Izmēram kļūst mazāka nozīme

Un nākamajā gadā tie neaugs tik strauji kā šogad, Dienai prognozē V.Neimanis. Spiest uz bremzes pedāļa sākotnēji mudinājuši zviedri - mātesbanka, bet tagad arī vietējā vadība atzīst - tas bija pareizi. Ātrāku reakciju par Hansabanku, kuras "māte" ir zviedru Swedbank, V.Neimanis skaidro ar mātesbankas struktūru - SEB visas grupas ietvaros ir integrēta banka. Šogad tāpat kā arī daudzas citas bankas SEB Unibanka uzsvaru liks uz ieguldījumu produktiem. A.Ozols atzīst, ka bankai acīmredzot nav pietiekamas prasmes šo produktu "sapakošanā", tādēļ viņi liek cerības uz jauno SEB Unibankas viceprezidenti zviedrieti Šarloti Hagbergu, kas bijusi Rietumu reģiona klientu apkalpošanas vadītāja. Pēc A.Ozola teiktā, savlaicīga ieiešana šajā nišā dos bankai papildu trumpi. Pirms neilga laika Dienas eksperiments pierādīja, ka daudzas bankas joprojām izsniedz kredītus pret nelegāliem ienākumiem un bez pirmās iemaksas. SEB Unibanka šajā ziņā bija pozitīvs izņēmums. Tas gan arī atspoguļojās jūsu rādītājos - martā pret iepriekšējā gada martu mājokļu kreditēšana samazinājās uz pusi. Tas bija apzināts solis? Viesturs Neimanis. Priecē, ka jūsu eksperiments apstiprināja to, uz ko mēs mērķtiecīgi gājām. Ja jūs paskatītos kredītportfeļa attīstību, mēs jau pirms pusotra gada sākām piebremzēt. Mēs varbūt nedaudz vairāk kā pārējie ieklausījāmies mūsu Centrālās bankas teiktajā par pārkaršanas briesmām. Mēs grupā šīs ziņas uztvērām diezgan nopietni - šajā ziņā tirgū bijām pionieri. Iniciatīva nāca no jūsu vai mātesbankas - zviedru puses? Ainārs Ozols. Zviedru mentalitāte, komunikācijas modelis ir vērsts uz diskusiju. Diskusijas aizsākums bija Skandināvijā, jo ekonomikas pārkaršanas simptomi no ārpuses redzami labāk. Bet arī mēs paši tajā arvien aktīvāk iesaistījāmies un iemācījāmies paskatīties uz sevi no malas. Pēdējā gada laikā tā ir bankas vadības apzināta virzība. V.N. Uzskatu dinamika bija acīmredzama. Varbūt mēs bijām diezgan lieli šīs domas oponenti, bet tagad mums šķiet - esam darījuši ļoti pareizi. Bet jūsu pozīcijas pavājinās. Kādēļ tomēr bija vērts piebremzēt? A.O. Par rādītāju interpretāciju. Arī mums banku biznesā pie tik straujas dinamikas vienmēr ir bijis uzskats, ka liels ir labs un ne tik liels ir mazāk labs. Liels kredīts, liels portfelis, lieli apjomi - labi, mazāki apjomi - mazāk labi. Nerunājot pat par pārkaršanas draudiem - tirgus ieiet nākamajā fāzē - izmēram kļūst mazāka nozīme. Skandināvijā ziņai par to, kādā mērā kādai bankai pieaudzis kredītu vai noguldījumu portfelis, nav īpaši lielas nozīmes. Kāda ziņa ir būtiska? A.O. Atdeve. Jums tā ir augstāka nekā citām Top 3 bankām? V.N. Līdzīga. Patlaban galvenais ir kredītportfeļa kvalitāte. Mēs rēķināmies, ka tendences ekonomikā mainīsies, jautājums - kā to "pārdzīvos" banku kredītportfelis. Pēc tā ir jāvērtē, vai esam labāki vai sliktāki. Jūs noteikti