Jauna dzīve zem sešām palmām

Kad zvanu pirmdien, atklājas, ka viņš ir Vācijā, otrdien gan iegriezīsies Rīgā, un vēl pēc pāris dienām viņu jau sveicinās saulainie Āzijas krasti. Tagad viens no galvenajiem pedofilijas skandāla dalībniekiem jau trīs gadus atrodas ārpus cietuma un sevi uzskata par veiksmīgu uzņēmēju - Taizemē izvietotā tūrisma kompānija Emanja travel, kurai viņš ir līdzīpašnieks, plaukstot, toties dzimtenē atliek tikai viesoties. Viņa pieblīvētā grafika dēļ nolemjam satikties otrdienas vakarā. Pirmais, ko ieraugu, attaisot mašīnas durvis, ir plats smaids, šķipsnās balināti mati, tumšas saulesbrilles un nepiespiesta izturēšanās. Ingus nav jāskubina stāstīt par sevi, vārdi no viņa mutes birst kā no pārpilnības raga. Kamēr mašīna ar tumšiem stikliem slīd pāri krēslas ieskautajam Salu tiltam Pārdaugavas virzienā, pagūstu uzzināt gan viņa attieksmi pret politisko eliti (runājot par to, Ingus nevairās no stipriem izteicieniem, līdz ar to valodas stils veidojas visai sulīgs), gan arī par nepatikšanām ar aviokompānijām un slikto viedokli par žurnālistiem, kuri bieži vien sagrozot faktus, lai iztaisītu sensāciju. "Tikai nevēlos neko dzeltenu," Ingus piekodina. SestDiena ir pirmais preses izdevums, kuram viņš piekritis sniegt interviju. Izvēlamies restorānu turpat pie redakcijas - Ingus šeit bieži ciemojas, jo īpašnieki esot viņa klienti. "Es jau zinu, ko pasūtīšu - auksto zupu un mēles salātus," viņš paziņo pie galdiņa pienākušajai oficiantei un, pagriezies pret mani, pasmaida: "Man te vienmēr kaut ko garšīgu uztaisa." VAINO POLITIKU Skaļā pedofilijas skandāla pirmsākumi meklējami 1999.gada rudenī, kad LNT raidījumā Nedēļa demonstrētas vairākas sarunas ar nepilngadīgiem zēniem: viņi apgalvoja, ka tikuši seksuāli izmantoti. Izmeklēšanas rezultātā atklājās prostitūcijas tīkls un aiz restēm līdzās Tūnam nonāca modeļu aģentūras Misis Latvija prezidents Ainārs Eisaks, aģentūras Logos centrs direktors Jurijs Jurjevs, kā arī Andris Meinarts un Anatolijs Rudenko. Izglītības un zinātnes ministrijas telpās izvietotās tūrisma firmas Izimekss darbinieks Ingus Tūns pēc lietas materiāliem nodarbojies ar pusaudžu nogādāšanu uz ārzemēm. Viņa krimināllietā sākotnēji figurējošo terminu "pedofilija" vēlāk nomainīja ar "pederastiju", un Ingum piesprieda piecus gadus cietumā. Taču lielākais skandāls izcēlies brīdi, kad toreizējais politiķis Jānis Adamsons saistībā ar mazgadīgo pavedināšanu Saeimas tribīnē nosauca vairāku augsto amatpersonu vārdus. Vēlāk viņš pats atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un viņam piespriests 10 400 latu sods par neslavas celšanu. "Tā bija politiska mēroga avantūra," runājot par pagātni, Ingus kļūst nopietns, un balsī ieskanas skarbas intonācijas "Man visi tiesneši pateica godīgi: ja tas nebūtu pasūtījums, normālā tiesā tā lieta neietu cauri. Savu spriedumu es jau zināju trīs dienas kā sākās tiesa," tāda ir Ingus versija. Jautāts par cietuma apstākļiem, viņš izmet, ka bijis normāli. Pusotru gadu atradās izolatorā Stabu ielā, tad tika pārvests uz Matīsa cietumu, vēlāk - uz Grīvas cietumu Daugavpilī. "Es nezinu to mērķi, kāpēc bija jāpārved, jo personas, kas sākumā atrodas Stabu ielas izolatorā un vēlāk Matīsa cietumā, nekad ne pie kādiem apstākļiem netiek pārvestas citur. Tā nav viņu juridiskā