Itāļu guru un viņa aizrautīgā sekotāja Latvijā

Lektors bija rūpīgi piedomājis pie sava vizuālā tēla un pasākuma noformējuma — milzīga samta berete, labi nostādīta balss, telpas noformējumā izmantots drapēts audums, milzīgas buķetes. Pēc pāris minūtēm kļuva skaidrs, ka tā sauktā lekcija ir saturā tukšu skanīgu frāžu savirknējums, bet ontopsiholoģija — visai mistiska disciplīna. Vēlāk man auditorijā bija neērta skaidrošanās ar studentiem, kuri bija apmeklējuši šo pasākumu. Ar tīru sirdsapziņu skaidroju, ka fakultātē nebija pietiekamas informācijas par šo odiozo personu, ka akadēmiskajā vidē dažreiz nākas sastapties arī ar šādiem darboņiem — diezgan skarbi pirms pieciem gadiem notikušo itāļa Tonino Menegeti lekciju Latvijas Universitātē (LU) Sociālo zinātņu fakultātē atceras Socioloģijas nodaļas vadītāja Aija Zobena. Pēc lekcijas fakultātes vadības sēdē "tika pieņemts lēmums nekad vairs šādos šaubīgos pasākumos neiesaistīties". "Šaubīgā pasākuma" galvenais varonis bija ontopsiholoģijas mācības izgudrotājs un plaša profila speciālists Menegeti. Viņš ir ne tikai psihologs, bet arī gleznotājs, mūziķis, filozofs, kulinārs, rakstnieks, politikas, arhitektūras un reliģijas eksperts — tās visas ir nozares, kurās cilvēks var izpaust savas radošās spējas, kā to māca ontopsiholoģija. Neraugoties uz LU mācībspēku sašutumu par dīvaino lekciju, Menegeti karjera Latvijā ir gājusi tikai uz augšu. Tas noticis, pateicoties viņa aktīvai atbalstītājai izglītības ministres Tatjanas Koķes (ZZS) padomniecei Ņinai Lindei. Jau vismaz piecus gadus viņa ir izmantojusi savus amatus valsts iestādēs, lai popularizētu Menegeti idejas Latvijā. Pirms pieciem gadiem Linde strādāja vadošā amatā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, organizējot Menegeti lekciju LU. Kopš pagājušā gada viņa vada jaunu maģistra studiju programmu Banku augstskolā, kurai licenci iedeva Izglītības ministrija, kur Linde strādā. Jaunizveidotajā studiju programmā Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās iekļauts arī kurss ontopsiholoģijā, ko nav atzinusi neviena respektabla Eiropas augstskola. Pēdējos divos gados Linde devusies vismaz divos Izglītības ministrijas finansētos komandējumos uz Krieviju, lai apmeklētu seminārus, kurus organizēja Menegeti uzņēmums FOIL. Komandējuma izmaksas pārsniedza 2000 latu. Linde Dienai meloja, ka viņas komandējumi nav bijuši saistīti ar Menegeti, lai gan avīzes rīcībā esošie dokumenti liecina pretējo. Laipnā balsī Linde arī noliedza Menegeti interešu lobēšanu Latvijā. Par viņas uztraukumu sarunas laikā liecināja vien nosvīdusi piere.Psiholoģija kā bizness Menegeti ontopsiholoģijas mācība ir pamatā labi izveidotam biznesa tīklam, kas balansē uz sektantisma robežas. Centrā ir harismātiskā Menegeti personība — viņš pēdējos 30 gados sarakstījis vairākus desmitus grāmatu dažādās jomās, tās iespējams iegādāties internetā. Plašāk savu darbību viņš izvērsis dzimtajā Itālijā, bet pēdējos divdesmit gados popularitāti ieguvis "bijušajā PSRS — Krievijā, Latvijā, Kazahstānā un Ukrainā, kā arī Brazīlijā", skaidro LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs profesors Viesturs Reņģe. Bāzes vieta ir arī Jelgavas rajona Vircavas pagasts, kur izveidots īpašs atpūtas komplekss Līzari. Nepilnus astoņus hektārus zemes 2002.gadā iegādājās izglītības un biznesa konsultāciju firma FOIL, kura pieder Menegeti. Dažos gados Līzaros uzcēla viesnīcu, restorānu, picēriju. Nevalstisko organizāciju mājaslapā amrif.blogspot.com, kur ievietota informācija par šo projektu, skaidrots: komplekss uzcelts par 700 000 latu, ko ziedojuši starptautiskie investori. 