runājat par īpašumu tirgu. Jūs kā vieni no kompetentākajiem cilvēkiem noteikti varat prognozēt - vai cenas samazināsies? Ko gan daudzi apzīmē ar vārdiem cenu korekcija... A.O. Mēs jau varam lietot visus terminus, bet reāla cenu samazināšanās nav bijusi, samazinājušies darījumu apjomi un bijusi nogaidīšanas politika. Bet vai cenas samazināsies? A.O. Šādas prognozes dot ir bīstami. Patlaban ir maz darījumu, zems pieprasījums - cilvēki nav gatavi maksāt, jo cenas pret viņu ienākumiem ir ļoti augstas, viņi domā, ka cenas var samazināties. Mēs arī jūtam, ka kredītlīdzekļu pieejamība ir mazinājusies, bankas ir kļuvušas piesardzīgākas. Pārdevējs savukārt domā - vakar maksāja tūkstoti, es gribu pārdot par tūkstoti - turēšu to tūkstoti. Jautājums - cik ilgi viņš to varēs darīt? V.N. Svarīgi, cik mūsu nekustamā īpašuma tirgū ir daudz spekulantu, cik tie ir stipri un cik ilgi var gaidīt. Ja būs kāds pietiekami nopietns investors, kas nevarēs gaidīt - tas varētu izsaukt cenu samazināšanos. Bieži runāts, ka bankas nevēlas kļūt par lombardiem un realizēt nekustamos īpašumus, kuru līdzšinējie saimnieki nav varējuši atdot kredītu. Vai kādai Latvijas bankai ir risks kļūt par šādu lombardu? V.N. Tas ir risks, bet ceru, ka mūsu bankas ir bijušas pietiekami profesionālas un šādu risku lielā apjomā nav uzņēmušās. Mēs esam rūpējušies, lai būtu pēc iespējas mazāk darījumu ar spekulatīvu raksturu. Ja kāds investors to vēlas darīt, tam jābūt ļoti spēcīgam. A.O. Banku kredītu reklāmās agrāk īpaši, tagad - mazāk tiek paziņots, ka var saņemt kredītu 100% apmērā no ķīlas novērtējuma. Tas arī droši vien izraisa jūsu jautājumu. Analizējot savu klientu pieprasījumu, izrādījās, ka lielākajai daļai labo klientu tas nav bijis svarīgi, drīzāk - citi darījumu nosacījumi. Un tie arī uztver normāli, ja, pērkot dzīvokli par 50 tūkstošiem, pašam jāiegulda 10 un 40 var paņemt no bankas. Mēs redzam to ekstrēmāko daļu, bet tas ne vienmēr ir izšķiroši! Atgriežoties pie skandināvu banku politikas. Vai var teikt, ka Hansabankas māte - Swedbank piesardzīga kļuva vēlāk? V.N. Tas varētu būt saistīts ar mātesbankas struktūru. SEB visas grupas ietvaros ir ļoti integrēta banka, kamēr Swedbank ir krājbanka - viņiem arī Zviedrijā lokālās krājbankas ir samērā neatkarīgas. Turklāt SEB 90.gadu Zviedrijas krīzē cieta smagāk - varbūt tur vēl strādā cilvēki, kas to piedzīvoja. Viņiem šīs atmiņas vēl ir dzīvas. Vai Hansabankas vadības maiņa varētu būt saistīta ar to, ka tā gribēja būt aktīvāka? V.N. Par to ir grūti runāt. A.O. Mēs jūtam, ka Hansabanka Swedbank struktūrā ir daudz mazāk integrēta nekā SEB grupas bankas Baltijā. Integrētā organizācijā procesu ietekmēšana ir ātrāka un vieglāka. Skandināvijā sajūta par Baltijas tirgu bija līdzīga, bet SEB grupai bija iespējas ātrāk sākt sarunu. Vai teorētiski var pieļaut, ka šis bija vadības maiņas iemesls? V.N. Man nav pamata tā domāt. Jo