Īrisi daiļo dārzus un vāzes

Latvijas gladiolu draugu kluba īrisu izstādes pēc Jāņiem būs Liepājā, Latviešu biedrības namā (25.-27.jūnijā) un Tukumā Bišu mājā (30.jūnijā un 1.jūlijā). «Parastās purva skalbes nebūt nav cēlo un bārdaino īrisu priekšteces,» stāsta īrisu kolekcionārs un selekcionārs Laimonis Zaķis. Lūk, viņa padomi tiem, kas nolēmuši savu dārzu daiļot ar īrisiem. * Izvēlieties īrisu audzēšanai dārza siltāko un saulaināko vietu. Ja īrisu nav daudz, vislabākā vieta tiem būtu pie mājas dienvidu gala (pie mājas sienas, kas atstarotu siltumu). * Augsnei jābūt irdenai, dziļi sastrādātai, bez sakņu nezālēm (vārpatām, gārsām), ar neitrālu vai pat vāji sārmainu reakciju. * Īrisi nav mitrumprasīga kultūra. Lieks mitrums tiem ir kaitīgs, tādēļ mitrākos dārzos stādiet īrisus uz paaugstinātām dobēm, vagu skaustiem vai mākslīgi veidotiem pauguriņiem. Smagākās augsnes ielabojiet ar granti, ko paber zem īrisu sakneņa. Nelietojiet mulčai vai īrisu piesegšanai rudenī mitrumietilpīgus materiālus (kūdru, u.c.). * Atcerieties, ka īrisiem var būt kaitīgas lielas minerālmēslu devas, sevišķi bīstama ir pārmēslošana ar slāpekli. No siltām zemēm nākušam augam ir tieksme uz mūžzaļumu. Īriss jāpiespiež ieiet ziemas mierā, tad viņš arī necietīs salā. Ja zem tā ir komposts vai veci mēsli, kam ir ilgstoša iedarbība, īriss gribēs augt līdz pēdējam brīdim. Augs jāmēslo tā, lai rudenī zemē nav barības pārpalikuma. Strīdīgs jautājums ir par lapu nogriešanu. Laimonis Zaķis īrisiem lapas negriež, lai nerastos iespēja ietecēt mitrumam, kas ir īrisu ienaidnieks. Īrisiem ir paaugstinātas prasības pēc kalcija un fosfora. Katru pavasari īrisu stādījumos var lietot pelnus (saprātīgās devās). * Īrisus nevar iestādīt par seklu - sakneņiem jāatrodas virs augsnes. Stādot īrisus agri (ziedēšanas laikā), kad jaunās saknītes vēl tikai veidojas, sakneņus var novietot virs augsnes un nostiprināt piespraužot. * Īrisi slimo ar sēnīti, kas izraisa lapu plankumainību. Taču augs no tā nemirst. Bīstamāka ir sakneņa bakteriālā puve, ko grūti pamanīt. Īrisi aug, bet nezied, ja: augi pārmēsloti ar slāpekli. Tie veido lielas, tumši zaļas lapas, vairojas veģetatīvi, bet ziedpumpuri neieriešas; īrisi aug paēnā vai ēnā, ziedpumpuru veidošanai pietrūkst saules vai siltuma; ziemā vai pavasarī izsalst ziedpumpuri; īrisi panīkst, augot nabadzīgās, blīvās augsnēs ar skābu reakciju, tie nespēj veidot pietiekošu veģetatīvo pieaugumu, lai sāktos ziedpumpuru veidošanās; tos nomāc nezāļu saknes. Īrisi bez pārstādīšanas var augt trīs gadus un pat vairāk (atkarībā no šķirnes vairošanās). Ja cers kļūst par biezu (vidus paliek tukšs, bet apkārt ir biezas lapas), tad tas jādala. Nemaz nav jārok laukā viss stāds, atgriež nost kādu gabalu, ar dakšām izceļ laukā no zemes un pārstāda. Īrisus var stādīt no to ziedēšanas brīža, bet optimālākais - no jūnija beigām līdz augusta sākumam. Stādīšanas attālumi atkarīgi no audzēšanas mērķa un veida. Dobēs var izvietot apmēram četrus stādus uz kvadrātmetru. Šie un vēl daudzi citi padomi ir Laimoņa Zaķa moderno lielziedu īrisu katalogā '97, pēc kura vēl līdz jūnija beigām interesenti var pasūtīt izvēlēto ziedu šķirnes vai veselas kolekcijas. Taču, kā pats selekcionārs stāsta, īrisi ir tāda puķe, kuru stādus vislabprātāk pērk izstādēs. «Redzot to krāsņumu, pazūd skopums,» smejas Laimonis Zaķis. Viņa dārzā vispirms bija tulpes, vēlāk nāca aizraušanās ar gladiolām. Laimoņa Zaķa profesija nebūt nebija saistīta ar dārzkopību. «Līdzsvara pēc pievērsos puķēm. Kad bija savākta diezgan branga kolekcija, nolēmu izmēģināt pats veidot jaunas šķirnes.» Laimonis Zaķis nemaz precīzu īrisu kolekcijas šķirņu skaitu nevar nosaukt. «Daudz vairāk par diviem simtiem. Un tad vēl daudz hibrīdu.» Apmēram trešajā gadā pēc sēklas uzdīgšanas var sākt domāt, ka veidosies jauna šķirne. Paša veidotās šķirnes ir «kādos padsmitos, bet gladiolu noteikti ir daudz vairāk.» Laimonis Zaķis konkrētu šķirni, kas būtu vismīļākā nemaz nevar nosaukt. Viņš runā par krāsu un formu grupām. Patīk sārtie, baltie un divtoņu (aveņu, ceriņu). «Ja īrisi tiek audzēti kā lauka kultūra, ir jāveido Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes.» Un tā plaukst viņa 'Jūras Putas', 'Jūnija Smaids', 'Vīzija' un vēl daudzas citas.