi naudai.» Ir risks, ka saņemto naudu cilvēks ātri vien iztērēs vai neizdevīgi ieguldīs, tāpēc speciālisti iesaka pirmajos mēnešos pēc mantojuma saņemšanas atturēties no nopietniem darījumiem un pielāgot savu finanšu plānošanu jaunajai kārtībai. Iespējams, ka mantojumā saņemtie vērtspapīri nemaz nav vajadzīgi jūsu investīciju portfelim, tādēļ tos labāk pārdot. Ne vienmēr izdevīgi ir arī uzreiz atmaksāt mantotos parādus. H.Mourens iesaka pēc iespējas nekavējoties nomaksāt parādus ar augstiem procentiem, taču, ja procenti ir nelieli, labāk apdomāt, vai naudu nevar ieguldīt aktīvos ar augstāku ienesīgumu nekā maksājamie procenti. Precīzākai finanšu stāvokļa un risku novērtēšanai vēlams izmantot profesionāla finanšu konsultanta pakalpojumus. Savukārt pašai mantojuma kārtošanai vēlams izmantot juristu, kurš pārzina visas nepieciešamās formalitātes un spēs aizstāvēt jūsu intereses. Tādējādi var ietaupīt laiku, taču pats pakalpojums nav lēts. Tas gan parasti atmaksājas, jo mazina iespējas, ka dažādu intrigu dēļ jūs paliktu bešā. Vēl vienīgi jāpiebilst, ka atšķirībā no daudzām rietumu valstīm, piemēram, ASV, Latvijā saņemtais mantojums netiek aplikts ar ienākuma nodokli. Izņēmums ir ienākumi no pārmantotajām autortiesībām. *** Mantojums Mantošanas veidi 1. Likumā noteiktajā kārtībā - mantas sadale notiek, pamatojoties uz Civillikumā noteiktajām mantinieku šķirām. 2. Pēc testamenta - mantas sadali nosaka pēc mantojuma atstājēja izteiktās gribas, kas fiksēta testamentā. 3. Līgumiskā mantošana - mantojuma tiesības fiksētas abpusējā līgumā, ko vienpusēji nevar mainīt. Testamentu formas 1. Publiskais - apstiprināts un glabājas pie notāra, konsula vai tiesā. 2. Privātais - sastādīts privātā kārtā (ja nav rakstīts ar mantotāja roku, jābūt divu liecinieku parakstiem). 3. Priviliģētais - mutiska pēdējās gribas izteikšana divu liecinieku klātbūtnē gadījumos, kad nav iespējams sastādīt rakstisku testamentu. Mantinieku šķiras 1. Tuvākie lejupējie. 2. Tuvākie augšupējie - brāļi un māsas (ja kāds no māsām vai brāļiem miris pirms mantotāja nāves, tad viņu bērni). 3. Pusbrāļi un pusmāsas (ja miruši, tad viņu bērni). 4. Citi radinieki. *** Mana pieredze Grieta Gundare, arhitektūras studente: Pirms pāris gadiem nomira mans tēvs, un, lai gan mantojumu kārtoja mana māte, arī man nācās ar to saskarties. Pavisam bijām četri mantinieki - mana māte un trīs bērni. Katrs mantojām ceturto daļu no kopējā atstātā īpašuma. Mantojuma dalīšana notika likumā noteiktajā kārtībā. Rakstisks testaments netika atstāts, kas gan, manuprāt, vairāk izsaka tā sastādītāja vēlmi, nevis nodrošina noteiktu mantošanas kārtību. Testamentu vienmēr var apstrīdēt, tāpēc drošāks veids, kā novēlēt kādam savu mantu, ir mantošanas līguma sastādīšana. Mantojuma lietu kārtošana bija visai vienkārša, jo izmantojām jurista pakalpojumus. Domāju, ka uzticēt šādas lietas profesionālim ir normāli, jo parasts cilvēks nemaz nezina, kas un kā ir jādara. Tas gan nav lēti. Mēs, piemēram, izvēlējāmies sabiedrībā zināmu advokātu, par kura darbu bija jāmaksā simt dolāru stundā, taču kopumā izmaksas bija rēķināmas simtos latu. Par laimi, mantojām tikai pozitīvo, un mums nebija jāmaksā parādi. Jāatzīst, ka arī īpašuma vērtēšana nebija no tām vienkāršākajām - tēvam piederēja vairāki nekustamie īpašumi, firma un automašīna. Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību var noteikt attiecīgajās institūcijās, taču, piemēram, automašīnas vērtēšanai bija jāuzaicina sertificēti vērtētāji. Kad sākas runa par naudu, cilvēki kļūst riebīgāki. Arī mūsu ģimenē gāja visādi - sākumā bija nesaskaņas, taču veselais saprāts guva virsroku. Jebkurā gadījumā savā starpā joprojām sarunājamies.
Īpašuma nezūdamības likums
Gan sastādot testamentu, gan saņemot mantojumu, jārēķinās ar izmaksām, laika patēriņu un emocijām Īpašums parasti dzīvo ilgāk par tā īpašnieku, jo reti kāds pamet šo pasauli, neatstājot pēc sevis ne graša. Turklāt vairs nav modē aizgājējam līdzi kapā guldīt viņam piederošās lietas, kas paredzētas izmantošanai aizsaulē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