nekādas kardinālas izmaiņas jau nav notikušas - ne Hansabankas, ne mūsu biznesa modelī un politikā. Mēs par sevi varam teikt, ka tas nebija saistīts. Kāpēc tad jūs ejat prom? V.N. Kā jūs jau rakstījāt - rutīna (smejas). Cilvēki "manu stāstu"īpaši labi nepērk, bet tas ir diezgan dabisks. Kā par nelaimi, nav nekā skandaloza (smejas)! Esmu SEB Unibankā nostrādājis 13 brīnišķīgus gadus, ar darbu esmu bijis apmierināts. Tai pašā laikā arī Ingrīda [Blūma, Hansabankas bijusī prezidente] teica, ka viņa ir nedaudz nogurusi. Manuprāt, tā ir - banku sistēmā šis nogurums uzkrājas. Neapšaubāmi Ingrīda ir bijusi prezidente 10 gadu, kas vispār ir unikāli. Izmaiņas ir nepieciešamas arī bankai, tai jāsapurinās. Nāks jauna enerģija, ierodas jauna zviedru kolēģe [viceprezidente Šarlote Hagberga]. Vai tas nozīmē lielāku zviedru kontroli? V.N. Mēs to uzskatām par brīnišķīgu iespēju iegūt jaunu pieredzi. Š.Hagberga bijusi Rietumu reģiona klientu apkalpošanas vadītāja, vadītāja struktūrai, kas ir tikpat liela, ja ne lielāka kā Latvija. Viņai ir pieredze augstāka līmeņa tirgū, kuram mēs ļoti strauji tuvojamies. Mēs varēsim daudz labāk apmainīties ar zināšanām - tās var nākt ne tikai no citām grupas daļām, bet arī Baltijas bankas var daudz dot SEB grupai. Mēs jau dodam daudz peļņas ziņā, bet domāju, ka varam dot daudz arī pieredzes un potenciāla ziņā. Tas, ka mums mainās prezidenti, nav liela izmaiņa. Mums parādās cilvēks ar jaunu pieredzi! Par sevi. Kad sāku, no bankām diez cik daudz nesapratu - man bijis nepārtraukts augšanas process. Līdz šim vienā amatā neesmu strādājis vairāk par trim gadiem. Tas man ļoti patika! Tagad atkal prasās izmaiņas. Varbūt jūs strādāsiet tirgos uz Austrumiem no Latvijas? V.N. Nekad nesaki nekad. Tomēr esmu diezgan piesaistīts Latvijai, varbūt vecuma dēļ. Ja es gribu kaut ko mainīt savā dzīvē, varbūt ir pēdējais laiks - man līdz pensijai ir deviņi gadi. Tos es gribētu veltīt citai sfērai. Man jāapbēdina - patlaban nav konkrētu plānu. Man ir iespēja, ko arī plānoju izmantot, izglītības jomā, kur man ir arī iepriekšējā pieredze (LU Fizikas un matemātikas fakultātē - red.). Tomēr nedomāju, ka to darīšu pilnu slodzi. Droši vien vajadzēs radošu atpūtu 3-6 mēnešu garumā, lai saprastu, ko īsti gribu. A.O. Es jau ļoti ceru, ka pildīsi solītos [SEB] padomnieka pienākumus. V.N. Tiešām - tā kā pāreja ir plānota, man ir pienākums turpināt darbu SEB Unibankā kā prezidenta un valdes padomniekam. Domāju, ka varu viņiem nodot savu pieredzi. Pēc tam es arī palikšu SEB Unibankas grupas uzņēmumu padomēs - tur arī ir reāls darbs, ko es varbūt darīšu daudz kvalitatīvāk nekā tad, kad biju prezidents. Kā mainīsies SEB Unibankas stratēģija? Atceroties zviedru kolēģes piesaisti ar pieredzi maksātspējīgu klientu (par kādiem pamazām kļūstam arī mēs) apkalpošanā, tajā skaitā - uzkrājumu jomā... A.O. Stratēģija pamatlietās nemainīsies, jo tā