zona," viņš uzsver. Ingus spriež, ka doma bijusi pavisam cita - Daugavpils, tāpat kā Valmieras cietums, esot ieslodzījuma vieta, kur varot novākt. Drīz pēc viņa pārcelšanas uz Grīvas cietumu tik tiešām presē parādījās informācija, ka kameras biedri ar viņu izrēķinājušies, sadurot kaklā un salaužot ribas. Pats Ingus uzskata, ka uzbrukums tika pasūtīts. "Manā kamerā divas dienas pirms tam ielika cilvēku, kuram tas ir jāizdara. Viņš attiecīgi mani vēroja, kā es guļu, uzvedos, kamerā viss bija ideāli, viss bija skaisti, un vienā naktī viņš mani dur nost," Ingus pirksts pārslīd kakla un krūšu rajonam. Sadūruši arī galvā, taču ribas lauztas nav bijušas. Par savas dzīvības izglābšanu Ingus patei- cas Daugavpils republikāniskās slimnīcas ārstiem. "Ja nāve neiestājās, tas nozīmē, ka man nebija jāaiziet," viņa acīs pavīd pārliecība. KAS NOTIKA? VERSIJA "Es esmu absolūti negatīvi noskaņots pret tiem ērgļiem, kuri izmanto mazgadīgās meitenītes," viņš purina galvu, "tas ir pilnīgi, pilnīgi, absolūti garām. Man nav nevienam kauns acīs skatīties. Un man ir kauns no tiem mūsējiem biezajiem, no saucamā krējuma, no mākslinieku aprites, ka viņi visi zina, kas ar ko, cik reizes un kādās pozās, un pēc tam stāstīt, ka viņš nav gejs..." Ingus pasmīn. Cietušos, viņaprāt, safabricētajā lietā viņš sauc par prostitūtām. "Manā lietā neeksistē neviena ekspertīzes slēdziena, kurā būtu minēts, ka es patiešām būtu ar kādu pārgulējis. Kā var viena m* būt par cietušo pie visiem?" viņš emocionāli iesaucas, "kā tas var būt - cilvēku izvaro, viņš aiziet atkal, viņu atkal izvaro, viņš atkal iet, viņu atkal un atkal varo, tātad viņam patīk! Es uzskatu, ka cietušais varētu būt kāds skolnieks, kas gāja pa ielu, piebrauca kaut kāds onkulīts ar tumšu mašīnu, savāca, izmantoja un izmeta." Tiesas materiālos gan redzams, ka lietā iejaukto jauniešu vecums ir 15 gadi. Tagad viņš vairs īpaši nevēlas rakņāties pagātnē. Par cietumā pavadītajiem pieciem dzīves gadiem atgādina tikai Ingus mātei adresēta atvainošanās vēstule no Prezidentes kancelejas, saņemta nākamajā dienā pēc atbrīvošanas, ka nav paspēts Ingu apžēlot. Tā ierāmēta un piekarināta pie sienas. "Tas ir ļoti skaisti, mīļi, vienkārši burvīgi, ja?" Ingus sarkastiski iesmejas, taču skatiens paliek nopietns. "Ģimenes svētbilde," viņš ironizē. NO SVIESTA UZ TŪRISMU Ingus ar tūrisma biznesu nodarbojas jau 18 gadu. Sākotnēji iegūtā profesija gan ir visai cita - viņš mācījies par saldējuma un sviesta meistaru, par ko arī vēl padomju gados paguvis kādu laiciņu pastrādāt. Darbs paticis, taču zemo algu dēļ nācies meklēt ko citu. Vispirms darbs Intūristā, tam sekojis bēdīgi slavenais Izimekss. Patlaban viņa vadītā Emanja travel izvērsusies Austrumeiropas tirgū - Polijā, Čehijā, Ungārijā. "Man tomēr ir sešas valodas, ja kāds to nezināja," viņš piemetina un sāk uzskaitīt pa pirkstiem, "poļu, čehu, vācu, angļu, protams, latviešu un krievu." Kāpēc tieši Taizeme? "Tur man visvairāk patīk un tur gribas atgriezties," Ingus smaida. Cauru gadu ir silts un skaists - un galvenais, tur esot lēti. Ingus firma izvietota kādreizējā zvejnieku ciematiņā, bet tagad - vienā no Taizemes pazīstamākajiem un populārākajiem kūrortiem Pataijā. "Es prasu īstās cenas, nelieku štruntīgos hoteļos, neizmantoju vecus, sagrabējušus autobusus vai arī tad dodu