Maniaks - ar šo vārdu bērni viņu pazina un dēvēja visās Latvijas skolās, jo gandrīz katru nedēļu viņš bija kādā no tām un kopā ar avīzes labo gariņu runčuku Maniaku uzrunāja tūkstošiem lasītāju. Katru vasaru Jānis kopā ar Manas komandu devās simtiem kilometru garos ceļos, lai atrakciju parkā Manaparx iepriecinātu lielus un mazus bērnus. Savā neizsīkstošajā optimismā viņš smaidīja jums no LNT ekrāna bērnu tik iemīļotajās televīzijas spēlēs Maniaks un Manaparx. Lai cik grūti dažubrīd bija smaidīt, Jānis vairāk rūpējās par citiem. 1989.gadā Jānis izveidoja labdarības kustību Mēs - latviešu bērniem, lai ar populāru mākslinieku atbalstu vāktu līdzekļus bērnu slimnīcām. Īpaši Jānis līdzpārdzīvoja saviem bēdu brāļiem - mazajiem diabēta slimniekiem. Vēlāk šo darbu Jānis turpināja, izveidojot labdarības kustību Mēs - tēvu zemei. Šodien, staigājot pa Čaka, Aspazijas vai Krišjāņa Valdemāra ielu Rīgā, tu varbūt vairs neatceries, ka pavisam nesenā pagātnē šīs ielas dēvēja citādi. Jānis Baltauss kopā ar Jāni Stradiņu izveidoja Rīgas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošanas kustību, un nu Rīgā vairs nav nelatvisku ielu. Ar labdarības kustību Mēs - Rīgai Jānis un daudzi Latvijā pazīstami mūziķi, dzejnieki un sabiedriskie darbinieki vāca naudu Melngalvju nama un Rolanda statujas atjaunošanai. Vēlāk šī nauda tika pārskaitīta Rīgas Latviešu biedrībai. Atmodas laikā, kad daudzi Latvijas preses izdevumi bija spiesti pārtraukt iznākšanu, Jānis rīkoja koncertus žurnālistu atbalstam. Jānis allaž domāja un plānoja, viņš centās neizšķiet sev atvēlēto laiku. Dzejoļi un vārdi daudzām populārām dziesmām lielākoties tapa naktīs. Ziemeļvējš, Nāc, Mājupceļš, Lido un daudzas citas dziesmas, ko iedziedājuši Olga, Credo, Liepājas brāļi, Ainars Mielavs, Aigars Grāvers un citi latviešu mūziķi, vēl skan un noteikti skanēs arī tavās mājās. Savu vienīgo grāmatu Burtu būšanas Jānis veltīja savam dēlam Jancim. Apbrīnojama bija Jāņa prasme būt lielam bērnam. Tieši tāpēc deviņdesmito gadu sākumā viņš kļuva par pusaudžu avīzes Laba direktoru, bet no 1995.gada ir kopā ar Manu. Jānis aizgāja pats savā dziesmā - «pa sniegbaltu dvēseļu tiltu kā bērns - ticot, mīlot un gaidot». Redakcija Jāni pēdējā ceļā pavadīsim 7.novembrī plkst. 12.00 no I Meža kapu kapličas
Jānis Baltauss 12.XI.1961.-2.XI.2000.
Būtiskāko par cilvēka dzīvi uzrakstīt nevar, tas vienkārši IR - pat ja nežēlīga slimība dzīvi aprauj pusvārdā. Jānis Baltauss vienmēr domāja, sapņoja un vēlējās, un ar savām idejām aplipināja arī citus. Un tā pirms vairāk nekā pieciem gadiem radās Mana - šodien Latvijā vispopulārākais izdevums pusaudžiem, un tās galvenais redaktors bija Jānis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.