ir ilgtermiņa - universāli pakalpojumi, visas galvenās klientu grupas, visā Latvijā. Jautājums - kādas būs izpausmes patlaban? Esam liela banka, mums ir 800 000 klientu. Šāgada stratēģiju esam vairāk vērsuši uz ieguldījumu produktiem. Mēs vēlamies darīt to, kas Latvijas ekonomikai ir nepieciešams, lai nebūtu strauju īstermiņa svārstību un kritumu. Skatoties arī no biznesa viedokļa, interese ir līdzīga. Ja skatās banku sistēmas rādītājus, tie ir ļoti atkarīgi no procentu ienākumiem no kredītiem. Paskatoties attīstītos tirgus, kuriem mēs cenšamies līdzināties, tur banku ienākumu struktūra ir nedaudz cita. Vai savlaicīga ieiešana šajā nišā jums šajā spēlē nedos papildu trumpi? A.O. Mēs to tieši tā arī uztveram! Un esam priecīgi par pēdējiem pētījumiem, kas rāda - SEB Unibanka tiek uztverta kā ieguldījumu padomdevējs. V.N. Privāto pensiju fondu un dzīvības apdrošināšanas industrijā mēs esam vadošā pozīcijā. Gatavojot rakstu sēriju par uzkrājumiem, mums radās iespaids, ka bankas nemāk paņemt potenciālo auditoriju, pārdot šo lietu... A.O. Tas ir labs pierādījums tam, cik integrētai jābūt bankas darbībai. Mums ir stratēģija, produkti, bet acīmredzot nav vēl pietiekamas pieredzes šo produktu "sapakošanā". Mūsu jaunā zviedru kolēģe tam visam ir izgājusi cauri. Esmu sešus gadus bijis klientu apkalpošanas vadītājs, pirmajos pāris gados ieviesu sistēmu, kā es gribētu organizēt klientu apkalpošanas darbu. Taču būšu ļoti priecīgs un ceru, ka Šarlote ieviesīs ko jaunu, jo 5-6 gados sistēma sevi jau ir nostrādājusi. V.N. Uz to, ko pats esi izveidojis, tu neskaties objektīvi. Tāpēc vajadzīga rotācija. Jo mēs atceramies, ko tolaik spriedām, bet varbūt nepamanām, ka patlaban jāspriež pavisam savādāk. Kas notiks ar kreditēšanu? V.N. Bankas un arī visa sabiedrība ir apzinājusies, ka tādos tempos turpināt ir riskanti. Tās ir ļoti pozitīvas izmaiņas! Kopējiem spēkiem, ceru, mums izdosies bez lieliem satricinājumiem pārvarēt pārkaršanu, bet kaut kādi satricinājumi jau būs. Kā jau teicu, mēs jau pirms laba laika sākām īstenot piesardzīgu kreditēšanas stratēģiju un to arī turpinām. Mūsu kreditēšanas apjomi šogad noteikti neaugs tik strauji kā pagājušajā gadā. Un droši vien ka nākamajā gadā tie neaugs tik strauji kā šogad. Vai bankas tagad varētu mesties kreditēt ražošanu? V.N. Ja tāda būs - "metīsies". Iespēja piesaistīt ārzemju naudu ekonomikas attīstībai ir ļoti pozitīva. Problēma, ka mēs nemācējām to novirzīt tajās jomās, kur vajag. Diezin vai tā ir banku atbildība, jo bankas ir komerciestādes - mēs dodam naudu, kur ir visdrošāk un vislabāk. Līdz šim tā bija nekustamā īpašuma niša. A.O. Protams, arī mēs labprāt kreditējam uz eksportu orientētu ražošanu. Taču 2-3 gados ekonomika ir deformējusies, cilvēki vairs nedomā plaši, tikai - nopirkšu nekustamo īpašumu un pēc tam pārdošu. Tās idejas "apēd" daudzas citas. V.N. Te es saskatu valdības lomu - mums ir jādomā, kā stimulēt cilvēkus, lai tie nedomātu, ka jāiegulda nekustamajos īpašumos, bet - jāiegulda ražošanā. Ir iespējas piemērot nodokļu atlaides un atrast citus veicinošus pasākumus. Kuras nozares SEB Unibanka patlaban uzskata par perspektīvākajām? A.O. Tā ir jebkura veida uz eksportu orientēta ražošana un pakalpojumi. Tradicionālā Latvijas niša, ko Latvijas ekonomika ar dažādām sekmēm māk vai nemāk paņemt, ir tranzīts - Latvija atrodas tur, kur atrodas. Vēl ļoti svarīga ir IT industrija. Latvijas uzņēmējiem šajā jomā ir ļoti labi panākumi. Problēma - šī nozare nav liela, bet uzņēmumi ir ļoti sekmīgi starptautiskajā arēnā. V.N. Arī kokapstrāde - Latvijas finieris. A.O. Arī telekomunikāciju jomā ir daudz labu uzņēmumu. Jūs minējāt ekonomikas satricinājumus. Vai būs smagā piezemēšanās? V.N. Mēs esam optimisti un ceram uz "mīksto piezemēšanos". Mēs arī paši cenšamies darīt visu, lai palīdzētu ekonomikai. Vai pēc Standard&Poors lēmuma samazināt Latvijas kredītreitingu Skandināvijā nav novērots jauns baiļu vilnis par situāciju Latvijā? Pirmais bija pēc baumām par lata devalvāciju... Zviedru bankas pieder plašam personu lokam... V.N. Viņi to ir pamanījuši, bet reakcija ir izsvērta. Varbūt viņi par to (reitinga samazināšanu - red.) nemaz nešaubījās. A.O. Domāju, ka viņiem ir pastāvīgs bažu fons. Zviedriem Baltijas tirgus ir ļoti ienesīgs. Vai šis statuss saglabāsies? V.N. Baltija ir viena no SEB grupas izaugsmes vietām, protams, saprotot risku, bet, tā kā Baltija ir viens no "mājas tirgiem", viņi te ir uz ilgu laiku. Vai tagad lielāks uzsvars nebūs uz, piemēram, Krieviju? A.O. Starptautiskai grupai ir būtiski atrasties tirgos ar dažādu attīstības līmeni. No vienas puses - Skandināvija: mērens ienesīgums, zemi riski. Tad ir Baltija - labs ienesīgums, augstāki riski. Tālāk ir Ukraina un Krievija - augsts ienesīguma potenciāls, milzīgi riski. Apstājoties izaugsmei Baltijā, augs Ukraina vai Krievija - mūsu īpatsvars varētu samazināties. Patlaban notiek Nordea privatizācija. Ja to nopirktu SEB... Kā tas varētu mainīt Baltijas tirgu? V.N. Tās būtu spekulācijas. Vai tas notiks, vai tas vispār tiek plānots - tādas informācijas nav. A.O. Pirms vairākiem gadiem bija viens banku apvienošanās vilnis. Tagad tās tikušas ar sevi galā, un Eiropā atkal ir darījumu vilnis. Acīmredzot nozare ir tāda, ka lielam būt ir izdevīgi - ir pieeja resursiem. No šāda viedokļa raugoties - tas varētu turpināties. Eiropā joprojām ir par daudz banku. Līdz ar vienotās Eiropas maksājumu telpas ieviešanu robežas pazūd, pakalpojumi kļūst vienādāki - bankas droši vien turpinās konsolidēties. Vai jūs redzat nišu Svenska Handelsbanken, kas arvien aktīvāk tuvojas Latvijas tirgum? V.N. Droši vien - nebūs viegli. Viņiem arī Igaunijā nav viegli. Par vēlu? V.N. Droši vien mēs tā varam teikt. Tikko bijušais Latvijas krājbankas prezidents Andris Nātriņš norādīja