155 tūkstoši latu piešķirti no Eiropas Savienības (ES) naudas. Lauku atbalsta dienests Dienai apstiprināja, ka nauda piešķirta no lauku tūrisma programmas. Pēc idejas visiem ES līdzfinansētajiem projektiem jābūt sabiedrībai pieejamiem, taču iebrauktuvi Līzaros rotā zīme "ķieģelis" un brīdinājums — privātīpašums, pārliecinājās Diena. Šeit vasarās pārsvarā ārzemniekiem notiek semināri, kas saistīti ar Menegeti mācību. Dalība dažādos semināros un kursos, kā arī savu grāmatu pārdošana ir galvenais Menegeti ienākumu avots. LU pasniedzēja A.Zobena atceras, ka pirms pieciem gadiem Menegeti sniegtajā lekcijā "pirms pasākuma tika tirgoti kaut kādi izdevumi par ontopsiholoģiju". Privāta vizīte ar pašu Menegeti var maksāt no 500 līdz pat 2000 eiro, Dienai stāstīja kāds avots, kurš vairākus gadus aktīvi aizrāvās ar Menegeti mācību, taču vēlējās palikt anonīms. "Noteikti ir jāapmeklē visi semināri. Jauno gadu jābrauc sagaidīt uz viņa rančo Brazīlijā, dalības maksa ir 5000 eiro, plus vēl pašam jāapmaksā ceļa izdevumi un dzīvošana. It kā tas nav obligāts pasākums, bet tiek pateikts: ja nebrauksi, nožēlosi. Tava dzīve mainīsies," stāsta avots. Viņš uzskata, ka pirms četriem gadiem aizraušanās ar Menegeti Latvijā bija modes lieta, kurā periodiski iesaistījās vairāki sabiedrībā zināmi un turīgi cilvēki. Konkrētus uzvārdus šis cilvēks negribēja nosaukt. Iespējams, zināmu cilvēku pieaicināšana ir reklāmas pasākums, lai radītu lielāku publicitāti un prestižuma auru. Piemēram, lekcijā LU pirms pieciem gadiem Menegeti uzstāšanos pieteica tobrīd augsta Rīgas domes amatpersona, attīstības departamenta vietnieks Igors Graurs. "Tas toreiz bija kas jauns un likās interesanti, bet pēc lekcijas sapratu, ka ontopsiholoģija, visticamāk, ir pretenzija uz zinātni, nevis patiesa zinātne," domā I.?Graurs. Viņš pieļauj, ka toreiz pieaicināts, "lai būtu kāds atpazīstams cilvēks", jo tobrīd "tur bija iesaistīti daudzi. Uzvārdus gan neatceros". Ne visai apmierināta ar lekcijas iznākumu bija arī LU politikas zinātnes nodaļas Vadītāja Žaneta Ozoliņa, kura bija šī pasākuma iniciatore. Ž.Ozoliņa ar Menegeti iepazinusies, izstrādājot tobrīd pašvaldības ministrijas pārraudzībā topošo valsts Nacionālās attīstības plānu. Plāna aktīvi izstrādāja tobrīd Pašvaldību ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktore Ņina Linde, savukārt kā interesants cilvēks uz vienu konsultāciju par plāna izstrādi bijis pieaicināts arī Menegeti. "Viņš man likās interesanta personība, tādēļ uzaicināju sniegt lekciju. Tam nebija nekāda sakara ar ontopsiholoģiju," skaidro Ž.Ozoliņa. Drīz vien sākušās problēmas, jo organizatori vēlējušies auditoriju īpaši izrotāt, izklāt ar audumu, bet tam fakultāte nepiekrita. "No fakultātes bija vajadzīgas telpas un LU autoritāte," secina LU mācībspēks A.Zobena. Viņa atceras, ka lekcijas galvenā organizatore bija Ņ.Linde.Linde brauc, valsts maksā Bijusī izglītības ministre Baiba Rivža (ZZS), kura Lindi uzaicināja par savu padomnieci, Lindi raksturo kā patīkamu cilvēku, kurš spēj samierināt radikālus viedokļus. Abas iepazinušās, kopīgi izstrādājot