atlaides." Tagad viņa iecere ir atvērt Latvijā Taizemes konsulātu, taču traucējot birokrātija. KARALISKA ŽAKETE "Vai pagātnes ietekmi nejūtat?" vaicāju, jau nojaušot atbildi. Mans viedoklis apstiprinās - Tūns noliedzoši purina galvu. "Nē! Pagātne man ir devusi lielus plusus," viņš pazemina balsi, iemirdzoties šaurajām, zilajām acīm aiz nedaudz noslīdējušiem plakstiņiem. "Pats galvenais, ko vajadzētu mūsu slimajai sabiedrībai pateikt - viņiem būtu jāpriecājas par katru cilvēku, kas iznāk laukā no tādām vietām un neiet atpakaļ. Jo 90% iet atpakaļ." Viņam pašam bijis liels atbalsts gan no draugiem un paziņām, īpaši - no mātes. "Gribu izteikt publisku pateicību manai mammai par visiem tiem gadiem, ko viņa ir izcietusi," Ingus nosaka. Tieši pateicoties viņai, Ingus nav sabrucis. Māte teikusi: vienalga, lai kas arī notiktu, šajā dzīvē nekas neesot tā vērts, lai no tās aizietu, tāpat viss reiz mainīsies. Viņai izrādījusies taisnība - laikā, kamēr Ingus atradies apcietinājumā, nomainījās četri premjerministri. "Vai esmu kļuvis stiprāks? Jā, protams," te seko neilga pauze, "esmu beidzis universitāti. Var teikt, ka esmu dabūjis augstāko izglītību. Tagad es visiem redzu cauri. Piemēram, eju pa pludmali un redzu, kurš ir sēdējis, kurš nav." Tagad Ingum ir jauna dzīve, un viņam absolūti vienalga, ko nodomās apkārtējie. "Mani īstie draugi nekur nav pazuduši. Pie manis visi jau bijuši ciemos - arī zvaigznes un slavenības," viņš stāsta. Ingus personīgi pazīstot Allu Pugačovu, bet viņas bijušo vīru Filipu Kirkorovu apkalpojis Pataijā vēl laikā, kad slaveno Krievijas dziedātāju pāris turējās kopā. Tur pat noticis skandāls, kad Kirkorovs ievietojis savu grāmatvedi lētā viesnīcā. "Viņš man pazvanīja pa telefonu un pateica: "Jūs zināt, ar ko jūs runājat?" Es atbildēju -Fiļa," Ingus smiedamies stāsta. "Eto Kirkorov," mūziķis atbildējis. Uz ko Ingus atteicis: "V Moskve ti Kirkorov, a u meņa prosto Fiļa."* Kad Ingus ierodas Latvijā, viņš visos pasākumos esot laipni lūgts viesis, arī Jaunajā vilnī, kura organizatori un dalībnieki atpūšas pie viņa. Tuvākajos plānos ir apmeklēt Boney M koncertu Ogres estrādē - Ingus sirdij ir tuva 80.gadu mūzika. Viņš dievinot arī vācu šlāgerus. Ingus jau puslīdz notiesājis maltīti, kad kafejnīcā ierodas SestDienas fotogrāfs. "Kā man labāk - ar brillēm, bez brillēm?" viņš grozās, vēlēdamies, lai bildes iznāktu skaistas. Ar masīvām zelta ķēdēm un rokassprādzēm rotājies Ingus nožēlo, ka nav uzvilcis savu Taizemes karalisko žaketi ar dzelteno ģerboni, kas speciāli iegādāta kādai turienes augsta ranga pieņemšanai. "Tad Rīgā mani draugi palaida pīli, ka es kopā ar Lužkovu gāju pie Taizemes karaļa uz pieņemšanu," Ingus ķiķina. Tās esot muļķības - ar Maskavas mēru pie karaļa viņš nav bijis, toties ar karaliskajām personām un diplomātiem esot pazīstams gan. "Tur ir brīvāki, vienkāršāki cilvēki, bez dzeltenuma," viņš nosaka, "te visi slimi - tas ir Versace, tas ir Gucci, vēl kaut kas - tur tas vispār neeksistē." Viņa paša saulesbrilles gan rotā lieli D&G burti. REĀLIE SAPŅI No tūrisma biznesa Ingus aiziet neplāno un neparedz, ka tuvāko divdesmit gadu laikā viņa nodarbošanās varētu kardināli mainīties. "Tā ir mana vide," viņš krata galvu, taču tad aizdomājas, "kaut gan neviens jau nevar zināt, kas būs. Bet es domāju, ka tas tik un tā būs