uz cerīgiem simptomiem, lai Latvija kļūtu par finanšu centru, minot SEB kā piemēru, kas Latvijā izveidojis back-office. Kas, jūsuprāt, ir finanšu centrs, vai var un kā par to kļūt? V.N. Nedomāju, ka būsim finanšu centrs, lai apkalpotu "pelēku" naudu. Otrs ceļš, ko dara mūsu grupa - Rīgā ir SEB filiāle, kas veic biznesa nodrošināšanas funkcijas - maksājumu apstrādes centrs. Mūsu zviedru kolēģi ar šo darbu ir ļoti apmierināti. Mūsu problēma - darbaspēka tirgus. Taču mums ir augsts potenciāls - esam labi izglītoti, labi ģeogrāfiski izvietoti, lai kļūtu par reģionālu finanšu centru. A.O. Mums pašiem jābūt ļoti gribošiem darboties, sadarboties - jāapzinās, ka nekas nenotiek tāpat vien. Jāaicina, jāatbalsta, katra teikuma galā nav jāprasa - kas man par to būs. Jādomā stratēģiski uz priekšu! Mēs pie tā nopietni strādājam - no Latvijas atbalstām dzīvības apdrošināšanas operācijas SEB grupā. Tā ir vēl viena sociālās atbildības joma - lai arī mēs esam starptautiskā grupā, esam savas alsts ekonomikas patrioti. ** curriculum vitae Viesturs Neimanis Dzimis 1953.gadā Precējies, divi bērni Izglītība 1976 beidzis Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti Ieguvis matemātikas doktora grādu, 12 publikācijas par relativitātes teoriju un matemātisko statistiku Darba pieredze 1978 sācis strādāt Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, vēlāk kļūstot par vecāko dekānu 1993 kļuvis par Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes nodaļas vadītāju 1994 sācis strādāt Latvijas Unibankā, 2004.gadā kļūstot par prezidentu (nu jau SEB Unibankai) Valodu prasmes: latviešu, krievu, angļu Ainārs Ozols Dzimis 1969.gadā Precējies, ir meita Izglītība 1995 ieguvis bakalauru Rīgas Tehniskajā universitātē, inženiera ekonomista specialitātē (starptautiskās attiecības) 1999 Latvijas Banku akadēmijā ieguvis Chartered Institute of Bankers sertifikātu 2005 Rīgas Ekonomikas augstskolā ieguvis Executive MBA diplomu Darba pieredze 1992 kļuvis par vadošo ekonomistu Latvijas Bankas Valmieras nodaļā 1993 sācis strādāt Latvijas Unibankā 1999 kļuvis par Latvijas Unibankas viceprezidentu 2004 kļuvis par SEB Unibankas valdes priekšsēdētāja 1.vietnieku, vecāko viceprezidentu Valodu prasmes: latviešu, labas angļu un krievu valodas zināšanas SEB Unibankas grupa - Aktīvu apjoms 2007.gada 31.martā-2,9 miljardi latu, pieaugums pret 2006.gada martu - 38%, 2.vieta tirgū. Peļņa -12,0 miljoni latu, pieaugums pret 2006.gada martu - 21%, 3.vieta. - Kredīti -2,4 miljoni latu, pieaugums pret 2006.gada martu - 40%, 2.vieta. Noguldījumi - 1,2 miljoni latu, pieaugums pret 2006.gada martu - 31%, 3.vieta. - SEB Unibankas grupā ietilpst: SEB Unibanka, SEB Unilīzings, SEB Unifondi, SEB Dzīvības apdrošināšana, SEB Enskilda. - Klienti - kopā 825 000, no tiem 7% juridisko personu. - Akcionāri - SEB, Skandinaviska Enskilda Banken * 2007.gada dati ir neauditētie dati