Nacionālo attīstības plānu. Sarunā ar Dienu Linde ir ļoti laipna, nedaudz pazemīga un vienlaikus uzmanīga pret sarunbiedru. Nelielajā kabinetā Banku augstskolā uz galda stāv tikko atvērta šokolādes kārba. Linde stāsta, ka nezinot, cik maksā Menegeti lekcijas, lai gan neslēpj, ka apmeklējusi nodarbības Līzaros Jelgavā un vasaras skolu Itālijā. Dienas rīcībā ir materiāli, kuri apliecina pretējo. Pagājušajā gadā Linde no Izglītības ministrijas devās komandējumā uz Jekaterinburgu Krievijā, kur apmeklēja semināru Jaunās zinātniskās tendences cilvēkresursu sagatavošanā un vadībā. Uz šo semināru viņu uzaicināja Urālu — Sibīrijas biznesa institūts, kuru izveidojis Menegeti. Šis Lindes brauciens valstij izmaksāja gandrīz 1600 latu. 573 lati no tiem bija dalības maksa. 2007.gadā Linde Sanktpēterburgā apmeklēja semināru par mūsdienu izglītības tendencēm jauniešu sagatavošanā, to organizēja Menegeti firma FOIL. Brauciena izmaksas Izglītības ministrija vairs nevarēja noskaidrot, taču zināms, ka arī par šo pasākumu bija jāmaksā dalības maksa. Karjera Banku augstskolā Lindes pēdējais karjeras kāpiens ir profesionālās maģistra studiju programmas Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās izveide Banku augstskolā, kas ir valsts augstskola. Ideja par šādas programmas izveidi nākusi no Banku augstskolas rektores Tatjanas Volkovas, jo "cilvēki ar radošo potenciālu nav tik viegli vadāmi kā citās industrijās". 9000 eiro dārgā programma domāta vadītājiem, un pieprasījums esot liels, rudenī mācības sāka 25 cilvēki. Linde par programmas direktori izvēlēta, jo augstskolā strādājusi jau iepriekš par vieslektori. Viņai ir arī doktores grāds un prorektores pieredze Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kurā Linde strādāja no 2002. līdz 2004.gadam. Banku augstskolas rektore T.Volkova stāsta, ka, pirms studiju programmā iekļaut ontopsiholoģiju, notikušas pasniedzēju diskusijas. Svarīgi arī esot, ka programma piedāvā profesionālu, nevis akadēmisku izglītību. "Šo lekciju mērķis ir attīstīt kritiskās spriestspējas," skaidro T.Volkova. Programmu apstiprinājusi arī LU augstākā vadība — Senāts un Izglītības ministrijai pakļautā licencēšanas komisija. Ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde gan skaidro, ka licences izsniegšana ir formāls darbs, kur programmas saturs netiek vērtēts: "Mēs esam tikai ierēdņi un pārbaudām, vai ir iesniegti vajadzīgie dokumenti." Pēc licences saņemšanas, nākamajos divos gados programma ir jāakreditē, un tiek pieaicināti eksperti, kuri vērtēs arī tās saturu. Banku augstskola jau iesniegusi dokumentus akreditācijai, kas ministrijai jāveic pusgada laikā. Banku augstskola lepojas, ka programmai piesaistīti arī ārvalstu speciālisti. Izglītības ministrijai iesniegtie dokumenti liecina, ka ontopsiholoģijas pamatus Ņina Linde pasniedz kopā ar itālieti Pamelu Bernabei. Viņas CV norādīts, ka Bernabei darbavieta ir žurnāls Jaunā Ontopsiholoģija, kurā viņa ir redaktora asistente. Pasniedzēju vidū ir vēl viens itālis — Lorenzi Cristiano, viņa pamatdarbs saistīts ar datubāžu veidošanu. Gan Bernabei, gan Lorenzi ieguvuši profesionālo izglītību ontopsiholoģijā Pēterburgas universitātē, kas cieši saistīta ar Menegeti. Ontopsiholoģiju apguvuši arī pasniedzēji no Brazīlijas — Lacerdo e Silva un Frank Mutaka. Ņina Linde stāsta, ka ārvalstu pasniedzējus viņiem palīdzēja atrast Menegeti firmas FOIL pārstāvniecība Milānā. Studiju programmas reklāmas bukletos biznesa konsultāciju firma FOIL nosaukta par vienu no Banku augstskolas sadarbības partneriem. Linde stāsta, ka ārvalstu pasniedzējus iepriekš īpaši nav pazinusi, lai gan viens no viņiem — Lacerdo e Silva — 2004.gadā Rīgā uzstājās konferencē Biznesa intuīcija, kuru atbalstīja arī Pašvaldību lietu ministrija, kurā tobrīd jau strādāja Linde. Diena Lindi pieķēra vēl vienos melos. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Linde ir Baltijas Ontopsiholoģijas asociācijas vadītāja. Linde skaidroja, ka asociācijas galvenais projekts ir radoša konkursa organizēšana jauniešiem, ko vada viņas kolēģe. Viņa pati aktīvi asociācijas darbā neiesaistoties. Vēl vasarā asociācijas mājaslapā www.onto.lv bija publicēta informācija, ka iespējams apgūt ontopsiholoģijas kursus. Piezvanot pa norādītā mobilā telefona numuru, laipna sievietes balss skaidroja, ka kursi notiek Rīgā reizi mēnesī un dalības maksa ir 50 latu par reizi. Kad vaicāju, kas man jāprasa, ja izlemšu piedalīties un pa norādīto numuru zvanīšu vēlreiz, atbilde bija: "Prasiet Ņinu." Šī raksta tapšanas laikā asociācijas mājaslapa pēkšņi vairs nedarbojās. *** Viedokļi Ivars Austers, LU asociētais profesors Man neizdevās atrast nevienu Menegeti rakstu kādā no vadošajiem (un tādējādi vērā ņemamiem) žurnāliem, kur būtu publicēti kādu pētījumu rezultāti. Tas būtu svarīgs priekšnoteikums atzīšanai un vērā ņemšanai zinātnes vidē. Interesanti atzīmēt, ka popularitāti Menegeti guvis zemēs, kurās nesen notikušas krasas sociālas izmaiņas, piemēram, Krievijā. Un zināma popularitāte gūta arī Latvijā. Šī popularitāte parasti balstās viegli saprotamos, visu izskaidrot un saprast sološos, tajā pašā laikā sistemātiski nekritiskos apgalvojumos. Katrs var atrast kaut ko sev derīgu. Ontopsiholoģijas mācīšana valsts akreditētā augstskolā ir vairāk nekā diskutabla. Ja tas tiek atļauts, neredzu nopietnu iemeslu, kāpēc nemācīt arī astroloģiju vai hiromantiju. Viesturs Reņģe, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes psiholoģijas nodaļas vadītājs Lai gan, ontopsiholoģija pastāv jau vairāk kā 30 gadu, ja tas patiešām būtu jauns virziens psiholoģijā, tam būtu bijis jāizpelnās vismaz minimāla ievērība starptautiski atzītajos psiholoģijas zinātniskajos izdevumos. Arī internetā atrodamā informācija ir skopa, gandrīz tikai pašu ontopsihologu sniegta. Ja man būtu jāstāsta, ko es zinu par Menegeti un ontopsiholoģiju, būtu jāpārstāsta interneta mājaslapu saturs, īpaši kritisko, jo tās mani pārliecina vairāk. Kritiķi ontopsiholoģiju dēvē par "kulta sektu". Neesmu speciālists reliģisko kultu jautājumos, bet man nav pamata uzskatīt "ontopsiholoģiju" ne par psiholoģiju, ne zinātni (vismaz tādā nozīmē, kā zinātniskuma principus definējis Karls Popers). *** Jēdzienu ontopsiholoģija 1956.gadā min zinātnieks Abrahams Maslovs, nodēvējot to par augstāko psiholoģiju pār esošajām, kas būtu transpersonāla, transhumāna, spēks, kurš virza uz priekšu cilvēcību un identitāti. Pēdējos 30 gadus savu ontopsiholoģijas skolu izveidojis Tonino Menegeti, kurš balansē starp patlaban pieprasīto līderismu, neirolingvistisko programmēšanu un iekšējo radošo spēku attīstību. Menegeti mācība populāra Itālijā, Krievijā, Brazīlijā un Latvijā. Akadēmiskā vide no šīs mācības norobežojas.