saistīts ar tūrismu, noteikti ne ar saldējuma ražošanu." Ieminoties par garšīgām lietām, Ingus pie reizes nolemj pasūtīt arī pankūkas ar lasi, un saruna pārsviežas uz viņa dienaskārtību. Izrādās, brīvā laika Taizemē viņam neesot, jāstrādā no rīta līdz vakaram, arī brīvdienās. Ingus ir izteikta pūce - ar lielām mokām var piecelties deviņos no rīta. "Man tas viss aktīvais darbs sākas pulksten vienos pēc Taizemes laika, tad Latvijā ir deviņi un visā Austrumeiropā sāk strādāt firmas," viņš skaidro. Darbs turpinās līdz vēlai naktij, kad Ingus parasti vēl neguļ, atbildot uz e-pastiem. Gulšņāšana saulē neesot viņa stilā. "Es to nevaru," viņš stāsta, "ja es esmu aizmidzis, tad ir O.K., bet, ja man acis ir vaļā, tad visu laiku kaut ko domāju, man ir jaunas idejas." Ingus ne reizi vien ir lēcis kājās un gājis pie interneta, lai ko pārbaudītu vai noskaidrotu sīkāk. Vienīgā sirdslieta - aizbraukt uz jaunām valstīm, kur vēl nav būts. Tagad kārotais mērķis ir Austrālija. "Sapņot man patīk, taču sapņoju reāli," viņš atklāj. Grib izremontēt mammas māju. Viņa paša māja pēc Taizemes mēroga skaitoties vienkārša, celta eiropeiskā stilā. Tā atrodas ļoti skaistā vietā speciāli ārzemniekiem paredzētajā kvartālā. "Man ir astoņas istabas, divi baseini un sešas palmas," Ingus stāsta. Palma Taizemē esot augstākā vērtība - jo vairāk palmu, jo māja skaitās dārgāka, bet baseini ir divi tāpēc, ka viens peldēšanai, otrs zivīm. Taču māja atrodas tālu no biroja, tāpēc Ingus iegādājies arī dzīvokli. Uz darbu viņš parasti dodas ar džipu. Klāstot savus novērojumus par auto, viņš smaida: "Galvenais, lai būtu daudz vietas, markai nav nozīmes. Nevienu tur ar to nepārsteigsi, un tajieši pat nesapratīs, vai tas ir bentlijs vai kas." Ingus atzīst, ka ir ļoti emocionāls un bieži eksplodē. "Mani tieši sīkumi aizķer, nevis lielas lietas - varbūt, ja man sasitīs mašīnu, es tā neeksplodēšu, kā ja man ar nagu ieskrāpēs." Visvairāk viņš dusmojoties par netaisnību. "Kas visvairāk sāp šinī visā lietā, ka bija netaisnība - pilnīga un absolūta," Ingus runā par pedofilijas skandālu, ķeksējot no kokteiļa ārā apelsīnu. PLIKAI MĪLESTĪBAI NETIC Savu homoseksuālo orientāciju Ingus nekad nav slēpis, tieši otrādi - deklarējis. "Es tikai varu pateikt pašu galveno - tas, kurš vis-aktīvāk cīnās pret homoseksuālismu, pret lesbietēm, un tas, kurš visvairāk to noliedz - viņš pats tāds simtprocentīgi ir." Sveša privātā dzīve viņu neuztrauc. "Kāda man daļa, ar ko katrs guļ, lai vispār būtu visiem, ar ko gulēt." Taizemē Ingum reizēm gadās izpalīdzēt tūristēm pēc 45, sarīkojot sievietēm šķietami nejaušu tikšanos ar kādu glītu puisi. No rīta līdz nepazīšanai pārvērtusies sieviete starojot aiz laimes, savukārt Ingus klusi smaida savā nodabā, izlikdamies neko nezinām. Viņam pašam dzīves baudījumu sniedz trīs lietas - ēšana, nauda un sekss. Plikai mīlestībai gan viņš netic. "Tā varbūt bija padomju laikos, tagad jau ir dziļi aprēķini," viņš, notiesājis arī pankūkas, piezīmē. Tā kā viņam ir daudz sieviešu draudzeņu, ar kurām varot izrunāt pilnīgi visu, viņš daiļā dzimuma būtību pārzinot. Piemēram, viņš nekad neticētu, ka garkājaina divdesmitgadniece varētu iemīlēt pusmūža vīrieti. "To man neviens neiestāstīs," Ingus iesmejas, "tikai naudas dēļ." Te Kirkorovs Maskavā tu esi Kirkorovs, bet man vienkārši Fiļa